Putnu gripai, kas Latvijā vēl nav manīta, lielāko izplatību mūsu reģionā prognozē marta beigās.
Pēc 27. februāra, kad Lietuvā netālu no Kauņas Nemūnas krastā tika atrasti seši no lipīgā putnu gripas vīrusa H5N8 miruši gulbji, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī Latvijā ir izsludinājis biodrošības pasākumus, ko paredzēts ievērot līdz 31. maijam. Šajā laikā mājputni jātur iekštelpās, tādējādi novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Noteikumi prasa ierobežot nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanas vietām, kā arī pastiprināti ievērot higiēnas pasākumus, veicot putnkopja darbu (jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, jādezinficē apavi un rokas, jālieto darba vai maiņas apģērbs un apavi). Arī mājputnu barība un pakaiši jāglabā savvaļas putniem nepieejamās vietās.
Piemājas saimniecībās par epidēmiju neuztraucas
Lai gan ne Ozolnieku, ne Jelgavas novadā tikpat kā nav putnu fermu, biodrošības noteikumi attiecas arī uz piemājas saimniecībām, kur ir kaut dažas vistas un zosis. Kāda «Ziņu» aptaujātā Jelgavas novada iedzīvotāja, kurai mājās ir septiņas zosis, teica, ka PVD prasītos pasākumus tomēr neveiks, jo, viņasprāt, šo mājputnu saslimšanas risks nav liels. «Zosis izlaižu pagalmā tikai uz laiku. Tad arī paši tās pieskatām. Pie upītes zosis neiet,» sacīja lauku iedzīvotāja. Savukārt kāds cits Jelgavas novada iedzīvotājs, kura piemājas saimniecībā mīt pārdesmit vistu, paskaidroja, ka viņa mājputni kūtī zem jumta atrodas pastāvīgi. Proti, pagalmā vistas varot saplosīt suns, kas reiz jau ir gadījies. Tomēr vistu īpašnieks atteicās tikties ar «Ziņām», jo šie mājputni nav reģistrēti PVD. «Līdzīgi mūsu apkārtnē ir daudziem,» piebilda aptaujātais vīrs.
Šaurībā turēts strauss novārgst
Lielāks satraukums par vīrusa H5N8 izplatību valda Glūdas pagasta «Mazzariņos», kas ir vienīgais putnkopības uzņēmums Jelgavas novadā. Tur jau sesto gadu tiek audzēti Āfrikas strausi, kuru skaits saimniecībā svārstās ap četrdesmit. Pērn tiem pievienojās divi Austrālijas emu un četri Dienvidamerikas nandu, kas arī ir skrējējputni.
«Mūsu ganāmpulks nav atjaunojams. Sešos gados esam to rūpīgi iekopuši. Latvijā ir tikai vēl viena strausu ferma – «Nonieki» Snēpelē pie Kuldīgas. Pārējiem saimniecībās – viens divi strausi. Vairāk strausus audzē kaimiņos Lietuvā,» stāsta «Mazzariņu» saimniece Žanna Laugale. Viņa kā profesionāla veterinārfeldšere apzinās, ka putnu gripas gadījumā visi būtu jālikvidē. Tomēr ik pa laikam viņa putnus izlaiž aplokā, jo strausu labturības noteikumi prasa, lai tiem būtu, kur izskrieties. Saimnieki ir pārliecināti, ka svaigais gaiss stiprina putnu imunitāti un tie kļūst mazāk uzņēmīgi pret slimībām. «Mūsu apkārtnē nav gājputnu pulcēšanās vietu, nav arī putnu fermu, tādēļ ceram, ka saslimšanas risks ar putnu gripu mūsu strausiem ir niecīgs. Tas ir aktuāli vietām, kur koncentrēti simtiem tūkstošu mājputnu,» spriež Ž.Laugale. Viņas putni diennakts lielāko daļu ir zem jumta. Sešos gados Laugaļi uzbūvējuši trīs strausu mājas, kurās skrējējputni dzīvo noteiktās grupās. Saimniece paskaidro, ka strausi savus partnerus nemaina un, kaut arī krustošanās notiek dažādās kombinācijās, «puisis» grib būt kopā ar savu «vismīļāko meiteni». Strausu atrašanās vienkopus blīvi telpās saistīta arī ar risku, ka viņi varētu cits citu savainot.
Ietekmē tūristu plūsmu
Strausi parasti izvairās no kontakta – skrien prom. Taču šaurībā, kad nav kur aizskriet, tie viens otru savaino,» stāsta Ž.Laugale. Viņu uztrauc arī specifiskās strausu slimības, kādēļ pērn dzima cāļi ar ļoti zemu imunitāti. Kaut inkubatorā izšķīlās 60, izdzīvoja vien 22 mazuļi. «Tikai uz rudens pusi, liekas, sapratu, kur bija tā vaina,» atzīst saimniece. Viņa piebilst, ka strausu audzēšana ir smalka lieta un zināmā mērā šos putnus var pielīdzināt zirgiem. Saimniecība ražo strausa gaļu, kuras cena pārsniedz 20 eiro kilogramā, un tā pieprasīta dārgos restorānos.
Saimniekiem negaidīti «Mazzariņos» sāka ierasties tūristi, kuriem tiek atļauts strausus glaudīt un pat barot (ar saimnieku sagatavotu barību). Strausa spēriens spēj cilvēku nogalināt, taču «Mazzariņos» šie putni tiek audzēti par mierīgiem dzīvniekiem. Piemēram, strausu meiteņu vārdi Hillarija, Bella, Meriona, Henriete liecina par saimnieku cieņpilnu attieksmi pret saviem putniem. «Mazzariņos» vairāki strausi, bužinot spārnus, izrādīja patikšanu saimniecei. Epidēmijas noteiktie ierobežojumi attiecas arī uz «Mazzariņos» pierasto apmeklētāju plūsmu. Saimnieki cer, ka līdz vasarai putnu gripas draudi būs garām.
PVD ir vērsies Latvijas Pašvaldību savienībā ar aicinājumu ikvienai pašvaldībai iesaistīties putnu gripas profilakses pasākumos, informējot novada iedzīvotājus par biodrošības nozīmi savas saimniecības un līdz ar to arī pagasta, novada pasargāšanā no putnu gripas. Ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un olām, kā arī izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos.
Putnu fabrikās imunitāte viszemākā
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga aicina ikvienu palūkoties tālāk par savu kūti, savu sētu. «Ja putnu gripa skars kaut vismazāko saimniecību ar vienu diviem mājputniem, visām kaimiņu saimniecībām un lielajiem putnkopības uzņēmumiem tuvāko trīs līdz desmit kilometru rādiusā tiks noteikti tirdzniecības ierobežojumi, turklāt Latvijai būs liegts putnkopības produktu eksports uz vairākām pasaules valstīm,» brīdina K.Lamberga.
PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis skaidro, ka slimības izplatības risks attiecas gan uz vistām, gan pīlēm, zosīm, tītariem, gan paipalām, pāviem, fazāniem un arī strausiem. Viņš atzīst, ka skrējējputnus turēt noslēgtās telpās ir ļoti sarežģīti. «Taču, ja putni saslims, cietīs ne jau valsts vai inspekcija, bet gan paši saimnieki. Esam veikuši pārbaudes Iecavas un Bauskas novadā, kur atrodas lielās komercražotnes «Balticovo» un «Lielzeltiņi»,» stāsta J.Grosbārdis. Viņš teic, ka līdzīgi ierobežojumi tiek ieviesti arī Lietuvā, kur Jelgavai vistuvāk atrasti no putnu gripas mirušie putni.
Sargājoties no putnu gripas, «Balticovo» uzņēmumā Iecavā, kur atrodas 2,6 miljoni jaunputnu un dējējvistu, ražošanas teritorijā uzstādītas dažādas savvaļas putnu atbaidīšanas ierīces. Ar vairāku skaļruņu palīdzību šie putnu biedēkļi atskaņo putniem saprotamus trauksmes signālus. Darbojas arī gāzes lielgabali, kas ar gāzi rada šāvienu troksni dažādos virzienos, tādējādi atbaidot savvaļas putnus no aizsargājamās ražošanas teritorijas.
Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss konstatēts 25 valstīs – Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Francijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Horvātijā, Grieķijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Bulgārijā un Rumānijā, kā arī Šveicē, Albānijā, Maķedonijā, Ukrainā, Lietuvā.
Epidēmijas beigas prognozē maijā
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētais profesors Kaspars Kovaļenko prognozē, ka lielākais putnu gripas izplatības risks Latvijā būs marta beigās un aprīlī, kad ielidos gājputni, kas būs ceļā novārguši. Arī barības tiem vēl īsti nav, tādēļ tie ir uzņēmīgi pret slimībām. Zinātnieks domā, ka līdz maijam izdzīvojušo putnu organismā būs izstrādājušās antivielas un slimības vīruss tikpat kā izzudīs. Sevišķi būtu jāuzmanās tiem saimniekiem, kuri audzē zosis un pīles. Tās tad ir jātur slēgtās nojumēs. «Zosij gribas staigāt un peldēt, taču šo instinktu uz laiku drīkst nomākt. Nekas ļauns nenotiks,» uzskata K.Kovaļenko. Viņš uzsver, ka lielākie infekcijas izplatītāji ir ūdensputni. Par zvirbuļveidīgajiem īstas skaidrības zinātniekiem nav. «Nevar arī apgalvot, ka maijā vīruss izzudīs, taču parasti tā notiek,» teic asociētais profesors. «Pamanot vienkopus vairākus mirušus putnus, ir jāziņo PVD,» piekodina K.Kovaļenko.
Putnu turēšanas nosacījumiLai pasargātu mājputnus no augsti patogēnās putnu gripas, biodrošības pasākumi paredz, ka no 1. marta līdz 31. maijam dzīvnieku īpašnieks nodrošina visu mājputnu turēšanu slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Slēgta telpa var būt kūts vai cita veida un konstrukcijas vieglāka būve, kura ir ar vai bez pamatiem un no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu (sevišķi ūdensputnu), kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu. Tāpat slēgta telpa var būt arī tikai slēgta nojume.
Avots: Zemkopības ministrija
Putnu gripa● Akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.
● Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
● Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas, fekālijās – līdz trīs dienām.
● Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, jo putni ir jālikvidē.
● Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
● ZPPG simptomi putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.
● Slimību uz citām novietnēm var pārnest ar inficētiem putniem, aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, darbiniekiem, transportlīdzekļiem utt.
Avots: Zemkopības ministrija
