Pirms neilga laika Valsts kontrole nāca klajā ar viedokli, ka
pašvaldībām ir vēl daudz ko uzlabot pakalpojumu sniegšanas jomā
iedzīvotājiem. Valsts kontrole to secināja pēc plašas revīzijas
20 dažāda lieluma pašvaldībās, izvērtējot pakalpojumu
sniegšanas procesu atbilstību. Tika uzsvērts, ka vairāk
pakalpojumu būtu jāpiedāvā elektroniski, jo iedzīvotāju
apkalpošana klātienē ir gan dārgāka, gan neizdevīgāka
iedzīvotājiem. Tāpat netiekot izmantotas iespējas pašvaldībām
apvienoties to pakalpojumu sniegšanā, kas nav īpaši pieprasīti.
Tāpat Valsts kontroles viedoklī tiek minēts, ka pašvaldības arī
iesaistās tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nebūtu to kompetencē,
tādējādi kropļojot tirgu. Kā piemērus valsts kontroliere minēja
zāles pļaušanu un krūmu apgriešanu, jo neesot vērojams, ka
privātie uzņēmēji nevarētu nodrošināt šos pakalpojumus.
Valsts kontrolei var piekrist un var nepiekrist
Iepazīstoties ar Valsts kontroles pausto viedokli, gribētos uzsvērt
vairākas lietas. Proti, pilnībā pievienojos iepriekš teiktajam
par to, ka ir nepieciešams attīstīt elektronisko pakalpojumu
sniegšanu pašvaldībās, taču daudzās pašvaldībās, ieskaitot
Jelgavu, ļoti teicami darbojas klientu apkalpošanas centri, kas arī
ir nepieciešami iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadu gājuma
cilvēkiem, kuri brīvi nepārvalda datoru lietošanu, lai izmantotu
elektroniskos pakalpojumus. Tāpat jāņem vērā, ka pakalpojumu
saņēmējiem ir nepieciešams dators ar pieslēgumu internetam un
atbilstošs autentifikācijas līdzeklis. Nenoliedzami,
elektroniskajiem pakalpojumiem pašvaldībās ir virkne priekšrocību
– tie nodrošina iedzīvotājiem pilnīgāku informētību par
pašvaldības darbu, palielina atklātību, rada uzticību, veido
pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un procesa caurspīdīgumu, ļauj
automatizēt un paātrināt daudzus iekšējos procesus, tādējādi
atvieglojot darbinieku darbu un uzlabojot to efektivitāti, darba
kvalitāti un tamlīdzīgi. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr
visu var izmērīt tikai finansiālajā izteiksmē, atsakoties no tā,
kas prasa lielākus ieguldījumus, turklāt klientu apkalpošanas
centri sākotnēji tika radīti, lai taupītu līdzekļus, jo tajos
vienuviet var saņemt dažādu pašvaldības iestāžu pakalpojumus.
Elektronisko pakalpojumu pieejamība veidojas no divām pusēm
Viens no būtiskākajiem elektronisko pakalpojumu faktoriem ir
klienta, tātad attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja, vajadzību
apmierināšana, sniedzot viņam visu nepieciešamo informāciju un
pakalpojumus ērtā un saprotamā veidā. Līdz ar to ir būtiski
atcerēties, ka ir svarīgi ne tikai elektronisko pakalpojumu
tehniskie aspekti, bet arī vide to attīstībai, proti, pašvaldības
iedzīvotāju informēšana (atbilstoši katra pakalpojuma mērķa
grupai), izglītošana, interneta pieejamības nodrošināšana un
tamlīdzīgi.
Kas attiecas uz ārpakalpojumiem, proti, ka pašvaldībai nevajadzētu
iesaistīties to pakalpojumu sniegšanā, ko var nodrošināt
privātais uzņēmējs, tomēr gribētos atgādināt –
tas nav tik viennozīmīgi. No vienas puses, protams, ikviena
pašvaldība vēlas atbalstīt tajā esošos uzņēmumus, taču, no
otras puses, ne vienmēr ir jāiepērk ārpakalpojums, ja pašvaldība
ar saviem resursiem to var izdarīt lētāk. Šajā jomā katrs
gadījums jāskata atsevišķi, lai sabalansētu racionālu finanšu
izlietošanu, kā arī atbalstu uzņēmumiem.
Starppašvaldību sadarbības nozīme
Arī es atbalstu priekšlikumu, ka pašvaldībām vajadzētu vairāk
apvienoties to pakalpojumu sniegšanā, kas nav pārāk pieprasīti
vienā pašvaldībā. Šeit noteikti var runāt par apvienošanos un
aktīvu sadarbību, piemēram, bijušo rajonu ietvaros, kam savulaik
tikusi pakārtota arī infrastruktūra.
Gribētu papildināt, ka starppašvaldību sadarbība jāattīsta ne
tikai elektronisko pakalpojumu jomā. Šodien starppašvaldību
sadarbības piemēri rodami gan Vidzemes un Kurzemes, gan Latgales
pusē un citur, un tajos iezīmējas dažādās pašvaldību
sadarbības jomas: būvniecības uzraudzība (kopīgas būvvaldes),
atkritumu apsaimniekošana, izglītības, veselības un tūrisma
jomas. Darbojas arī vairākas plašākas teritoriālās sadarbības
apvienības –
Sēlijas novadu apvienība, Latvijas Piekrastes pašvaldību
apvienība – specifisku, tām svarīgu jautājumu virzīšanai.
Kas būtu darāms, lai sekmētu ciešāku pašvaldību sadarbību
dažādās jomās? Labo sadarbības piemēru pieredzes pārnese –
pieredzes vizītes uz tām pašvaldībām, kuru starpā norit laba
sadarbība, semināri, konferences un tamlīdzīgi. Pašvaldību
pārrobežu stratēģiskā plānošana un arvien jauni kopīgi
projekti. Starppašvaldību labie sadarbības piemēri plašāk
jāatspoguļo masu informācijas līdzekļos. Jāveicina pētījumi
par pašvaldību sadarbību, tie teritoriāli jākartē. Un vēlams
atjaunot pieredzi, sagatavojot atkārtotu pašvaldību sadarbības
rokasgrāmatu – vispirms, atskatoties un izanalizējot līdzšinējo
pašvaldību sadarbības pieredzi, ietverot šodienas labos
sadarbības piemērus Latvijā un ārvalstīs.
Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
Foto: no arhīva
