Jelgavas profesionālajam teātrim veltītu izstādi šodien pulksten 15 atklāj Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā.
Profesionālais teātris Jelgavā ar nosaukumu Jelgavas Latviešu teātris (20. gadsimta 30. gados vienkārši – Jelgavas teātris) darbojās no 1924. līdz 1944. gadam, pēc tam Rīgā kā Jelgavas Drāmas teātris no 1945. līdz 1953. gadam, kad to pievienoja Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrim.
«1924. gada 23. augustā atklāja Jelgavas Latviešu teātra pirmo sezonu ar Annas Brigaderes lugas «Ilga» iestudējumu Jāņa Kļavas režijā un Tiju Bangu titullomā. Savai darbībai teātris īrēja telpas Jelgavas Latviešu biedrības ēkā Katoļu ielā 11. Namā bija skatītāju zāle ar 810 sēdvietām un 30 stāvvietām, palīgtelpas un plaša skatuve,» par Jelgavas teātra vēsturi lieliski informēta ir Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa, kas savulaik, beidzot Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu.
– Teātra dienas, šķiet, ir pēc ilgāka pārtraukuma atjaunots pasākums – padomju laikos tās bija, līdzīgi kā Mākslas dienas, kaut ar nosaukumu «starptautiskās», viens no latviešu tautas pašapziņu veicinošajiem notikumiem?
Šo pasākumu kopā ar Alunāna teātri atjaunojām pirms četriem gadiem. Galveno koncertizrādi gatavo režisore Dace Vilne. Mēs, muzeja darbinieki, cenšamies to papildināt vai arī iekļaujamies kopējā norisē. Lielajā, tas ir, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, tiks ierīkota izstāde «Margas un Arvīda Spertālu laikmets latviešu teātrī», pie mums – Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā – šodien pulksten 15 pasākumu cikla «Spertālu laikmets latviešu teātrī» notiks izstādes «Jelgavas profesionālais teātris 1924 – 1953» atklāšana.
Jelgavas teātris bija tik augsta līmeņa profesionālais teātris, ka ir grēks par to nerunāt. Protams, es atbalstu un augstu vērtēju gan Ādolfa Alunāna Jelgavas teātri, gan Jelgavas Jauno teātri, gan Studentu teātri, bet profesionālam teātrim tomēr bija cits vēriens un atbalsta punkts.
Jelgavas teātra ienākumus veidoja pabalsti, biedru maksas, ienākumi no izrādēm, izrīkojumiem un dejām. Teātris sezonā algoja divus trīs režisorus, 12 –15 aktierus, dekoratoru, kostīmu mākslinieci, plastisko kustību konsultanti, diriģentu, 13 tehniskos darbiniekus, tai skaitā administratoru, suflieri, skatuves meistaru, apgaismotāju, galdnieku, kasieri, drēbnieku, rekvizitoru, frizieri, grāmatvedi, kontrolieri, divus trīs skatuves strādniekus un uz līguma apmēram 25–30 statistus, koristus un mūziķus.
– Ar ko Jelgavas teātris izcēlās citu profesionālo teātru vidū?
Komplektējot teātra trupu, tika paturēti profesionāli spēcīgākie aktieri no iepriekšējiem – Jānis Stakle, Jānis Kļava, Jēkabs Zaķis, Ansis Svainis, Jānis Geidāns, Nadīna Poruka, Zuzanna Andersone (Ā.Alunāna mazmeita), Jānis Feldmanis. Vēl uzaicināja piemērotākus un atzinību ieguvušus aktierus no citiem teātriem: no Liepājas – Robertu Brīvmani, Žani Kopštālu un Mārtiņu Vērdiņu, no Ceļojošā teātra – Tiju Bangu, vēl pieņēma Žani Veinbergu un Emīliju Griķīti. Teātrī darbu sāka dekorators Arvīds Spertāls un Marga Spertāle, kura gatavoja tērpu skices daudzām izrādēm teātrī.
Teātra mākslinieciskais vadītājs un reizē arī galvenais režisors no 1924. līdz 1930. gadam bija Jānis Kļava. Darbs nebija viegls: sezonā jāiestudē apmēram 12 izrādes, jānospēlē 15–20 lomas, līdztekus jādomā par dekorāciju, inventāra un tērpu iegādi, par aktieru ansambļa uzlabošanu, repertuāra izstrādāšanu. No 1930. līdz 1936. gadam mākslinieciskā vadītāja amatu ieņēma Jēkabs Zaķis, 1936. gadā viņu nomainīja Žanis Kopštāls.
Kļava, Zaķis, dekorators Spertāls un kostīmu māksliniece Spertāle – tas bija vērā ņemams spēks, kurā bija apvienota režisoru pieredze un jauno mākslinieku zināšanas mākslā un vēsturiskajos stilos.
Pateicoties Arvīda Spertāla zināšanām (viņš bija iepazinies ar skatuves tehnisko iekārtojumu vairākos Eiropas teātros) un talantam, 1929. gadā teātris par saviem līdzekļiem uzbūvēja Latvijā pirmo grozāmo skatuves ripu, paplašināja skatuvi, veidojot to līdzīgu Dailes teātra skatuvei, pārkārtoja un papildināja apgaismošanas iekārtu, no Vācijas atveda projekcijas aparātus. Jelgavas teātrī bija Latvijā tehniski vislabāk iekārtotā skatuve, kas radīja plašas iespējas režisoriem un dekoratoriem, iestudējot izrādes.
Teātris viens no pirmajiem pievērsās operešu un muzikālu izrāžu iestudējumiem. Pirmā bija Imres Kalmana operete «Silva» ar Emmu Ezeriņu titullomā. Operešu uzvedumi Zaķa režijā un ar Spertāla dekorācijām bija krāšņi, guva publikas atsaucību un lieliski pildīja kasi.1940. gada vasarā padomju okupācijas vara norīkoja Dailes teātra aktieri Ēvaldu Valteru pārorganizēt un vadīt Jelgavas teātri, kurā strādāja daudzi talantīgi un iemīļoti aktieri: Elza Barūne, Elvīra Līcīte, Elza Tauriņa, Ance Rozīte, Ēvalds Mercs, Mārtiņš Vērdiņš, Jānis Ķikulis, Valfrīds Streips un citi.
Teātrī ilgus gadus (1924.–1940. g.) par direktoru strādāja ārsts Augusts Dargevics. Savu brīvo laiku viņš ziedoja, palīdzēdams Jelgavas teātrim pilnveidot darbu, bija pazīstams arī kā teātra mecenāts.
Teātrim bija pastāvīgas telpas, skatuve labā tehniskā stāvoklī, bagātākā tērpu kolekcija no visiem provinces teātriem, apmierinošs finansiālais stāvoklis. Jelgavas teātrī strādāja talantīgi mākslinieki, kuri centās saglabāt un tālāk izkopt latviešu teātra demokrātiskās tradīcijas, bet šī procesa pilnveidošanu pārtrauca Latvijas Republikas neapskaužamais liktenis – Otrais pasaules karš.
– Kas būs redzams šajā izstādē?
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jelgavā pastāvēja profesionālais teātris. Tāpēc jau mēs, muzejnieki, esam arī vēsturnieki. Ģederta Eliasa muzejā būs izstāde par Spertāliem, bet Alunāna muzejā vairāk materiālu tieši par Jelgavas profesionālo teātri. Mūsu muzejam ļoti paveicās, ka dabūjām teātra izrāžu programmiņas. Mums tās uzdāvināja aktieris Dainis Ozoliņš, par ko viņam esam ļoti pateicīgi. Gandrīz visi materiāli par Jelgavas profesionālo teātri ir gājuši bojā, bet tie, kas saglabājušies, vairs neatrodas mūsu pilsētā.
Ļoti vērtīgs materiāls saņemts no Spertālu ģimenes – no Arvīda Spertāla un Margas Spertāles mazdēla rotu mākslinieka Ginta Strēļa. Pateicoties viņam, mums ir materiāli par Jelgavas teātra darbības sākumiem un Rīgas periodu (pēc Otrā pasaules kara teātris darbojās Rīgā, bijušajā TV studijā Āgenskalnā).
Mūsu ieguldījums Starptautiskajai teātra dienai būs arī pats izstādes atklāšanas pasākums, kurā mākslas zinātnieks un Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis pastāstīs par savu topošo Spertāliem veltīto grāmatu. Ieradīsies arī Gints Strēlis, un mēs ceram, ka viņš savukārt dalīsies atmiņās par vecmāmiņu un vectētiņu.
Izstāde būs apskatāma vēl divus mēnešus. Izstādes, ko gatavo muzejnieki, ir pietiekami sarežģītas un prasa lielu darba ieguldījumu (lai neapvainojas mākslinieki, kuru gleznas tiek vienkārši piekārtas pie sienas), tāpēc arī «turēsim» to ilgāku laiku.
