Savulaik mūsu valstī veiksmīgi tika izmantoti vēja dzinēji. Varbūt tagad pienācis laiks, kad Latvija varētu kļūt ievērojami bagātāka arī ar vēja enerģiju?
Savulaik mūsu valstī veiksmīgi tika izmantoti vēja dzinēji. Varbūt tagad pienācis laiks, kad Latvija varētu kļūt ievērojami bagātāka arī ar vēja enerģiju?
Trīsdesmitajos gados Latvijā izglītībai un jaunatnes audzināšanai tika veltīta ārkārtīgi liela uzmanība. Toreiz pats par sevi bija saprotams, ka lats, kas tiek ieguldīts izglītībā, nesīs maksimālu peļņu. Skolotāji un augstskolu mācībspēki saņēma par savu darbu labu samaksu un ar lielu aizrautību gatavoja jauno paaudzi svaigāko zinātnes atziņu izmantošanai tautas materiālā dzīves līmeņa uzlabošanā. Pedagogi un zinātnieki par savu algu varēja atļauties aizbraukt uz Kembridžas, Sorbonas, Romas vai Berlīnes universitāti, lai pie pasaulslaveniem profesoriem papildinātu zināšanas.
Pasaules jaunākās zinātnes atziņas ienāca ražošanā. Varējām būt lepni, ka mūsu valdības prasmīgā vadībā uzplauka toreiz vēl pavisam jaunās radiorūpniecības valsts uzņēmums VEF, kura radioaparātiem pasaulē bija laba slava. Taču vēl tagad man ir prātā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vārdi «Jaunākajās Ziņās»:
«Mūsu inženieru svarīgs uzdevums ir pasargāt VEF no vācu «Telefunken» konkurences!»
Vairākos pasaules zinātniskos žurnālos lasāmi atzinumi, ka trīsdesmitajos gados VEF ražoja arī pasaulē labākos (vai vienus no labākajiem) divspārnu un daudzspārnu vēja dzinējus. Tos Latvijas zemnieki varēja iegādāties par daudzkārt zemākām cenām nekā ārzemēs ražotos.
Nelaidīsim vējā vēja enerģiju
Mūsdienās vēja problēmas modernai risināšanai tehnoloģiski tālāk nekā citās valstīs būtu vajadzīgs valsts uzņēmums vai tāds, kurā vairāk nekā puse kapitāla piederētu valstij. Tajā mēs varētu ražot Latvijā konstruētus vēja dzinējus, izmantojot Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas kvalificētos elektrotehnikas speciālistus un zinātniekus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Tehniskās universitātes.
Īsumā aplūkosim perspektīvas vēja enerģijas izmantošanas uzņēmuma darbības galvenos posmus (skat. shēmu).
Pirmais virziens saistīts ar skābekļa un slāpekļa iegūšanu. Pašu zemē ražotos vēja dzinējus vajadzētu uzstādīt pietiekami lielā, valdošiem vējiem pakļautā platībā un izveidot vienotu ģeneratoru staciju. Iegūto enerģiju tālāk var izmantot gaisa sašķidrināšanai speciālā stacijā. To parasti izdara 4,052 x 106 Pa spiedienā un temperatūrā, kas zemāka par – 140o C. Sašķidrinātais gaiss satur ap 54 procentus skābekļa, 44 – slāpekļa un divus procentus argona. Tā kā šķidra slāpekļa viršanas temperatūra (–195,8o C) ir zemāka par šķidra skābekļa viršanas temperatūru (–183o C), tad no sašķidrinātā gaisa slāpeklis iztvaiko straujāk un to var uztvert vispirms. Pēc slāpekļa iztvaikošanas paliek skābeklis. Abas gāzes uzkrāj balonos. Šķidro skābekli, kas iepildīts zilajos balonos, tūdaļ var pārdot, jo pēc tā ir liels pieprasījums. Skābeklis var būt arī laba eksportprece. Ļoti nozīmīgi būtu arī uztvert un uzkrāt argonu, kas tāpat ir ļoti pieprasīts, arī eksportam, jo argona atmosfērā metina daudzus krāsainos metālus. Ar to pilda elektriskās spuldzes.
Slāpeklis jāsakrāj balonos
Pašlaik arī tehniski izglītoti cilvēki ļoti maz zina par slāpekļa izmantošanas iespējām. Izrādās, ka balonos uzkrātu slāpekli var lietot automašīnu un traktoru dzinējos. Šoferis ar gāzes pedāli atver gāzes balona ventili, slāpeklis ieplūst dzinēju cilindros un darbina virzuļus. Slāpeklim pārejot no šķidrā stāvokļa gāzveidā, rodas ļoti liels spiediens (teorētiski apmēram 60 – 70 MPa), kas darbina mašīnas motoru. Šādā gadījumā dzinējiem vairs nav vajadzīga degvielas aizdedzes iekārta. Turklāt pa gāzes izplūdes cauruli izdalās tikai izmantotais slāpeklis – gaisa sastāvdaļa. Tādi dzinēji ir ekoloģiski tīri. Pirmie šāda veida automašīnu dzinēji ir jau radīti.
Arī Latvijā, piemēram, Jelgavas automašīnu rūpnīcā varētu ražot mašīnas, kam nevajag benzīnu un kas būtu ekoloģiski tīras. Tās darbinātu Latvijas vēja saražotais slāpeklis.
Tūkstoš kilometru ar ūdeni degvielas vietā
Tagad aplūkosim vēja ģeneratoru stacijas otru perspektīvās izmantošanas iespēju virzienu. Daļu no to ražotās enerģijas varētu uzkrāt akumulatoros. Ar līdzstrāvas palīdzību īpašā cehā būtu iespējams sadalīt ūdeni skābeklī un ūdeņradī. Skābeklis varētu būt izdevīga prece pārdošanai. Taču otra gāze ūdeņradis, uzkrāts citos balonos, varētu tikt izmantots kā efektīva degviela.
Par ūdeņraža izmantošanu motoros pasaulē ir daudz eksperimentālu materiālu ar visai vilinošiem datiem. Ūdeņradim motorā sadegot, pa gāzu izplūdes cauruli izdalās ūdens tvaiks. Ir ziņas, ka daži konstruktori ir iemācījušies šo tvaiku uztvert un atkal sadalīt ūdeņradī un skābeklī. Tādējādi Austrālijas tuksnešos kāda izmēģinājuma mašīna, nobraucot 1000 kilometru, nosacīti par degvielu patērējusi tikai četrus litrus ūdens. Jau tagad ir skaidrs, ka ūdeņradis drīz būs nozīmīga dzinēju degviela. Bet vai Latvijai jāgaida, kamēr citur pasaulē tas tiks ieviests ikdienas dzīvē? Mūsu zinātnieki un tehniskie darbinieki, piemēram, tajā pašā Jelgavas Automašīnu rūpnīcā varētu sākt ražot automašīnas, kam nevajag benzīnu – vienas darbinātu vēja saražotais slāpeklis, bet otras – ūdeņradis. Turklāt abas būtu ekoloģiski tīras: vienai pa gāzu izplūdes cauruli izdalītos gaisa sastāvdaļa slāpeklis, bet otrai – ūdens tvaiks.
Šķiet, grūti pārvērtēt, kādu ekonomisku efektu mūsu valstij dotu šādu automašīnu ražošana. Turklāt tās nav jāizgudro no jauna. Šādi auto jau ir. Jāsāk tikai ražot. Un jārēķinās ar nesaudzīgu cīņu, ko pret šo dzinēju ražotājiem varētu sākt naftas koncerni. Jaunākās hipotēzes ir tādas, ka naftas krājumi neizsīkst, bet aizvien papildinās, naftai pēdējos gados konstatēta neorganiska izcelsme.
Pat minerālmēslus var ražot
Trešais vēja enerģijas darbības virziens varētu būtu saistīts ar slāpekli saturošo minerālmēslu ražošanu. Shēmā redzams, ka no gaisa iegūtais slāpeklis un no ūdens ar līdzstrāvu izdalītais ūdeņradis var kalpot par lētu izejvielu amonjaka iegūšanai. Saražoto amonjaku savukārt var izmantot slāpekļskābes ieguvei, bet ar tās palīdzību iespējams ražot dažāda veida minerālmēslus. Vērtīgā amonija nitrāta ražošanai nevajadzētu pat nekādas izejvielas no citām zemēm, jo amonjaku un slāpekļskābi ražotu pašā uzņēmumā (NH3 + HNO3 ® NH4NO3).
Aplūkotais kompleksais vēja enerģijas izmantošanas veids var dot kolosālu ekonomisko efektu, nesalīdzināmi lielāku par to, ko gūst citas valstis, ejot pa tradicionālo ceļu.
