«Esmu nākusi no Iļģuciema, tāpat kā mans brālis, un netālu dzīvoja
tagadējais miljonārs Jūlijs Krūmiņš,» tā savu bērnību atceras
tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere. Visai negaidīti saruna sākas ar
atmiņām, nevis mākslas apcerēm un izstādi «Vecās mežģīnes», kas pašreiz
skatāma Jelgavas Sv.Trīsvienības tornī.
Par tiem laikiem uzņēmējs
J.Krūmiņš uzrakstījis un izdevis grāmatu «Iļģuciema pašpuikas stāsti».
Par grāmatu iegūtos līdzekļus uzņēmējs nolēmis dāvāt savai bijušajai
skolai (kādreizējai 7. pamatskolai Spilvē, tagad Rīgas Valdorfskolai),
kur būvēs modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu sporta laukumu.
«Viņš
nav no tās uzņēmēju plejādes, kuri tikai skaita savus eiro un centus.
Var jau būt, ka šī nauda nav īpaši «tīra», tomēr Jūlijs ir ļoti devīgs
cilvēks un vienmēr palīdzēs, ja kādam tā naudiņa būs ļoti nepieciešama.
Viņam jau tāpat jādod uz visām pusēm, jo uzņēmējdarbību mūsu valstī
diemžēl nevar saukt par sakārtotu,» turpina māksliniece.
–
Bet ne jau visi ir vienādi – mākslinieku atbalstītājs un fonda «Mākslai
vajag telpu» valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns savus miljonus
sapelnījis spēļu zāļu biznesā, tā sagandēdams dzīvi daudziem.
Jūs
pareizi pateicāt – šī nauda ir asiņaina. Valstij būtu jāspēj finansēt
Vilhelma Purvīša prēmija, nevis jāgaida kā pateicība no uzņēmēja, kura
biznesa dēļ, piemēram, manai paziņai nesen nošāvās brālis. Un šādu,
varbūt mazāk traģisku gadījumu ir desmitiem un pat simtiem. Varat to
droši rakstīt, jo šajā ziņā esmu brīva un neatkarīga. Nekad nekādu
atbalstu no šiem biznesmeņiem neesmu saņēmusi.Mūsu – tekstilmākslas –
nozare vispār atstāta novārtā. Sirdī tas ļoti sāp, jo mans profesors
Rūdolfs Heimrāts ielika tik dziļus pamatus. Kaut arī ne pārāk gribas
atcerēties padomju laikus, jāatzīst, ka tad mēs, tekstilnieki, bijām
ļoti populāri. Tas attiecas uz visu Baltiju – zināja arī lietuviešus un
igauņus tādā nozīmē, ka mums bija ļoti attīstīta šī lietišķās mākslas
nozare. Tagad viss ir pieklusis un aizgājis garām. Arī mūsu mākslas
zinātnieki klusē, izstādes netiek iztirzātas.
Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 2. marta «Zemgales Ziņās»
