Sestdiena. Rīgas Sporta manēža. Ļaudis no visām pusēm ierodas, lai klātienē nu jau otro reizi vērotu Patrīcijas Kāsas uzstāšanos.
Sestdiena. Rīgas Sporta manēža. Ļaudis no visām pusēm ierodas, lai klātienē
nu jau otro reizi vērotu Patrīcijas Kāsas uzstāšanos.
Izjūta gluži kā pirms desmit gadiem, kad, vēl maza meitene būdama, braucu līdzi vecmātei uz kārtējo «Mikrofona» Gada balvas pasniegšanas ceremoniju. Autentiska Latvijas 90. gadu sākuma vide. Tikai tagad viss, sākot no lielās izkārtnes pie centrālās fasādes «Sports. Miers. Draudzība» un beidzot ar čīkstošajiem, neērtajiem koka krēsliem hallē, ir daudz vairāk noplucis. Un atšķirībā no «Mikrofona» vakariem šoreiz es dzirdu daudz vairāk krievu valodā runājošu ļaužu. Pat slavenās franču mākslinieces pieteikums izskan krieviski. Esmu tikai skatītāja: samierinos ar to, ko man piedāvā, un neko nenožēloju. Izrādās, ka iepriekš lasītais dziedātājas apraksts un 1998. gada koncerta apmeklētāju stāstītais nav bijis piepušķots. Elegantā dziedātāja ne vien apbur ar savdabīgo balss tembru un dziedāšanas manieri, bet arī lieliski jūtas uz skatuves, iesaistot koncerta norisē publiku. Un klausītāji staro, jo ar savu atraisītību uz skatuves un pavēli apsardzei atbrīvot vietu pie skatuves, viņa pārrauj atstatumu, kas šķir zvaigzni no «parasta mirstīgā». Divu stundu garumā izskan gan dziedātājas pirmais hīts «Madmoiselle chante le blues», gan dziesmas no pēdējā albuma, gan arī citas jau zināmas kompozīcijas, kas šoreiz «ietērptas» jaunās skaņās. Pirms tam notikušajā preses konferencē viešņa uztraucās, vai publika arī šoreiz būs tik noslēgta un atturīga kā iepriekšējā reizē. Nekā tamlīdzīga. Klausītāji bez liekas kautrības pat pieceļas kājās un dejo, kad māksliniece to aicina. Milzīgie ziedu kalni liecina, ka Latvijas klausītāji mīl šarmanto francūzieti un labprāt gaidīs viņu ciemos arī citugad.
Pirms vakara kulminācijas «Radisson SAS» viesnīcā notiek dziedātājas preses konference. Kā jau tas pieklājas tik lielām zvaigznēm, Patrīcija Kāsa aizkavējas, jo ilgi pusdieno un vēlāk liek grimu. Nabaga māksliniece izskatās visai apjukusi, kad žurnālisti jau pašā sākumā uzdod viņai jautājumus par viņas pasūtītajām 15 alus kastēm. Izrādās, ka tās domātas viņas komandai, ne pašai. Tomēr, lai apmierinātu preses ļaužu ziņkāri, viņa visu acu priekšā nobauda «Aldara» alu. Gaišais alus tomēr esot labāks.
– Un pietiks tik daudz runu par alu, – māksliniecei pašai jāaptur šī saruna.
P.Kāsa brīvo laiku labprāt pavada kopā ar pieciem brāļiem un tikpat daudzām māsām. Tāpat viņai patīk nodarboties ar sava dzīvokļa labiekārtošanu un ļauties maigas blūza mūzikas valdzinājumam. Par ģimenes izveidošanu viņa vēl nedomājot.
– Dzīvē es neuzdodu pārāk daudz jautājumu. Priecājos par to, kas man ir, – tā izskan Patrīcijas Kāsas atbilde uz jautājumu par viņas dzīves devīzi.
