No četriem piedāvātajiem svešvalodu eksāmeniem vācu valodai pieteikušies pieci vidusskolēni.
Kā jau vairākus gadus ierasts, nedēļā, kad skolēni atpūšas pavasara brīvlaikā, 12. klašu audzēkņi kārto centralizēto eksāmenu svešvalodā. Šogad no četru valodu piedāvājuma angļu izvēlējušies 549, krievu – 216, vācu – pieci Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novada skolēni, bet eksāmenam franču valodā nav pieteicies neviens.
Palīdz prakse Vācijā
«Dīvaini mierīga sajūta. Nav nemaz tā uztraukuma, kā šķita, ka būs pirms eksāmeniem. Neko jau arī vairs nevar mainīt – kādēļ stresot?!» pauž pie vācu valodas eksāmena durvīm satiktā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolniece Gerda Poota. Ar viņu kopā eksāmenu gaida arī «spīdolietes» Patrīcija Paula Oļševska un Ieva Ekša, kā arī Jelgavas tehnikuma viesmīlības pakalpojumu programmas audzēkne Kima Kotāne, bet vienīgais pieteiktais no Jelgavas novada tā arī nav ieradies.
Katrai meitenei ir savi iemesli, kāpēc viņas izvēlējušās pārbaudīt savas zināšanas vācu valodā. Piemēram, Patrīcija Paula to vairāk uztver kā pienākumu, jo no 6. klases mācās gan vācu, gan krievu valodu, bet Ievai vācu valoda šķiet ļoti saistoša un tāpēc viņa to mācās arī papildus pie privātskolotāja. Savukārt Kima septiņus gadus nodzīvojusi Vācijā, kur nolēmusi pārcelties arī pēc tehnikuma absolvēšanas.Iespēja vairāk «sadraudzēties» ar vācu valodu klātienē bijusi arī Gerdai. «Diezgan bieži esmu bijusi Vācijā, kur Saksijā netālu no Rīzas apmaiņas programmā pavadīju arī pagājušo mācību gadu. Sākumā bija ļoti grūti, kamēr pieradu pie viņu dažādajiem dialektiem un runas tempa. Tad aizgāja arī runāšana, bet joprojām saprotu vairāk nekā runāju. Šis gads man ļoti palīdz skolā, bet nav arī tā, ka stundās vairs nav ko darīt – gramatiku vienmēr var uzlabot,» labus rezultātus sagaida G.Poota. Viņa atzīst, ka vācu valoda ir sarežģīta, bet līdz brīdim, kad «saproti, kā viņi būvē teikumu».
Jāpiebilst, ka Gerdai un Patrīcijai Paulai šis bija jau otrais centralizētais eksāmens. Otrdien meitenes kārtoja arī angļu valodu. «Bija daži grūti uzdevumi, bet kopumā šis eksāmens bija diezgan «rakstāms» – nevajadzēja sēdēt četras stundas un mocīties,» vērtē Gerda.
Vecāki izvēlas vieglāko ceļu
«Tad jāskatās diezgan tālā pagātnē, kad vācu valodas eksāmena licēju skaits bija ievērojami lielāks. Pēdējos gados tie ir daži skolēni, kuri vācu valodu arī zina ļoti labi un eksāmenā iegūst augstu rezultātu,» teic Jelgavas skolu vācu valodas metodiskās apvienības vadītāja Tamāra Dzidzēviča.
Viņa min vairākus iemeslus, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Pirmkārt kopumā samazinājies skolēnu skaits, kā arī kļūst mazāk audzēkņu, kuri 6. klasē izvēlas mācīties vācu valodu. «Populārāka ir krievu valoda. Vecāki gan tādējādi izvēlas iet vieglāko ceļu, nemudinot apgūt vēl vienu svešvalodu,» atzīst T.Dzidzēviča.
Lai gan vācu valoda tiek popularizēta arī Ozolnieku vidusskolā, 6. klasē mācīties šo svešvalodu nebija izvēlējies neviens no 18 topošajiem absolventiem un tikai viens papildus kārtoja krievu valodu, ko fakultatīvi iespējams mācīties jau no 1. klases, stāsta direktore Klāra Stepānova. «Vācu valodas piedāvājums ir, bet pietrūkst atsaucības no vecākiem. No, piemēram, 50 sestklasniekiem, šo svešvalodu apgūst seši. Piedāvājam arī franču un ķīniešu valodu, bet tur grupas nemaz nevaram nokomplektēt,» atzīst direktore.
Salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, svešvalodu eksāmenu kārtotāju skaits Jelgavas novada izglītības iestādēs ir par 13 izglītojamiem lielāks (165), raksturo pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Pērn vairāk skolēnu izvēlējās likt angļu valodu (šogad eksāmenu krievu valodā kārto par diviem vairāk nekā angļu valodā), bet vācu valodu nebija izvēlējies neviens izglītojamais.
Eksāmenu kārtotāju skaits
Angļu valoda – 450 Jelgavā, 81 Jelgavas novadā, 18 Ozolnieku novadā
Krievu valoda – 132 Jelgavā, 83 Jelgavas novadā, 1 Ozolnieku novadā
Vācu valoda – četri Jelgavā, viens Jelgavas novadā
