Reizi gadā kultūras namā «Rota» jau kopš 90. gadiem pulcējas ražošanas apvienības «Lauktehnika» veterāni. Šoreiz tikšanās bija veltīta 50 gadu atcerei kopš uzņēmuma izveidošanas 1967. gadā.
Pirms pusgadsimta visos 26 Latvijas administratīvajos rajonos tika dibinātas ražošanas apvienības «Lauktehnika», kuru uzdevums bija nodrošināt ar tehniku, veikt būvdarbus rajona kopsaimniecībās. Jelgavā «Lauktehnikas» dibināšana bija īpaša tāpēc, ka 1967. gadā tika atjaunots arī pats 1962. gadā likvidētais Jelgavas rajons.
Jelgavu gribēja atstāt bez laukiem
Veterānu tikšanās dalībnieks Ernests Cērpiņš, kurš 60. gados vadīja Pārlielupē izveidoto Remonta mehānisko staciju un vēlāk strādāja par Jelgavas «Lauktehnikas» pārvaldnieka vietnieku, atzīst, ka nebija gudri 1962. gadā Jelgavas rajonu sadalīt starp Dobeles, Bauskas un Tukuma rajonu. Tas radīja neērtības lauciniekiem, kam, kārtojot lietas rajona centrā, nācās braukt ievērojami tālāk, nekā tas bija ierasts. Tomēr viņa vadītā Remonta mehāniskā stacija un tās nelielais kolektīvs palika savā agrākajā vietā Pārlielupē. 60. gadu sākumā stacija pārcēlās no 1937. gada lauksaimniecības izstādes laukuma uz jaunu vietu tuvāk dzelzceļam. Tur arī tika uzcelts «Lauktehnikas» kantoris, ražošanas ēkas un uzņēmums izauga līdz tūkstoš darbinieku lielam kolektīvam.
Samaksa par labu darbu – dzīvoklis
E.Cērpiņš atceras, ka padomju laikos tā sauktās pavēļu ekonomikas apstākļos smagā automašīna maksāja pusotru tūkstoti rubļu, savukārt vieglā automašīna «Volga» – piecus tūkstošus. Trūka rezerves daļu, un nebija viegli salāgot saimnieciskās intereses. «Jaunā pārvaldnieka Jāzepa Kivlenieka «valūta» bija dzīvokļi. «Lauktehnikā» tika attīstīta celtniecība un katru gadu nodota viena māja, kur piešķīra dzīvokļus pašu darbiniekiem. Un tas bija par velti! Tikai labi strādā,» uzsvēra E.Cērpiņš. Savukārt J.Kivlenieks atceras – padomju propaganda, ka labi uzņēmumi spēj izpildīt piecgades plānu četros un pat trīs gados, bija meli. «Patiesībā plāni netika pildīti un gada beigās palika pāri neapgūta nauda. Par to tad mēs arī cēlām dzīvojamās mājas,» paskaidro J.Kivlenieks.
«Divdesmit septiņu dzīvokļu māja Lāčplēša ielā 19 uzcelta mēneša laikā. Mūrnieki strādāja trīs maiņās, arī prožektoru gaismā. Katrā ēkas stūrī bija pa ceļamkrānam,» savu jaunību atceras veterāni. «Lauktehnikas» pastāvēšanas 25 gados darbiniekiem uzcelts 450 dzīvokļu.
Savukārt Ziedonis Kukainis atminas, kā tika apkalpota čehu, vācu, poļu, bulgāru lauksaimniecības tehnika. «Es biju aizbraucis uz kursiem Rīgā, un tur brīnījās, ka mēs Jelgavā izmantojam lāzera staru. Citur Latvijā lāzera iekārtu vēl nebija.»
90. gadu sākumā Jelgavas rajona «Lauktehnika» beidza pastāvēt un sadalījās apmēram divdesmit mazākos uzņēmumos. J.Kivlenieks atzīst, ka vairāki no agrākajiem darbiniekiem kļuvuši par veiksmīgiem uzņēmējiem. Lielākie ir Pēteris Bila, Jānis Anspoks, Juris Rešetilovs un Roberts Vilcāns.
Pie šī gada aktivitātēm «Lauktehnikas» veterāni pieskaita arī to, ka 70 agrāko darbinieku pieteikti 1991. gada janvāra barikāžu Pateicības rakstam.
Pasākuma dalībnieki šķīrās ar domu, ka nākampavasar jātiekas atkal. Turklāt jāņem līdzi arī tie veterāni, kas gribēja, bet veselības dēļ šoreiz netika.
