No gādības līdz varmācībai
Klēras Makintošas romāns «Es ļāvu tev iet» sākas ar nelaimes gadījumu. Tiek sabraukts puisēns. Vainīgā mašīna neapstājas. Policisti izmeklē šo negadījumu, taču nav nekādu pieturas punktu. Un tikai romāna beigās tie uzrodas.
Grāmatā risinās vairākas paralēlas dzīves – policistu izmeklēšanas ikdiena un grūtības, viņu ģimenes problēmas. Policists Rejs ir tik ļoti noslogots, ka nepamana problēmas savā ģimenē, ka dēls skolā izveidojis bandu, ka sieva sen jau vēlas atsākt strādāt, lai papildinātu ģimenes budžetu un Rejam nebūtu par katru cenu jācenšas strādāt tik garas stundas, lai saņemtu paaugstinājumu. Ir interesanti izsekot šim sižetam.
Taču mani vairāk saista kādas sievietes Dženas dzīve. No sākuma liekas, ka viņas pārdzīvojumi ir tik asi tāpēc, ka viņa ir mirušā puisēna māte. Tomēr izrādās, ka Džena ir upuris, kas septiņus gadus cietis no varmācības ģimenē, un bija vajadzīgs šis pēdējais negadījums, lai viņa atmostos un sāktu rīkoties. Un ne jau tā, kā vajadzētu.
Es visu laiku uzdodu sev jautājumu, kas domāts ar romāna nosaukumu. Kas kam ir ļāvis iet. Un beigās secinu, ka upuris ir ļāvis varmākam iet.
Tas ir romāns, ko vajadzētu izlasīt visām sievietēm, meitām un mātēm, lai atpazītu varmācības seju. Varmācība jau nesākas uzreiz, bet tiek lēnām pētīts, cik tālu upuris ļaus iet. Vispirms ir visaptveroša gādība, tad izolētība no draugiem, no ģimenes, no darba, iedvešot, ka upuris pats neko neprot, ar neko nevar tikt galā patstāvīgi. Un viņa sāk justies kā nekas, kā daļa no vīrieša īpašumiem, bez savas gribas un domas, pat bez vēlmes sevi aizsargāt.
Padarīta par atkarīgo no vīrieša garastāvokļa, par vainīgo it visā, pat vardarbības aktā. Viņa neredz, ka vīrs ir absolūts kontrolētājs, aizdomīgs, patoloģiski greizsirdīgs tips. Sievietei nav nekādu cerību ko mainīt, bet viņa mīl, un viņai šķiet – ja labāk uzvedīsies, situācija mainīsies. Taču varmācības līmenis tikai aug. Un tāds jau arī bija nodoms – izraudzīties jaunu, pakļāvīgu būtni, to pilnībā pārņemt savā kontrolē un tad meklēt jebkuru iemeslu dusmu uzplūdam, kas novestu pie fiziskas ietekmēšanas, kas viņam nepieciešama. Faktiski varmāka pārvēršas par sadistu, ko maskē ar mīlestību. Taču sieviete to neredz, tikai mazā Džeikoba nāve atver acis, un viņa mēģina glābties bēgot. Kādu laiku viņa ir nosacīti izglābusies, taču pārdzīvoto nespēj aizmirst. Pēc gada sievieti sameklē gan policija, gan vīrs, un elle atkal ir vaļā.
Aizraujoša lasāmviela, kas uzdod daudzus jautājumus..
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
