Valsts kontrole, pārbaudot rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem Jelgavas Domē, atzinusi, ka 1998. gadā Domes kopējie ieņēmumi samazinājušies par 11,1 procentu, bet izpildvaras izdevumi palielinājušies par 52 procentiem.
Valsts kontrole (VK), pārbaudot rīcību ar valsts un pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem Jelgavas Domē, atzinusi, ka 1998. gadā Domes kopējie ieņēmumi samazinājušies par 11,1 procentu, bet izpildvaras izdevumi palielinājušies par 52 procentiem jeb 222063 latiem.
Dome pašvaldības pamatbudžeta 1998. gada ieņēmumu plānu nav izpildījusi par 104274 latiem. Tajā skaitā nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts 78893 latu apmērā. Dome nav izmantojusi visas likumā «Par nodokļiem un nodevām» paredzētās piedziņas darbības un nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu 12742 latu apmērā.
Nevēlas pasliktināt ražotāju stāvokli
Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans norāda, ka ieņēmumu plāns nav izpildīts divu iemeslu dēļ. Proti, nodokļu aprēķināšanas metodika neprecīzi atspoguļo reālo situāciju. Nosakot zemes nodokļa prognozes, netiek ņemts vērā zemes konkrētais kadastrālais novērtējums un reālā apliekamā platība, bet gan normatīvais novērtējums, kas ir lielāks par faktisko. Otrkārt, ar pašvaldību nodokļu saistības nav nokārtojuši vairāki ražošanas uzņēmumi, kuru ekonomiskais stāvoklis joprojām ir ļoti smags, vai kas ir jau bankrotējuši (RAF, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca). Ja lietotu visas likumā paredzētās darbības, vairākiem uzņēmumiem («Latvijas keramika», Jelgavas Būvmateriālu kombināts u.c.) būtu jāizsludina maksātnespēja. Tas savukārt novestu pie vairāku simtu jaunu bezdarbnieku parādīšanās pilsētā.
Pašvaldība zemes nodokļa atlaides piešķīrusi arī pensionāriem un invalīdiem. Šo nodokli nemaksā arī daudzdzīvokļu māju iemītnieki. Lai tas notiktu, par trim līdz pieciem santīmiem kvadrātmetrā būtu jāpaaugstina īres maksa.
Izdevumu palielināšanu uzskata par objektīvu
Attiecībā uz izpildvaras izdevumiem U.Ivans citē VK atzinumu, ka «Domes vadības un darbinieku atalgojuma noteikšanā pārkāpumi nav konstatēti.» Pirmsākumi izdevumu pieaugumam meklējami 1997. gadā, kad Domē ieviests izpilddirektora dienests. Šajā gadā augusi slodze dzīvojamo māju privatizācijā, sakarā ar sarežģītākiem deklarāciju aizpildīšanas noteikumiem pārkārtots sociālais dienests. Tas prasījis papildu darbinieku pieņemšanu un darba vietu iekārtošanu. 1997. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām mainījušies noteikumi par Domes darbinieku atalgošanas sistēmu. 1998. gadā izdevumi palielinājušies arī tāpēc, ka nomainīti pašvaldības mikroautobusi «Latvija», kuru tālākā ekspluatācija atzīta par nelietderīgu. 1998. gada beigās par 8833 latiem nopirkta automašīna «Volkswagen Caravella», nākamajā gadā par 9780 latiem iegādāta «Subaru», par 9831 latiem «VW Sharan», kā arī par 8729 latiem VW LT un par 2913 latiem VAZ – 2109.
Nepareizi izlieto nodokļa līdzekļus
VK nolēmusi, ka Dome, neievērojot likuma «Par dabas resursu nodokli» prasības, 1998. un 1999. gadā nepareizi izlietojusi nodokļa līdzekļus 14105,73 latu apmērā. Domes vides dienesta darbiniekiem izmaksāta darba alga, veiktas sociālā nodokļa iemaksas
(Ls 13700) un samaksāts par dienesta darbinieku kabineta aprīkojumu (Ls 405,73). Saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikāciju šīs izmaksas attiecināmas uz pašvaldības administrācijas izdevumiem. Pagājušajā gadā nepareizi izlietotie dabas resursu nodokļa līdzekļi (Ls 6375,65) revīzijas laikā atjaunoti. Par šo pārkāpumu Domei noteikts uzrēķins 7730,08 latu apmērā, un līdz jūlijam līdzekļi atjaunojami pašvaldības dabas resursu nodokļa kontā.
U.Ivans komentē, ka vides dienests divu cilvēku sastāvā izveidots, lai kontrolētu dabas aizsardzības noteikumu ievērošanu un sagatavotos attīrīšanas iekārtu rehabilitācijai. To, ka pašvaldībām vajadzīgs vides speciālists, atzinusi gan Vides un reģionālās aizsardzības ministrija, gan citas institūcijas. Taču finansu resursi šim nolūkam pašvaldībām nav piešķirti. Tāpēc Dome izmantojusi, pēc savām domām, vienīgo pareizo risinājumu – algot speciālistus no dabas resursu līdzekļiem. Taču pārkāpta likuma norma un noteiktie līdzekļi tikšot atmaksāti. Vienlaikus, pēc pašvaldības uzskatiem, šā likuma norma nav atbilstoša reālajai dzīvei un būtu maināma.
