Līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 3. jūnijā, aicināsim uz sarunu tos, kuri pretendē uz Jelgavas pilsētas, Ozolnieku un Jelgavas novada domes priekšsēdētāju amatu. Šoreiz intervija ar «Vienotības» kandidātu Aigaru Rubli.
– Pavisam drīz kļūsiet četrdesmitgadnieks. Divpadsmit no dzīves gadiem esat strādājis par Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieku. Kur esat dzimis, audzis, kā veidojušies jūsu uzskati?
Mani vecāki ir vienkārša darba darītāji. Brālis dzīvo Olainē un strādā Rīgā. Bērnība un jaunība bija diezgan raibas – esmu mācījies divos bērnudārzos, trīs pamatskolās, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā apguvu galdnieka profesiju. To, ka mani saista vadošais darbs, pamanīja Jelgavas 1. internātpamatskolā, kur mācījos 80. gadu beigās un mani izvēlēja par pionieru pulciņa padomes priekšsēdētāju. Dzīvē ir bijis jāpieņem dažādi izaicinājumi.
2000. gadā, kad pabeidzu LLU Ekonomikas fakultāti, kļuvu par veikala «Otto 3» vadītāju, kur strādāja 15 darbinieku. Ne tikai veikals, bet arī kulinārija un konditoreja… Jaunam, tikko augstskolu beigušam puisim tas bija izaicinājums.
– Kā izdevās tik strauja un veiksmīga karjera? Droši vien labi sapratāties ar veikala «Otto» īpašnieku un tagadējo Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētāju Imantu Kanašku.
Ar veiksmi tam nav nekāda sakara. Mans darbs «Otto» sākās, studējot LLU, kad vajadzēja atrast prakses vietu. Toreiz izvēlējos šo uzņēmumu, kur man deva iespēju pastrādāt grāmatvedībā. Pusgadu darīju to bez algas. Darba devējs bija apmierināts, un, kad «Otto» paplašinājās, man piedāvāja vadīt veikalu.
– Kā sākāt darboties politikā?
Viss sākās 2005. gada pašvaldību vēlēšanās ar «Jauno laiku», ko izveidoja Einārs Repše un kas kļuva par ļoti populāru partiju. Toreiz saraksta pirmais numurs bija uzņēmuma «Flora» īpašnieks Māris Bušs. Es sarakstā biju piektais, bet ievēlēja ārstu Andri Ķipuru un mani. Droši vien zināmu atpazīstamību man deva tas, ka tajā laikā biju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas vadītājs un biju pierādījis, ka spēju mērķtiecīgi strādāt.
– 2005. gadā «Jaunais laiks» ieguva divas vietas no piecpadsmit, 2009. gadā «Vienotība», kurā iegāja «Jaunais laiks», – arī divas. «Vienotībai» tas pats rezultāts bija arī 2013. gada pašvaldību vēlēšanās. Cik vietu cerat iegūt šoreiz? Latvijas mēroga socioloģiskās aptaujas liecina, ka «Vienotībai» ir grūtāks laiks.
Pašvaldību vēlēšanas vairāk saistās ar personāliju atpazīstamību, nevis partijas reitingu valstī. Šajos divpadsmit gados, ko esam nostrādājuši Jelgavas domē, daudz paveikts un esam pierādījuši, ko mēs varam un kas esam. Domāju, iegūsim ne mazāk kā divas vietas. Bet, kā būs, to, protams, lems vēlētājs. Negrasos priekšvēlēšanu laikā nodarboties ar populismu vai konkurentu nomelnošanu, kas diemžēl mūsdienās politikā ir izplatīta lieta. Vēlos, lai iedzīvotāji, kuri 3. jūnijā dosies pie vēlēšanu urnām, paši vērtētu, kuri cilvēki strādā un kuri kaut ko ir panākuši, lai dzīves telpa Jelgavā uzlabotos.
– Pie padarītajiem darbiem jūs kā domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta jautājumos esat minējis to, ka beidzamos piecos gados atvērti trīs bērnudārzi ar kopumā 670 vietām.
Rinda uz bērnudārziem ir būtiski samazinājusies. Pie sasniegtā gan apstāties nevar, jāmeklē jaunas iespējas, jo vēl aizvien Jelgavā ir daudz ģimeņu, kuru bērniem neizdodas sagaidīt vietu ne pašvaldības, ne arī privātajā bērnudārzā.
– Jūs bieži redz starp līdzjutējiem Jelgavas futbola kluba spēlēs. Taču tagad pavasarī mūsējiem jābrauc gan spēlēt, gan spēles skatīties uz Olaini, jo, raugi, stadionam ar dabisko zāles segumu vēl jāļauj nožūt, bet Zemgales Olimpiskā centra mākslīgā seguma stadions ir par īsu – neatbilst sacensību standartam.
Man svarīgi ir visi sporta veidi, ar ko Jelgavā nodarbojas, – tie apvieno aktīvistus piecdesmit privātos klubos un trīs pašvaldības sporta skolās (Bērnu un jaunatnes sporta skola, Specializētā peldēšanas skola un Ledus sporta skola). Taču futbols ir ļoti populārs. Privātajā «Futbola akadēmijā» trenējas vairāk nekā 350 bērnu, futbola sekcija ir arī Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Būvējot Zemgales Olimpisko centru, tika paredzēts, ka mākslīgā seguma laukumu izmantos tikai treniņiem, un tā tas arī notiek. Tā kā futbolistu skaits ar katru gadu palielinās, futbola laukumu pilsētā ir par maz. Ar partijas «Vienotība» atbalstu esam ieguvuši finansējumu jauna mākslīgā seguma stadiona būvei Kārklu ielā. Plānojam arī sakārtot vismaz trīs skolu stadionus, kam jābūt pieejamiem ne tikai sportistiem, bet katram, kurš grib uzspēlēt bumbu vai aktīvi pavadīt brīvo laiku.
Mēs esam plaši atvēzējušies arī peldētapmācībā. Agrāk tajā bija iesaistītas tikai otrās klases, turpretī tagad arī pirmo klašu un arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi. Hokejs, šorttreks un daiļslidošana – tie ir sporta veidi, kur redzama attīstība. Jaunajā mācību gadā sāksim slidotapmācības programmu bērnudārzā «Zīļuks» piecus sešus vecajiem bērniem.
– Kas pašvaldībā tiek risināts saistībā ar skolu piepildījumu, to reorganizāciju? Spīdolas ģimnāzijā ir ka biezs, turpretī Vakara (maiņu) vidusskolā, kur esat mācījies, skolēnu maz. Nekādi nevar iesākties Valsts ģimnāzijas kapitālais remonts…
Skolu infrastruktūra pašreizējā situācijā atbilst pieprasījumam. Tiesa, ir neziņa par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko politiku. Kopumā pašvaldības izmaksas uz skolēnu ir vienas no zemākajām valstī. Kad 2012. gadā dome pieņēma lēmumu par Jelgavas 1. ģimnāzijas, kurai bija lielas problēmas ar skolēnu piesaisti, pārveidošanu par Tehnoloģiju vidusskolu, biju nobažījies. Likās – kur lai skolēni šai skolai rodas? Vai neizveidosies tā, ka citas kļūs tukšākas. Taču viss ir sabalansējies tā, ka ir perspektīva gan Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai, gan pārējām.
Spīdolas ģimnāzijas telpu problēmu esmu izvirzījis kā vienu no prioritātēm. Skaidrs, ka tā atrodas nepiemērotās telpās. Ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs ģimnāzijas, sekmju līmeni un panākumus uzņēmējdarbības veicināšanā, tā ir pelnījusi ko labāku. Nevaram izglītības iestādei prasīt augstākus rezultātus dabas zinībās, ja skolai nav normālu telpu, kur šos mācību priekšmetus apgūt. Domāju, varētu kaut ko pārorientēt mūsu iekšējā skolu sistēmā, bet par to vēl būs jādiskutē. Jārēķinās arī ar to, ka uz Jelgavu mācīties brauc daudz skolēnu no apkārtējiem novadiem.
Svarīgs ir jautājums par speciālajām skolām. Izglītības un zinātnes ministrija mēģina kalkulēt, vai Jelgavā būtu jāuztur divas šādas skolas. Kāds būtu ideālais variants, mēs vēl nezinām.
Interešu izglītības jomā jau šogad tiek gatavots ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, lai 2018. gadā «Junda» pārceltos no divām ēkām Raiņa un Skolas ielā uz agrāko Jelgavas 1. speciālo skolu Zemgales prospektā 7. Tur pārcelsies arī bērnu bibliotēka «Zinītis», jo tai Lielajā ielā ir pārāk šauri. Valsts ģimnāzijas audzēkņi un mācībspēki no Jelgavas pils noteikti atgriezīsies, jo rekonstrukcijas darbi tiks īstenoti, bet, kā aizpildīt pili, no kuras aizgāja Pārtikas tehnoloģijas fakultāte un kur ir ievērojami mazāk studentu nekā agrāk, lielā mērā ir pašas augstskolas lēmums.
– «Vienotībai» un Zemnieku savienībai sadarbība sokas labi gan Rīgā, gan Jelgavā. Bet kā Jelgavā «Vienotību» atšķirt no Zemnieku savienības? Kādas bijušas tieši jūsu partijas iniciatīvas?
Karstākas diskusijas mūsu vidū ir laikā, kad spriežam par budžeta sadali. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt balsu vairākumam. Svarīgs ir gan domes priekšsēdētāja, gan visu pārējo deputātu atbalsts. Pēc manas iniciatīvas 2015. gadā pašvaldība nopirka bankrotējušu privāto bērnudārzu Pārlielupē, Skautu ielā, kas tagad veiksmīgi darbojas un attīstās kā pirmsskolas izglītības iestāde «Zīļuks – tajā ir sešas grupas 132 mazajiem jelgavniekiem. Pēc manas iniciatīvas esam atraduši iespējas palielināt pašvaldības mērķdotāciju tiem bērniem, kuri apmeklē septiņus Jelgavas privātos bērnudārzus. 2013. gadā pašvaldība par katru šādu bērnu piemaksāja 120 eiro, bet tagad tie ir jau 185 eiro. Pie 2. internātpamatskolas izbūvēta sporta halle – tas bija solījums, ko personīgi devu vecākiem. Pirmsvēlēšanu programma par 100 procentiem nav izpildīta – pietrūka atbalsta dažiem nepieciešamajiem darbiem, tomēr es ceru, ka vēlētājs mūsu veikumu novērtēs.
– Kā balsosiet par sabiedrībā asi diskutēto SIA «Auras centrs» virzīto projektu būvēt lielveikalu Cukura ielā 2? Vairāki jelgavnieki apstrīd pašvaldības izsniegto būvatļauju, un saskaņā ar likumu jautājums tiks skatīts domē. Jūsu kolēģis «Vienotībā» Andris Tomašūns teic, ka balsos pret būvatļaujas izsniegšanu.
Viens – kā redzam projektu uz papīra, otrs – kā tas izskatītos dzīvē. Šādam objektam ir jāiekļaujas apkārtējā vidē, vienlaikus piedāvājot jaunas darbavietas pilsētas iedzīvotājiem. Tiesa, jāņem vērā, ka jebkura pašvaldības darbība var tikt apstrīdēta tiesā, ko jau pierādīja Kalnciema piemērs, kur uzņēmējs svinēja uzvaru pār protestētājiem, jo bija veicis visas likumā ietvertās darbības. Šobrīd pašvaldībai nav juridisku tiesību būvatļauju neizsniegt. Nobremzējot projekta īstenošanu, var gadīties, ka tā realizētāji iesniegs rēķinu par negūto peļņu.
– Vai Latvijas tiesu praksē zināt kādu šādu precedentu?
Minētais Kalnciema gadījums. Tur, par laimi, uzņēmējs atteicās vērsties tiesā par projekta bremzēšanu un dīkstāves izdevumiem, taču, ja viņš to darītu, noteikti vinnētu. Negribu piedzīvot precedentu, kas pašvaldības budžetam var maksāt tikpat, cik viena bērnudārza būvniecība. Ja mēs varam zaudēt tiesu, tad labāk, lai uzņēmējs to lielveikalu ceļ, bet mēs diktējam viņam nosacījumus. Lai lielveikals būtu stiklā vai ar kādiem citiem arhitektūras elementiem, nevis kaste, kas nolikta pie Lielupes.
