20. maijā Kalnciemā norisināsies Zemgales novadā vēl nebijis etnisko grupu integrācijas jautājumiem veltīts nacionālo kultūras biedrību festivāls «Mirdzi, Zemgales varavīksne».
20. maijā Kalnciemā norisināsies Zemgales novadā vēl nebijis etnisko grupu integrācijas jautājumiem veltīts nacionālo kultūras biedrību festivāls «Mirdzi, Zemgales varavīksne». Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām to rīko Kalnciema pilsētas Dome un Jelgavas rajona Padome.
Līdztekus plašai kultūras programmai no plkst.10 līdz 13 Kaigu vidusskolā norisināsies apaļā galda diskusija par tēmu «Kā saglabāt un pilnveidot minoritāšu autonomiju Latvijā vienotā kultūrā».
Pasākuma rīkotāji ir īpaši gandarīti par Latvijas Universitātes profesores Ilgas Apines līdzdalību. Diskusiju ievadīs viņas referāts «Latvijas sabiedrības integrācijas perspektīvas». I.Apine viena no pirmajām Latvijā sāka pētījumus entnopsiholoģijas jomā, analizējot nacionālās pašapziņas īpatnības un mentalitātes savdabīgos arhetipus. 90. gadu sākumā viņa piedalījās Sorosa fonda – Latvija Sabiedriskās saskaņas balvas laureāta Etnisko pētījumu centra dibināšanā.
Zinātniece paudusi oriģinālu viedokli, ka līdztekus likumdošanā noteiktajam valsts un svešvalodu dalījumam jāparedz īpašs minoritāšu valodas statuss, kas piemērojams tādām valodām kā krievu.
Valsts institūciju skatījumā mazākumtautību lomu pilsoniskas sabiedrības veidošanā aplūkos Iekšlietu ministrijas Repatriācijas centra vadītājs Juris Dombrovskis un Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde. Integrācijas gaitu Zemgales novadā, īpaši jauniešu lomu atvērtas sabiedrības veidošanā, pārspriedīs «Norden Latvijā» biroja vadītāja Baiba Dūmiņa, bet jaunās paaudzes viedokli pārstāvēs Jelgavas 6. vidusskolas audzēkne Anna Pisarenko. Paredzēti arī lietuviešu biedrības pārstāvju Aļģimanta Burbas, Augusta Liepiņa, Ērika Klīves un Danutes Slavinskas priekšlasījumi par mazākumtautību kultūras saglabāšanas iespējām Latvijā. «Nepilnības likumdošanā Krievijas latviešu sekmīgai integrācijai Latvijā» atsegs Kalnciema Kaigu vidusskolas direktore Nadežda Mikele, bet pieredzē, Krievijas latviešiem atgriežoties dzimtenē, dalīsies Inga Melnbārde.
Kā «Ziņām» pastāstīja galvenā valsts kultūras inspektore Jelgavas rajonā Dzintra Zimaiša, pasākuma norises vieta izvēlēta, ņemot vērā, ka Kalnciemā ir viens no raibākajiem etniskajiem sastāviem Zemgales novadā. Iesākumā bijušas grūtības piesaistīt mazākumtautību organizāciju uzmanību, jo nacionālo kultūru biedrības darbojas visai noslēgtā vidē. Tomēr D.Zimaiša atzīst, ka integrācijas iniciatīva ir pamatnācijas uzdevums, taču atzīmē, ka, nevēloties apzināt savas etniskās saknes, cittautieši nespēs saprast latviešu kultūru.
Viena no Zemgales pilsētām, kur aktīvi darbojas nacionālās kultūras biedrības, ir Dobele.
1989. gadā dibinātajā Dobeles Vācu kultūras biedrībā darbojas Skolēnu klubs, tiek rīkoti vācu valodas kursi un luteriskās draudzes dievkalpojumi vācu valodā. Biedrība rūpējas par skolēnu apmaiņas braucieniem uz Vāciju, piedalās vācu kultūras biedrību tradicionālajos jaungada karnevālos. Dobeles organizācijas ansamblis vairākkārt koncertējis Vācijā, kā arī piedalījies dziesmu svētku minoritāšu kultūras biedrību kolektīvu koncertā «Latvijas vainagā».
Zīmīgi, ka otra Dobeles mazākumtautību organizācija tapusi, apvienojoties lietuviešu tautības Krievijas armijas virsniekiem un viņu ģimenes locekļiem, ar vēlmi rast Lietuvas vēstniecības atbalstu viņu palikšanai Latvijā. Iesākumā gan Dobeles lietuvieši bijuši pasīvi, un neilgi pēc dibināšanas biedrība pārstāja darboties. Taču 1997. gadā tā tika atjaunota un jau tajā pašā gadā pieci biedrības locekļi Latvijas lietuviešu delegācijas sastāvā piedalījās Vispasaules lietuviešu dziesmu, deju un sporta svētkos Viļņā un Kauņā. Neilgi pēc tam darbību uzsāka folkloras ansamblis «Ramune». Rimas Baumanes un Ievas Kibartienes vadībā tika nodibināta svētdienas skola, kuras audzēkņi regulāri piedalās Latvijas nacionālo kultūras biedrību pasākumos. Dobelniekiem izveidojušies cieši kontakti ar Jonišķu kultūras darbiniekiem, Lietuvas Seima Mazākumtautību departamentu. Dobeles rajona un pilsētas pašvaldībai nozīmīgs ir lietuviešu tautības uzņēmēja Vitauta Paškauska sniegtais atbalsts.
Bauskas lietuviešu kultūras biedrība «Dobiļeļis» pastāv jau 11 gadu, savā ansamblī pulcējot ap 250 dziedātāju. Iespēts piedalīties Pasaules lietuviešu V un VI dziesmu svētkos. Biedrības nosaukums aizgūts no trīslapu āboliņa zīmes, kas simbolizē Bauskas atrašanās vietu – Mūsas, Mēmeles un Lielupes tecējuma krustcelēs.
Pasākuma saimnieki Kalnciema jauktais krievu koris ir vienīgais šāda veida kolektīvs Zemgalē, un kopš savas dibināšanas 1988. gadā tas aktīvi piedalās novada kultūras pasākumos. Kora darbība nav iedomājama bez ebreju diriģenta Josifa Cisera entuziasma. Lai piedalītos mēģinājumos, kolektīva vadītājs katru sestdienu mēro ceļu uz Kalnciemu no Rīgas. 1990. gadā koris piedalījies Slāvu kultūras festivālā Daugavpilī, kā arī minētajā dziesmu svētku koncertā «Latvijas vainagā». Šogad koris daudz dziedājis rajona pansionātos. Īpaši nozīmīga bijusi uzstāšanās Pavasara sagaidīšanas (Masļeņņicas) svētkos 11. februārī Rīgā, VEF Kultūras pilī.
Kopā ar Rīgas Ukraiņu vidusskolas un Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāles ansambļiem Kalnciema koris uzstāsies klasiskās mūzikas koncertā Kalnciema katoļu baznīcā plkst.14.
Bet nacionālo kultūras biedrību kopējā koncertā plkst.16 laukumā pie pilsētas Domes līdztekus minētajiem kolektīviem muzicēs Jelgavas Lietuviešu biedrības ansamblis un Jelgavas Ebreju biedrības pārstāve jaunā vijolniece Natālija Buha. Rīgas lietuviešu kultūras biedrību festivālā pārstāvēs Aldones Gribules vadītā deju kopa «Bijunas».
Cerīgs turpinājums zemgaliešu iniciatīvai būs 25. maijā gaidāmā konference «Kultūras tiesību īstenošana Latvijā sabiedrības integrācijas kontekstā», kuru sadarbībā ar Eiropas Padomi rīko Kultūras ministrija.
Norises vieta – Kalnciems
Kā apdzīvota vieta Kalnciems sācis veidoties 19. gadsimta beigās, pateicoties bagātajām māla un dolomīta iegulām, līdz ar to – ķieģeļrūpniecības iespējām. Būvmateriālu ražošanas nozare Kalnciemā sākusi attīstīties jau 19. gadsimta beigās. Darbaroku trūkums lielā mērā bija iemesls ieceļotāju ieplūdumam, tādēļ pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs visos laikos bijis raibs. 48, 2 procenti no kalnciemiešiem ir krievi, 33,6 procenti – latvieši, 5,92 procenti – baltkrievi, 2,68 procenti – poļi, 2,48 procenti – ukraiņi, 1,16 procenti – lietuvieši un 1,52 procenti – pārējo tautību iedzīvotāji. **
Vēsturiski Kalnciema vārdam ir daudz plašāks skanējums. Tur atradusies Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona rezidence. Otrs nozīmīgākais vēstures objekts ir Kalnciema Luterāņu baznīca, kur līdztekus kalpošanai Jelgavas Sv. Annas baznīcas draudzē sprediķojis vietējo ļaužu atmiņā par anekdotisku personu kļuvušais mācītājs Morics Vilhelms Konradijs (1821 – 1904). Kalnciems, Tīreļpurva un Ložmetējkalna tuvākais kaimiņš, saistās arī ar latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām. Pagājušā gada 26. jūnijā tika iesvētīta jaunbūvētā katoļu baznīca. Pirms tam pilsētā nebija neviena dievnama (minētā luterāņu baznīca neietilpst pilsētas administratīvajā teritorijā). Kalnciema ļaudis apmeklēja baznīcas Līvbērzē, Tukumā vai Jelgavā. Dievnams celts trīs gadus un saviem spēkiem. Kā atzīst bīskaps Antons Justs, grūtības tā celšanā kalnciemiešus vienojušas, radot gandarījumu par savām spējām.
——-
* Arvien augošo interesi par etnisko grupu lomu sociālajos procesos atspoguļo arī priecējošs fakts no grāmatniecības pasaules. Pagājušajā gadā izdevniecība «AGB» ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu izdeva amerikāņu autora Džozefa Rotčailda grāmatu «Etnopolitika: konceptuālās aprises», par kuru pēcvārdā zinātniskais redaktors Elmārs Vēbers raksta: «Latvijas Universitātes septiņdesmito un astoņdesmito gadu filosofijas studenti būtu bijuši ar mieru kājām doties uz to vietu un to bibliotēku, kur šāda grāmata tolaik būtu pieejama»
** Dati 1999. gada 1. janvārī.
