Starptautiskajām sacensībām gatavo divus LLU Tehniskajā fakultātē radītus pneimobiļus.
Ar mērķi būt labākiem nekā pērn starptautiskajām sacensībām «Pneumobil 2017», ko pneimatisko iekārtu ražošanas uzņēmums «Aventics» tradicionāli maijā rīko Ungārijā, gatavojas divas LLU Tehniskās fakultātes komandas.
«Pērn, pneimatisko automobiļu sacensībās piedaloties pirmo reizi, sapratām, ka varam uzlabot savus spēkratus. Mainījušās ir prasības pneimobiļiem sacensību noteikumos, tādēļ vien arī jāpārbūvē tas, ar ko startējām pagājušajā gadā,» stāsta LLU Tehniskās fakultātes lektors un komandas vadītājs Mārtiņš Ziemelis. Viņa mājās Teteles pusē top jaunais četrriteņu pneimobilis, savukārt vecā trīsriteņu pneimobiļa pārbūve notiek turpat fakultātē. Kopā šajā projektā iesaistīti astoņi studenti un mācību spēki. Liela daļa no tiem ir pirmkursnieki. Viņu vidū arī Justīne Zavjalova, kuras augumam pneimobilis ir «piemērīts» un kura sēdīsies pie stūres sacensībās Ungārijā. Meitenei pagaidām ir tikai velosipēda vadīšanas tiesības, taču M.Ziemelis sola aprīlī rast iespēju, lai pavingrinātos braukšanā ar kartingu. Sacensībās, riņķojot pa parku, ir svarīgi izvēlēties pareizo trajektoriju, kas Justīnei vēl būs jāiemācās.
Teorētiskais ātrums – 80 kilometru stundā
Pērn sacensībās LLU komanda sasniedza ātrumu 28 kilometri stundā (uzvarētāji – virs 50 kilometriem). M.Ziemelis sūrojas, ka teorētiski Jelgavā tapušajam pneimobilim vajadzēja sasniegt 35,5 kilometrus stundā. Tas izdevās, kad LLU komanda ar Ungārijas pieredzi atgriezās mājās un saspiestā gaisa pievades sistēmā bija pieliktas resnākas caurules. Vēlāk tika veikti arī būtiskāki uzlabojumi. M.Ziemelis piebilst, ka jaunais pneimobilis, kas top viņa mājās Tetelē, teorētiski varētu sasniegt pat 80 kilometru stundā. Tas ir arī stabilāks – uz četriem riteņiem.
Sacensībās mēra, cik tālu pneimobilis var nobraukt ar 10 litru balonu, kurā slāpeklis ir saspiests līdz 200 bāriem (uzvarētāji, uzturot noteikto ātrumu 15 kilometri stundā, nobrauca 12 kilometru). Tiek vērtēti arī uzbūvētā pneimobiļa projekta dokumenti (tie jau decembrī nosūtīti sacensību rīkotājiem) un pat video, kas kalpo kā pierādījums, ka pneimobilis tiešām pats brauc. Aprīļa beigās, kad Jelgavā plānotas Mehu dienas, iecerēta arī abu pneimobiļu demonstrēšana jelgavniekiem un videofilmēšana. «Domājam Mehu dienās ielūgt arī Rīgas Tehniskās universitātes studentus, kas piedalījās sacensībās pērn un gatavojas startēt «Pneumobil 2017,» atklāj M.Ziemelis.
Iekšdedzes dzinējs arī sākumā nebija efektīvs
Runājot par projekta nozīmi studentu apmācībā, lektors atzīst, ka tas attīsta derīgas iemaņas gan studentiem, gan viņam pašam. «Kad būvējām pirmo trīsriteņu pneimobili, es īsti nezināju, kā sākt. Ar otro iet labāk,» secina M.Ziemelis. Viņš skaidro, ka automašīnas pneimatisko motoru un tā aprīkojumu apmēram četru tūkstošu eiro vērtībā dalībniekiem piegādā sacensību rīkotāji uzņēmums «Aventics». Pēc rīkotāju atzinuma, pasaulei ir vajadzīgi jauni cilvēki, kas nāk klajā ar svaigām idejām, tādējādi veicinot veiksmīgu cilvēces attīstību harmonijā ar apkārtējo vidi. Komandas vadītājs pieļauj, ka šo sacensību organizatoriem ir iespēja iegūt interesantus zinātniskus priekšlikumus, lai uzlabotu pneimatisko ierīču darbību. «Taču mums pašiem arī ir vērtīgi, ka varam izpausties,» piebilst M.Ziemelis.
«Daudzi uzskata, ka elektromobilis ir zaļi domājošs. Tiesa, tā motoram ir augsts lietderības koeficients. Stāvot pie luksofora, elektromobilis nebojā gaisu, bet, tiklīdz sākas izlietoto bateriju utilizācija, vairs nekas tīri zaļš nesanāk. Pneimatiskais motors pagaidām nav ļoti efektīvs, taču tāds savos pirmsākumos bija arī iekšdedzes motors. Iespējams, attīstot šajā virzienā inženieru radošo domu, var sasniegt labu rezultātu. Kolēģus un mani pneimobilis ir ieinteresējis,» saka M.Ziemelis.
Ierosmi piedalīties «Aventics» rīkotajās sacensībās, kas šogad notiks jau desmito gadu, viņam deva Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta direktors profesors Dainis Berjoza. Projektā iesaistījušies arī docents Jānis Lāceklis-Bertmanis un asociētais profesors Vilnis Pīrs, kuri agrāk darbojās ES atbalstītā projektā saistībā ar elektromobiļiem un elektrovelosipēdiem. Savukārt organizatoriskos un sabiedrisko attiecību jautājumus risina Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante Baiba Ziemele.
