Šonedēļ pēc Eiropas Komisijas misijas vizītes Zemgalē kā PHARE 2000 programmas finansējuma mērķreģionā attīstības padomes un Zemgales attīstības aģentūras speciālisti precizē un uzlabo Briselē iesniegto projektu variantu.
Šonedēļ pēc Eiropas Komisijas misijas vizītes Zemgalē kā PHARE 2000 programmas finansējuma mērķreģionā attīstības padomes un Zemgales attīstības aģentūras speciālisti precizē un uzlabo Briselē iesniegto projektu variantu, iekļaujot kopējā anketā konkrētākas aprises. Tiek noteikti kritēriji, pēc kuriem atlasīt finansējamos projektus uzņēmējdarbības attīstības, cilvēkresursu un biznesa infrastruktūras sadaļās.
Zemgale izstrādājusi savu modeli
Aģentūras direktors Raitis Madžulis kā nozīmīgu vērtē iespēju iepazīstināt Eiropas Komisijas pārstāvjus ar projektu ieviešanas shēmu. Proti, līdz šim Zemgalē bija paredzēts izmantot Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Finansu ministrijas izstrādāto centralizēto PHARE programmas projektu ieviešanas modeli. Tas paredz, ka saņemtos līdzekļus administrē (slēdz līgumus ar finansējuma ieguvējiem un tamlīdzīgi) Izglītības un zinātnes ministrijas aģentūra (cilvēkresursu sadaļas projektus) un Latvijas attīstības aģentūra kā Ekonomikas ministrijas struktūrvienība (biznesa un infrastruktūras projektus). Reģionālajai aģentūrai šajā gadījumā faktiski nebūtu nekādas lomas, izņemot projektu atlasi virzīšanai uz Rīgu.
Lai tā nenotiktu, arī Zemgalē izstrādāta sava shēma, kas paredz piešķirt finansējumu ar Finansu ministrijas Valsts kases starpniecību, taču līgumu slēgšana atstāta Zemgales attīstības aģentūras kompetencē. Projektu atlasi reģionālajā līmenī veic Uzraudzības komiteja, kurā pārstāvēta gan attīstības padome un Uzņēmēju padome, gan nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, gan izglītības un lauksaimniecības pārvaldes, gan nacionālā līmeņa speciālisti jeb, īsāk sakot, visas sociālās grupas, kas iesaistītas attīstības procesos. Savukārt katras projektu sadaļas vadību veic atsevišķs fonds.
Ir zināms, ka Zemgalei PHARE 2000 ietvaros atvēlēti 3,37 miljoni eiro, 2,79 miljoni no tā ir Eiropas finansējuma daļa, bet 0,58 miljoni eiro ir līdzfinansējums, ko savukārt veido reģionu līdzfinansējums (130 tūkstošu eiro) un nacionālā līmeņa ieguldījums (450 tūkstoši eiro). Līdzfinansējuma attiecības var mainīties atkarībā no tā, kādi projekti tiks apstiprināti galīgajā variantā, jo ar uzņēmējdarbību saistītajos projektos līdzdalības maksājumam jāsasniedz 50 procentu no izmaksām. Pārējās projekta sadaļās tas ir 25 procenti. Pēc sākotnējām aplēsēm, 1,145 miljonus eiro paredzēts atvēlēt produktīvajām (uzņēmējdarbības) investīcijām, 0,945 miljonus eiro domāts ieguldīt cilvēkresursu attīstībā, bet pārējo daļu – biznesa infrastruktūrā.
Aģentūrā ar vienu cilvēku ir par maz
Minētā shēma nozīmē, ka Zemgales attīstības aģentūra tās pašreizējā veidolā ne fiziski, ne tehniski nav spējīga izpildīt izvirzītos uzdevumus. Tāpēc attīstības padomes darba grupai un padomei, atmetot ambīcijas, jau tuvākajā sēdē maija otrajā pusē meklējams situācijas risinājums, lai paaugstinātu Zemgales attīstības aģentūras kapacitāti.
– Šinī virzienā jau ir iestrādes. Pieprasīta pamatota mērķdotācija Vides un reģionālās attīstības ministrijā. Attiecīgs iesniegums ar situācijas izskaidrojumu par to, ka saistību izpildei pietrūkst finansu garantiju, nogādāts Finansu ministrijā. Apstākļos, kad valstī ir aktuāli reģionālās reformas jautājumi, kad reģioniem tiek piešķirta noteikta loma, to nevajadzētu ignorēt, – domā R.Madžulis.
Ar Eiropas misijas pārstāvjiem pārrunātas arī reģiona projektu vadības potences un cilvēkresursu jautājumi. Tehnisko ekspertīzi un projekta vadību tika piedāvāts veikt, izmantojot jau aprobēto Zviedrijas finansētā komunāltehniskās saimniecības projekta biroja resursus, kas jau iesaistījies viena miljona eiro apgūšanā. Projektus vērtējot un atlasot, vietējie speciālisti zināmu pieredzi uzkrājuši PHARE CREDO programmas ietvaros, kurai Dobelē bija izveidots sekretariāts. Vajadzības gadījumā ekspertus varētu piesaistīt no malas, tie varētu būt centralizētā programmas vadības varianta pārstāvēto aģentūru pārstāvji.
Galavārds sakāms Zemgales politiķiem
Zemgales attīstības aģentūra ir nopietna pārbaudījuma priekšā. Ja līdzšinējā tās darbība nodrošināta tikai tik daudz, lai tā vispār pastāvētu, tagad ir jāskatās nākotnē. Ja reģions vēlas nodarboties ar projektu vadību, aģentūra jāpapildina ar attiecīgiem speciālistiem. Ja reģiona attīstības padome un tajā pārstāvētie Zemgales politiķi tam jau tuvākajā sēdē nebūs gatavi, reģionālais PHARE programmas modelis nebūs īstenojams un atliks piekrist centralizētajam modelim. Var pieļaut, ka, tādējādi ietaupot santīmus, Zemgale var pazaudēt latus, jo nav nekāds noslēpums, ka centralizēta vadība izmaksā krietni vairāk, un reāli jārēķinās, ka ceļā no līdzekļu iedalītāja līdz naudas izmantotājam «izšķīdīs» vismaz desmit procentu no sākotnējās summas.
– Svarīgākais bez tā, ko parādām Eiropas misijas pārstāvjiem, ir mobilizēties un aktivizēties pašiem. Ja vajadzētu nodarboties vienīgi ar Zemgales reģiona iekšējo plānošanu, tad aģentūra varētu tā «muļļāties». Patlaban reģionam ir jāapgūst konkrēts PHARE finansējums – 3,37 miljoni eiro. Un tas prasa nopietnu, intensīvu un efektīvu darbu, – uzsver R.Madžulis.
