Augot sociālo tīklu lietotāju skaitam, parādījušās jaunas biznesa un reklāmas iespējas. Katram aktīvam «Facebook» lietotājam pazīstamas domubiedru grupas, kurās var mainīties, pārdot un iegādāties dažnedažādākās lietas, sākot ar pārtiku, beidzot ar nekustamiem īpašumiem. Daudzi šajās grupās cenšas pārdot savas personīgās lietas, lai atbrīvotu vietu jaunām, bet citi šo tirgošanās vietu saredz kā biznesa iespēju un uzsāk neoficiālu interneta veikalu.
VID sola sākumā brīdināt
Pirkšana un pārdošana sociālajos tīklos ir ļoti ērta. Ieliec sludinājumu, un pircējs tevi ātri atradīs. Tā kā šis tirgošanās veids daudziem jau kļuvis par biznesu, sarosījies ir arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pamanījis, ka daudzi sociālo tīklu pārdevēji nereģistrē savu saimniecisko darbību un no nopelnītā nevienu centu nesamaksā nodokļos.
Cik lielu uzmanību VID darbinieki pievērš sociālo tīklu tirdzniecībai, un vai par tirgošanos internetā var sodīt? VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja stāsta, ka dienests pievērš uzmanību fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus plašsaziņas līdzekļos un internetā. «Vienlaikus VID analizē tā rīcībā esošo informāciju par personas uzrādītajiem ienākumiem un izdevumiem, to iespējamo neatbilstību, kā arī izmanto citus informācijas avotus, piemēram, saņemtās sūdzības,» darba gaitu skaidro E.Teice-Mamaja. Tiem iedzīvotājiem, kurus VID tur aizdomās par nereģistrētu saimniecisko darbību, tiek nosūtīta vēstule, kas aicina padarīt darbošanos likumīgu. Vēstulē ir arī aicinājums deklarēt gūtos ienākumus un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par periodiem, kuros tika un tiek veikta saimnieciskā darbība, tāpēc nodokļi būs jāatmaksā arī par jau aizgājušo laiku, ja vien VID radīsies aizdomas, ka tajā periodā esat nodarbojies ar neoficiālu tirgošanos.
«2016. gadā 1157 personām tika nosūtītas vēstules ar aicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību vai paskaidrot darījumu būtību, no tām 656 fiziskās personas to izdarīja, pārējie cilvēki informēja par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas iemesliem,» turpina VID pārstāve.
Sodīs arī rokdarbnieces
Ļoti aktīvi sociālajos tīklos savus darinājumus piedāvā dažādi rotu meistari, rokdarbnieki un, piemēram, zeķu, cimdu un cepuru adītāji, kas savus produktus pārdod, tikai tuvojoties aukstajai sezonai. Tā kā šī tirgošanās notiek vien pāris mēnešus gadā, parasti cilvēks nevēlas dibināt uzņēmumu vai kļūt par individuālo komersantu un nolemj riskēt, tirgojot lietas internetā, caur paziņām un citos veidos. Tikmēr VID skaidro, ka darbības reģistrēšana ir obligāta, jo likumā ir iestrādāts princips – saimnieciskā darbība var būt jebkura regulāra darbība ar mērķi gūt peļņu, tātad arī paša adītu zeķu pārdošana. «Tās regulāri tiek ražotas un atdotas citām personām par atlīdzību, lai gūtu peļņu. Būtiski kritēriji, kas saimniecisko darbību atšķir no personīgās mantas pārdošanas, ir darījumu regularitāte un nodoms gūt peļņu,» stāsta E.Teice-Mamaja.
Viņa arī atgādina, ka VID pienākums ir sekot līdzi, lai cilvēki ievērotu likumu: «Nodrošinot kontroli, būtiski ir nošķirt saimniecisko darbību no savu mantu pārdošanas. No mantu, piemēram, kādas paša iegādātas kleitas, kas izrādījusies par lielu, pārdošanas nodokļi nav jāmaksā. Savukārt kritēriji, kas definē saimniecisko darbību, noteikti likumā.»
Prasa paskaidrojumus
Portālā «Facebook» ievietotos sludinājumus var iedalīt divās kategorijās. Vieni vēlas pārdot lietas, kas pašiem vairs nav derīgas – apģērbs, sadzīves tehnika, transporta līdzekļi u.c. Otra kategorija ir cilvēki, kuri papildus algotam darbam grib piepelnīties, tāpēc sāk internetā tirgot dažādas mantas. Visbiežāk tas ir apģērbs, kas iegādāts ārzemēs un ir lēts, vai, piemēram, bižutērija. Preces tiek fotografētas un ievietotas portālā. Cenas visbiežāk ir zemas, tāpēc ātri uzrodas pircējs. Visus redzamos sludinājumus nevar vispārināt, tāpēc nezinātājam ir ļoti grūti atšķirt gadījumus, kad cilvēks nevēlas pildīt likumā noteikto un pelna, nemaksājot nodokļus, vai vienkārši pārdod pāris nevajadzīgus priekšmetus. Arī VID atklāj, ka reālajā dzīvē situācijas ir dažādas un dienests nepieņem lēmumu, pamatojoties uz pavirši iegūtu vienpusēju informāciju, bet cenšas izvērtēt darījumu ekonomisko būtību. Tādēļ daudzi interneta tirgotāji, kuri dienestam izskatās aizdomīgi, saņem vēstuli ar aicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību vai arī izskaidrot notikušo darījumu būtību.
«Nereti šīs lietišķā valodā noformētās vēstules tiek uztvertas negatīvi, taču, atliekot emocijas malā, prātīgi būtu gluži vienkārši sazināties ar dienestu pa vēstulē norādīto tālruņa numuru un sniegt skaidrojumu,» rosina VID darbiniece. Dienests gan mierina, ka interneta vidē veikto privātpersonu darījumu kontrole ir tikai viens no VID darbības laukiem. Šā gada prioritāte ir PVN shēmu atklāšana – šī problēma ir skārusi visu Eiropu.
Jāuzmanās arī pircējam
Ikvienam uzņēmējam zināms, cik grūti ir biznesa sākumā par sevi pastāstīt klientiem, atgādināt, lai tevi atceras, un iepatikties, lai klients atgrieztos. Pārdošana sociālajos tīklos ir laba ar to, ka visparastākā reklāma neko nemaksā un pircējs tevi atrod pats. Šie pārdevēji, visticamāk, nenopelna bargu naudu, jo pārdošanas apjomi nav tik lieli. Kāpēc tad neļaut iedzīvotājiem mazliet piepelnīties? Nav taču nekas slikts, ja cilvēks pārdod dažādas lietas un iegūst papildu ienākumus. «Brīvā tirgus pamatā ir godīga konkurence. Svarīgi panākt, lai godīgais nodokļu maksātājs neatkarīgi no viņa darbības jomas vai biznesa lieluma nebūtu spiests beigt darbību tikai tādēļ, ka blakus kāds cits savus pakalpojumus vai preces piedāvā lētāk uz nodokļu nemaksāšanas rēķina,» atzīmē VID. «Ikvienai privātpersonai ir tiesības ne tikai uz peļņu, bet arī sociālajām garantijām slimības vai darba traumas gadījumā, taču, nemaksājot nodokļus, šie valsts pakalpojumi viņai nebūs pieejami. Arī patērētājam ir svarīgi saņemt attaisnojuma dokumentu, piemēram, kvīti vai čeku, jo domstarpību gadījumā tas dod tiesības atgūt samaksāto naudu par nekvalitatīvu preci, taču nereģistrēts saimnieciskās darbības veicējs to nespēj piedāvāt.»
Problēma ar čeku izsniegšanu visvairāk var ietekmēt pircēju. Ja sociālajos tīklos tiek pārdota, piemēram, sadzīves tehnika, tad uz to neattiecas garantija un, precei saplīstot, pircējs paliek bešā. Tāpat ir ar apģērbu, kas, iespējams, būs sliktas kvalitātes, jo tā cena ir zema, bet klientam nav iespēju sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības birojā, jo pārdevējs sevi nav pozicionējis kā uzņēmēju.
Informē citi uzņēmumi
VID par stingrāku pārbaudi attiecībā uz komercdarbību internetā paziņoja pagājušā gada decembrī. Tiesības bloķēt interneta vietnes dienestam piešķirtas ar likumu grozījumiem, kurus Saeima pieņēma, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. «Mēs piedāvājām regulējumu valdībai, lai personai būtu pienākums, darbojoties internetā, sevi identificēt, lai tā būtu sasniedzama. Lai tad, ja viņai šīs darbības rezultātā iestājas nodokļu nomaksas pienākums, valsts varētu viņu sasniegt,» stāsta VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
VID jau tagad ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, piemēram, no «Latvijas pasta». Tā pārstāve Gundega Vārpa apliecina, ka uzņēmums regulāri apkopo un sniedz VID tā pieprasīto informāciju. Piemēram, «Latvijas pasts» spēj identificēt kā regulārus, tā neregulārus paciņu sūtītājus, kas par nosūtīto saņem samaksu, izmantojot pasta norēķinu sistēmu: «Protams, visi darījumi, kur ir reģistrētie vai pēcmaksas sūtījumi, kur samaksa iet caur mūsu norēķinu sistēmu, ir identificējami un visas šīs personas ir identificējamas.» Tādēļ iedzīvotājiem, kuriem mantu pārdošana, izmantojot interneta vietņu starpniecību un pasta pakalpojumus, ir ierasta lieta, jārēķinās, ka arī viņi var saņemt uzaicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību.
Vai valsts pārkāpj robežas?
Sazinājāmies ar vairākiem cilvēkiem, kuri internetā nodarbojas ar nereģistrētu komercdarbību, un aicinājām izteikt viedokli par VID piešķirtajām pilnvarām pārbaudīt cilvēku identitāti un nodarbošanos, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpts likums. Visi uzrunātie vēlējās paturēt noslēpumā savu vārdu un uzvārdu, lai nenodotu sevi VID vai citām instancēm.
Kāda sieviete «Facebook» vietnē tirgo dažādus saldumus. Tie palikuši pāri no lielas ballītes, un viņa nolēma tos pārdot, lai atgūtu daļu iztērētās naudas. Par VID pārbaudēm viņa neuztraucas, jo ikdienā strādā algotu darbu, kurā nodokļi tiek maksāti. Tomēr pēc sarunas sieviete pārprasīja, vai tiešām viss, ko viņa teica, netiks nodots VID. Anonīmā saldumu pārdevēja uzskata, ka dienests ar šādu aizdomību pret iedzīvotājiem rīkojas ļoti nepareizi un tas sabiedrībā izraisīs pretreakciju.
Arī kāda rotaslietu tirgotāja, kura pārsvarā piedāvā bižutērijas izstrādājumus, nereģistrējot saimniecisko darbību, uzskata, ka VID šoreiz pāršāvis pār strīpu. «VID būtu jāpievērš vairāk uzmanības lielākām lietām, nevis jāslauc mazie pārdevēji, kuri knapi nopelna kapeiku,» domā pārdevēja. Tirgoties internetā viņa nolēmusi tādēļ, ka tur ir visplašākās iespējas un reklamēties ir izdevīgi. Rotaslietu tirgošana sievietei ir papildu ienākumu avots, un, ja VID piespriestu sodu par nodokļu nemaksāšanu no internetā pārdotajām precēm, visticamāk, viņa to samaksātu.
Līdzīgs viedoklis ir vairākiem iedzīvotājiem, kuri cenšas pelnīt naudu ikdienas tēriņiem, bet nevēlas maksāt nodokļus. Daļa uzrunāto uzskata, ka viņi savu daļu samaksā, strādājot algotu darbu, un no šādām «haltūrām», kuras sniedz tikai nelielu materiālu labumu, kas lielākoties tiek izmantots izdzīvošanai, valstij nekas nav jāatdod.
UZZIŅAI
Kritēriji, pēc kuriem fiziskās personas darbību kvalificē kā saimniecisko darbību:
◆ darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību;
◆ darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
◆ ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba u.c.).
APTAUJA
Vai esat kādreiz tirgojies internetā? Vai uzskatāt, ka VID jākontrolē interneta tirdzniecība un jāspiež maksāt nodokļus?
ILONA BITENIECE
Nē, neesmu neko pārdevusi un arī pirkusi. Neuzticos interneta precēm, labāk pērku veikalā. Domāju, ka tāda VID spiegošana nav vajadzīga. Tas ir nelietderīgi, un arī naudas līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi. Tas ies bedrē!
LAURA ŠILE
Jā, esmu pārdevusi dažādas nevajadzīgas sadzīves preces. Uzskatu, ka nodokļi no tādām lietām nav jāmaksā. Man šī kontrole šķiet ļoti nepareiza, jo par precēm jau vienreiz ir samaksāts nodoklis un tās ir lietotas.
SANDRIS ŠTĀLS
Nē, neesmu internetā tirgojies. Uzskatu, ka VID jāskatās, kādos apjomos notiek tirdzniecība. Ir tirgotāji, kas strādā kā mēs, kā firma, līdz ar to nenāk par sliktu, ja pievērš papildu uzmanību. Bet speciāli cilvēkiem, kuri nedaudz pārdod kādas mazas lietiņas, kas tapušas hobija līmenī un ar ko bagāts nekļūsi, uzlikt nodokli nevajag.
AGNESE KALĒJA
Jā, esmu pārdevusi šad tad. Vispār nodokļus vajadzētu prasīt, kaut gan – vienreiz jau esmu pirkusi to lietu, un kāpēc maksāt vēlreiz? Pārdevēji jau arī maksā nodokļus, tad tiem, kas tirgojas internetā, arī vajadzētu maksāt.
GINTS LUKŠEVICS
Jā, esmu pārdevis. Nodarbojos ar galdniecību un esmu pārdevis savus darinājumus, par kuriem maksāju arī nodokļus. Uzskatu, ka no tirgošanās internetā nebūtu jāmaksā nodokļi. Man tas nav pieņemams, jo, redzot, kas notiek Latvijā, šķiet, ka tas ir absurdi. Jau tā nav darba, cilvēkiem nav iztikas līdzekļu, bet tā vietā, lai viņi piepelnītos ar kaut kādu nevajadzīgu mantu pārdošanu, uzliek nodokļus, lai vēl vairāk nospiestu. Cilvēkus spiež neko nedarīt, un tādējādi cilvēki degradējas. Viņus šādi spiež neko nedarīt.
UZZIŅAI
Ar informāciju, kā rīkoties jaunajam uzņēmējam, VID piedāvā iepazīties savā mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/pirmie-soli-toposajiem-uznemejiem.
