Ar rotaļās iešanu, tautasdziesmu dziedāšanu un neiztrūkstošo pankūku ēšanu jelgavnieki nosvinējuši Masļeņicu, uz kuru 2. pamatskolas zālē un stadionā vakar aicināja teātra studija «Poteha» Vladimira Astapenko vadībā un Sabiedrības integrācijas pārvalde.
Saskaņā ar senajām slāvu tradīcijām, Masļeņicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana», kad jācep pankūkas, no salmiem un citiem pieejamiem materiāliem jāizveido Masļeņicas lelle. Nākamajā dienā tiek atzīmēta Saspēles diena, kurā visi dejo un piedalās rotaļās. Trešajā dienā (Kārumniece) znots nāk ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras viņš pats izcepis.
«Svinēšana» jeb Plašā ceturtdiena domāta tam, lai visi saimnieciskie darbi būtu padarīti un atlikušajās nedēļas dienās varētu līksmi svinēt Masļeņicu. Piektdiena – «Sievasmātes vakarēšana». Šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota.
Sestajā dienā ir svaines vakarēšana. Ejot ciemos pie svaines, vedeklai jāizpatīk vīra māsai ar dāvaniņām vai gardumiem. Pēdējā Masļeņicas dienā – Piedošanas svētdienā – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild «Dievs piedos!».
Par svētku kulmināciju kļūst atvadas no Masļeņicas, kad tiek sadedzināta lielā salmu lelle, kas simbolizē ziemu. Tādējādi ziema tiek pavadīta līdz nākamajam gadam un sagaidīts pavasaris un saule.
Foto: Raitis Puriņš
