«The Guardian» komentētājs: «Erdoanam ir bail no sakāves referendumā».
Pēdējo dienu laikā saasinājušās attiecības starp Turciju un Eiropas valstīm. Iemesls – Eiropas pilsētās plānotie mītiņi, kuros Turcijas ministri aģitētu tur dzīvojošos Turcijas pilsoņus 16. aprīlī gaidāmajā referendumā balsot par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana pilnvaru paplašināšanu. Ārpus Turcijas dzīvo apmēram 5,5 miljoni tautiešu, un tiek lēsts, ka Nīderlandē dzīvo 400 tūkstoši no viņiem, raksta BBC.
Sarīko nekārtības
Viss sākās ar turku mītiņu, kam pagājušo sestdien bija jānotiek Nīderlandes pilsētā Roterdamā. Nīderlande tajos neļāva piedalīties Turcijas ministriem, anulēja nolaišanās atļauju Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušolu lidmašīnai, skaidrojot to ar «apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai». Protestējot pret šādu lēmumu, naktī uz svētdienu Roterdamā notika plašas nekārtības, kurās piedalījās galvenokārt vietējās turku kopienas pārstāvji. Lai savaldītu protestētājus, policija bija spiesta lietot spēku.
Kad uz Roterdamu no Vācijas atbrauca Turcijas ģimeņu lietu ministre Fatma Betila Sajana Kaja, viņa netika ielaista Turcijas konsulātā un pēc vairākas stundas ilgām sarunām tika izraidīta no Nīderlandes un eskortēta atpakaļ uz Vācijas robežu, tā sadusmojot Ankaru.
Sauc par fašistiem
Turcijas prezidents nīderlandiešus nosauca par «fašistiem, nacistu pēctečiem, kas neko nesaprot no politikas vai starptautiskās diplomātijas». Ankara paziņoja, ka neļaus Nīderlandes vēstniekam, kurš tobrīd neatradās Turcijā, tur atgriezties un ka aptur augstākā līmeņa diplomātiskās attiecības ar Nīderlandi. «Mēs darām tieši to, ko viņi izdarīja mums. Mēs neļausim lidmašīnām ar Nīderlandes diplomātiem vai vēstniekiem nolaisties Turcijā vai izmantot mūsu gaisa telpu,» sacīja Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs. «Kamēr Nīderlande nekompensēs izdarīto, augstākā līmeņa attiecības un ministru un augstākajā līmenī plānotās apspriedes ir apturētas. Par krīzes atrisināšanu ir atbildīgi tie, kuri to izraisīja,» sacīja Turcijas vicepremjers.
Pievienojas arī citas valstis
Arī vairākas Vācijas pilsētas aizvadītajā nedēļā aizliedza četrus mītiņus, kurus bija ieplānojušas apmeklēt Turcijas amatpersonas. Vācijas valdība paziņojusi, ka patur tiesības liegt valstī iebraukt Turcijas amatpersonām. «Fakts, ka federālā valdība līdz šim nav izmantojusi visas starptautiskajās tiesībās paredzētās iespējas, nedod brīvbiļeti nākotnē,» sacīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Pēters Altmaiers. Atbildē no Ankaras A.Merkele saņēma apzīmējumu «teroristu atbalstītāja». P.Altmaiers piebilda, ka līdzības ar «nacistiem» līdz šim izteiktas Turcijā, nevis Vācijā.
Uz saspringtajām attiecībām starp Turciju un Nīderlandi reaģēja arī Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens, aicinot Turcijas kolēģi Binali Jildirimu atlikt uz vēlāku laiku 20. martā plānoto vizīti Dānijā. «Šāda vizīte nevar notikt, ņemot vērā Turcijas uzbrukumus Nīderlandei,» sacīja L.Rasmusens.
Nostāda sevi upuru lomā
Lai gan ES aicināja Turciju atturēties no pārspīlētiem paziņojumiem un rīcības, Turcijas prezidents nespēja rimties un paziņoja, ka ANO miera spēki no Nīderlandes vainīgi 1995. gadā notikušajā Bosnijas musulmaņu slaktiņā Srebrenicā, jo viņi to nenovērsa. «Nīderlande un holandieši – mēs viņus pazīstam no Srebrenicas slaktiņa. Mēs zinām, cik ļoti viņu morāli, viņu raksturu sagrāva noslepkavotie 8000 bosniešu. Mēs to labi zinām. Nevienam nevajadzētu mūs mācīt par civilizāciju. Viņu vēsture ir tumša, bet mūsējā ir tīra,» paziņoja R.Erdoans.
Bosnijas kara laikā ar uzdevumu aizsargāt musulmaņu civiliedzīvotājus Srebrenicā toreiz tika izvietoti 450 Nīderlandes karavīru, kuri dienēja bijušajā Dienvidslāvijā ANO miera uzturēšanas kontingenta sastāvā. Tūkstošiem musulmaņu meklēja patvērumu Nīderlandes bāzē, tomēr etnisko serbu spēki Ratko Mladiča vadībā miera uzturētājus neņēma vērā un dažu dienu laikā nogalināja nepilnus 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tiesa gan lēma, ka Nīderlande vainojama tikai to 300 cilvēku nāvē, kurus nīderlandieši nodeva R.Mladiča karavīru rokās apmaiņā pret 14 serbu sagūstītajiem miera uzturētājiem.
Nīderlande nosodījusi izteikumus kā «riebīgu vēsturisku nepatiesību». «Turcijas paziņojumi ir absurdi, tiem nav reāla pamata, un to vienīgais mērķis ir nostādīt Turciju upura lomā, lai vairotu solidaritāti gaidāmā referenduma balsotāju vidū,» uzskata Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.
Īstermiņa mērķi
Ietekmīgā laikraksta «The Guardian» Politikas nodaļas redaktors Patriks Vintūrs norāda, ka Turcijas prezidents savai valstij tikai sagādā briesmas, uzbrūkot Eiropas diviem ietekmīgākajiem liberāļiem – Vācijas kanclerei A.Merkelei un Nīderlandes premjerministram Markam Ritem. «Ārējie zaudējumi var būt ilgtermiņa, bet Erdoanam, šķiet, par to tikai nospļauties. Viņa prioritātes šobrīd ir pilnībā īstermiņa un vērstas uz iekšzemi,» raksta P.Vintūrs. «Šobrīd viņš ir iestrēdzis uz cīņu, lai referendumā panāktu «jā» un valsti no parlamentāras sistēmas pārveidotu par valsti ar prezidenta izpildvaru, panākot sev autoritāru varu.» Kā raksta komentētājs, dati rāda, ka šobrīd 40 procenti turku ir pret pārmaiņām, 40 procenti «par», bet 20 procenti nav izlēmuši, un uz viņiem arī prezidents grib koncentrēties. «Sakāve būtu neiedomājama – pazemojums cilvēkam, kurš nejūtas, ka Eiropa viņam būtu pietiekami pateicīga par Turcijas pūlēm, lai dotu drošu patvērumu miljoniem sīriešu bēgļu.» Turcijas prezidenta mērķis ir uzrunāt visus tos ārpus Turcijas dzīvojošus tautiešus, kuriem ir tiesības piedalīties referendumā.
