◆ Šonedēļ darbu Valsts kancelejā atstājis tās direktors valsts augstākais ierēdnis Mārtiņš Krieviņš. Pēc premjera Māra Kučinska teiktā, viņš amatu pametis «pēc abpusējas vienošanās». Abas puses esot vienojušās neko sīkāk nekomentēt. Neoficiāli tiek pieļauts, ka M.Kučinska un M.Krieviņa domstarpības varētu būt saistītas gan ar Valsts kancelejas izstrādātajiem grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izdienas pensiju likumā, kas neguva Saeimas atbalstu, gan arī citiem jautājumiem, piemēram, KNAB priekšnieka konkursu.
◆ Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Guntars Marķitāns, kurš VP dienējis gandrīz 40 gadu, no 22. marta pametis dienestu un devies pensijā, informē LETA. TV3 raidījums «Nekā personīga» ziņoja, ka G.Marķitāns vadījis dienesta auto, kuru par ātruma pārkāpumu apturējusi pretim braucošā ekipāža. Priekšnieks kolēģiem apgalvojis, ka veic policistu pārbaudi, un palika nesodīts, lai arī auto ātrums pārsniedzis 130 km/h.
◆ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darbalaiku no 1. jūnija, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto darbalaiku. Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Ilze Neparte norāda, ka piespiedu darbs Latvijā ir aizliegts, taču veselības aprūpes darbinieki spiesti strādāt pagarināto normālo darbalaiku.
◆ Ja Ankara drīzumā nemainīs savu kursu, Turcijas iestāšanās ES kļūs arvien nereālāka, paziņojis ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Klods Junkers skaidri licis saprast, ka nāvessoda atjaunošana Turcijā ir «sarkanā līnija». Šie komentāri nāca pēc Redžepa Tajjipa Erdogana paziņojuma, ka, viņaprāt, Turcijas parlaments pēc referenduma par prezidenta pilnvaru paplašināšanu atbalstīs augstākā soda mēra atjaunošanu. Turcija no nāvessoda atteicās 2004. gadā.
◆ Latvijas Nacionālais arhīvs turpmāk ļaus fiziskām personām fotografēt publiskos arhīva dokumentus zinātniskiem un personīgiem mērķiem – šādus grozījumus atbalstījusi valdība. Arhīva lasītavā varēs fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Līdz šim dokumentus vajadzēja pārrakstīt vai iegādāties to kopijas par maksu.
