«Tartes» komanda aizvien meklē jaunas garšas.
«Iepazināmies konditorejas meistarklasē. Jau iepriekš bijām domājušas, ka vajadzētu sākt kaut ko darīt šajā jomā. Jelgava ir diezgan maza pilsēta, lai katrs atvērtu ko savu, kas idejiski pārklājas. Izlēmām, ka varētu darīt kopā – īstenot abu kopīgo sapni,» par konditorejas studijas «Tarte» pirmsākumiem stāsta Jūlija Mangale, kura tajā saimnieko kopā ar Zani Seipuli.
Negaidīta interese
Apritējis gads, kopš projektu vadītāja Zane un ekonomiste Jūlija atstāja algotu darbu, lai pievērstos sapņu īstenošanai. Pērnajā pavasarī kādreizējās gaļas veikala telpas pamazām sāka pārtapt par vietu, kur šodien tiek gatavoti makarūni, tartes, kūciņas un citi gardumi un kur tos var arī nesteidzīgi baudīt pie tējas vai kafijas tases. «Mūsu sākotnējā ideja bija, ka šeit būs ražotne, jo mājās mums ir mazas virtuves, un arī vieta, kur cilvēki varēs atnākt, pagaršot kaut ko no mūsu piedāvājuma, pasūtīt, bet viss izvērtās nedaudz citādi,» turpina Jūlija.
Lai gan pērnā gada augustā netika rīkota īpaša konditorejas atklāšana, cilvēku interese izrādījusies necerēti liela. «Neviens īsti negaidījām, ka būs tāds pieprasījums. Nepārspīlējot varu teikt, ka strādājām 20 stundu diennaktī. Pēc trim dienām aizslēdzām durvis, jo mums bija jāizguļas,» stāsta Zane. Ātri vien arī sapratušas, ka iegādātais ledusskapis jānomaina pret lielāku. Gada laikā Zane un Jūlija daudz iemācījušās par uzņēmējdarbību. Abas ne vien vada «Tarti», bet arī uz vietas pavada ilgas stundas kopā ar trim darbiniekiem, darot visus vajadzīgos darbus – sākot no uzkopšanas līdz pat stāvēšanai aiz letes un daļēji grāmatvedībai.
Lai gan «Tartes» mērķis ir būt mazai konditorejai, saimnieces cenšas, lai piedāvājumā būtu dažādība – lai tradicionālajām vērtībām, kā medus kūkas, kas uzreiz arī tiek izpirktas, blakus būtu kas jauns un interesants. Piedāvājuma klāsts nav ļoti plašs, taču tāpat ir no kā izvēlēties. «Skumji, ja cilvēki dažreiz nesaprot, ka tas tomēr ir mūsu sirdsdarbs, ka pašas strādājam no rīta līdz vakaram un šis tomēr nav cehs, kurā viss tiek ražots milzīgos apjomos,» teic Jūlija. «Esam maza konditoreja ar individuālu pieeju. Mēs to izveidojām, lai varētu realizēt savus sapņus. Mūsu galvenais mērķis ir, lai cilvēks būtu apmierināts. Dažreiz pēc 16 stundu darbadienas kāds atnāk un saka – jums te nekā nav. Mēs gribam būt mazi, jo ļoti daudz esam likušas uz spēles. Ģimenes būtu pirmās, kas justu paplašināšanos,» papildina Zane.
Dabīgas izejvielas
Agrā darbadienas pēcpusdienā «Tartes» durvis ilgi aizvērtas nestāv. Pircēji nāk pēc kūciņām, makarūniem, kāds ņem līdznešanai, kāds paliek turpat uz vietas. Kur slēpjas konditorejas veiksmes atslēga? «Varbūt tās ir īstās garšas, kas cilvēkiem patīk,» spriež Jūlija. «Mūsu mērķis ir, lai kūka nebūtu vienkārši kaut kas salds, bet lai tas ir īsts garšas piepildījums. Gaumes ir dažādas, kādam vairāk patīk augļu garšas, kādam šokolāde. Mēģinām visu salikt tā, lai ir tas – oho!» stāsta Zane.
Abām ļoti svarīgi, lai viņu izstrādājumi būtu pēc iespējas dabīgi. «Mēs izmantojam kvalitatīvas izejvielas, kas ir bez krāsvielām, dažādiem konservantiem. Cukurs un milti jau tāpat organismam nav nekas labs. Nepretendējam uz ekoloģiska produkta nosaukumu, bet gatavojam maksimāli veselīgi,» teic Zane. Tāpēc daudzi izejvielu piegādātāji, arī tādi, kas paši atnāk uz konditoreju un piedāvā savu preci, netiek izvēlēti.
Un tomēr par krāsu trūkumu produktu klāstā nevar sūdzēties. Taču tās visas tiek iegūtas dabiskā ceļā. Melno dabū no kakao, sarkano – no biešu sulas vai pulvera, zaļo – no pistācijām vai mačas tējas. Tiek veikti daudzi eksperimenti, lai atrastu labāko risinājumu. «Nezinu, vai komerciālos nolūkos kāds makarūnus cep bez krāsvielām. Redzot spilgti zilus vai zaļus un zinot, cik tajos ir ķīmijas, bērnam es tādus nedošu. Mēs diezgan daudz iztēles un piepūles ieliekam, lai tā vitrīna izskatītos krāsaina. Un tur nav neviena grama krāsvielu,» galvo Zane. Pirms kādas izejvielas nonākšanas produktā tā tiek pārbaudīta pēc «mazās e-vielu burvju grāmatiņas», lai noskaidrotu, vai tās ietekme uz organismu ir negatīva vai neitrāla. «Tā ir principiāla pieeja. Ja man jāražo tas, par kura sastāvu es visu nezinu, tad tas nav tā vērts,» uzskata Zane.
Zane ieguvusi arī profesionāla konditora kvalifikāciju, un abas ar Jūliju joprojām izglītojas, meklējot informāciju internetā, lasot no ārzemēm pasūtītas grāmatas, apmeklējot pasaules labāko konditoru pasniegtus kursus. Arī pārējā «Tartes» komanda ir gatava pēc darba mājās meklēt iespējas, kā varētu īstenot vienu vai otru ieceri.
Viena otru papildina
Lai gan sākumā kādam šķitis, ka divām saimniecēm, turklāt raksturā tik dažādām, vienā virtuvē vietas nebūs, sakot – kādai taču jābūt galvenajai, vai pat brīdinot – uzmanies, ka otra tevi neapzog, Zane un Jūlija apliecinājušas, ka prot sastrādāties un papildina viena otru, lai gan pa kādam strīdam arī gadoties. «Mums nav ko dalīt – mums ir kopīgs mērķis. Zinu, ka viena bez Jūlijas es to nebūtu varējusi izdarīt. Mēs esam diametrāli pretējas, taču mēs papildinām viena otru, jo neviens cilvēks nevar būt pilnība. Tas viss ir sarežģīti, un, ņemot vērā, ka mums tā ir sirdslieta, arī emocionāli nav viegli. Kad vienai nolaižas rokas, otra sapurina. Turklāt mums ir ļoti paveicies ar cilvēkiem apkārt – šo vietu uzbūvēja mūsu tuvākie, kas ziedoja pusgadu savas dzīves, lai mēs varētu cept kūkas. Tagad mēs viņus ar kūkām barojam. Ja blakus nebūtu vīriešu atbalsta, būtu grūti. Ir tik daudz darbu, kur nepieciešama vīrieša roka,» stāsta Zane, piemetinot – «Tarte» pamazām veidojas par vietu, kādu viņa vēlējusies. «Man bija sapnis par vietu kā Itālijā, kur populārs ir ģimenes bizness. Tā izveidojies arī pie mums – apkārt ir savējie, ir klienti, ko jau saucam par draugiem, visi nāk ar bērniem. Mums svarīgs ir tas ģimeniskais modelis,» stāsta Zane.
Pēc pusgada veiksmīgas darbības ik pa laikam no malas atskanot jautājums, kad tad tiks atvērta kāda «Tartes» filiāle. «Tad mēs sakām, ka gribam mierīgi pastrādāt šeit. Beidzot varbūt nevis strādāt no rīta līdz vakaram, bet arī izbaudīt, ka mums ir vieta, kas pašām ļoti patīk. Neapstājamies pie sasniegtā un turpinām meklēt jaunas garšas, kuru nav nekur citur,» tā Jūlija.
