(Turpinājums, sākums 30. martā)
Līdz divu gadu vecumam bērnu vajadzētu atturēt no tehnoloģiju lietošanas. Vienīgais izņēmums – vecāku klātbūtnē video saruna uz ekrāna ar citiem ģimenes locekļiem (sākot no 18 mēnešu vecuma).
Augstas kvalitātes saturs
Pētījumi rāda, ka gan televizora, gan mobilo telefonu vai datora ekrāna lietošana pirms divu gadu vecuma bērnam ir kaitīga. Tehnoloģijās vizuālais temps ir pārāk ātrs, pārstimulējošs, sirreāls, un bērns nespēj izprast saturu un to, kā tas attiecas uz viņa apkārtējo reālo dzīvi. Tehnoloģiju lietošana agrīnā vecumā kaitē valodas attīstībai, turpmākajām lasīšanas iemaņām, īstermiņa atmiņai, kā arī veicina uzmanības un miega traucējumus.
No divu gadu vecuma, ja vecāki vēlas sākt lietot digitālo saturu, tam ir jābūt augstas kvalitātes, bērniem piemērotam, pamācošam. Vienmēr lietojiet to kopā ar mazo, izskaidrojot saturu un veicinot viņa jautājumus par redzēto. Video laikā atkārtojiet burtus, vārdus, skaņas, pamācoši sauciet dzīvnieku vārdus, dziediet līdzi dziesmām. Tas veicinās izpratni par redzēto un dzirdēto. Šajā vecumā neļaujiet bērnam vienam pašam skatīties izvēlēto materiālu.
No divu līdz piecu gadu vecumam var atļaut lietot tehnoloģijas, bet ne vairāk kā stundu dienā. Vecākiem vienmēr jānoskatās materiāls kopā ar bērnu, paskaidrojot redzēto un veicinot viņa komentārus par to.
Pieņemas svarā un kļūst agresīvi
Ir vairāki pārmērīgas tehnoloģiju lietošanas riski. Piemēram, bērns, kuram pieejams liels tehnoloģiju klāsts, var tikt pārmērīgi stimulēts ar ekrāniem un viedtālruņiem, tādējādi pietrūks adekvāta miega daudzuma, kas nepieciešams normālai augšanai un attīstībai. Pie vainas ir redzētais stimulējošais saturs, kā arī ekrāna zilā gaisma, kas aiztur miega veicināšanai vajadzīgo melatonīna hormonu.
Tehnoloģiju izmantošana pirmsskolas vecumā ir saistīta arī ar pārmērīgu pieņemšanos svarā. Pierādīts, ka bērniem no četru līdz deviņu gadu vecumam, kuri skatījušies televizoru vairāk nekā pusotru stundu dienā, ir paaugstināts risks kļūt tuklam. Savukārt tīņu gados TV skatīšanās piecas stundas dienā tukluma risku paaugstina piecas reizes. To veicina fizisko kustību trūkums, kā arī neveselīgs, nekvalitatīvs ēdiens, kas bieži tiek reklamēts TV. Turklāt aizraušanās ar tehnoloģijām ēšanas laikā kavē bērnam dabisko sāta sajūtu, tādējādi veicinot pārēšanos.
Tāpat ir pierādīts, ka zīdaiņi, kā arī bērni, kuri pārmērīgi skatījušies datorā, mobilajās lietotnēs vai televizorā zīdaiņa un pirmsskolas vecumā, cieš no uzmanības, valodas attīstības, kognitīvo spēju un sabiedrisko prasmju deficītiem. Iemesls attīstības aizturē ir saistīts ar to, ka viņiem pietrūcis normālas mijiedarbības ar vecākiem un ģimeni televizora un digitālā satura dēļ.
Bērni, kuri pārmērīgi skatās un spēlē video spēles, ir pakļauti video spēļu traucējumam. Tā ir nopietna atkarība, jo viņiem zūd interese par reālo dzīvi un viņi ir vairāk pakļauti depresijām, it sevišķi pusaudžu gados. Varmācīga satura sižeti sekmē uzvedības traucējumus, jo bērns kļūst bailīgs vai apmulsis saistībā ar redzēto materiālu. Var arī gadīties, ka viņš sāk atdarināt to.
Vecākiem jābūt «pie stūres»
Bērna raksturs arī ir faktors, kas var iespaidot to, cik daudz laika viņš pavada pie ekrāniem. Pārmērīga skatīšanās ekrānā saistīta ar smagu bērna raksturu vai nenobriedušām pašregulēšanās spējām. Vecāki bieži padodas šādām bērna vēlmēm, lai tikai mājās būtu miers. Tomēr ir jābūt normām, un vienalga, cik grūti tās ieviest, – vecākiem ir jābūt «pie stūres»!
Problēma nav saistīta tikai ar to, ko mazulis dara, skatoties ekrānā, bet vairāk ar to, ko viņš tajā brīdī nedara. Bērns pēc dabas ir ieprogrammēts mācīties no mijiedarbības ar ģimenes locekļiem. Viņš vēro un reaģē uz cilvēku skatieniem, smaidu, sejas izteiksmi, balss toni, ķermeņa valodu. Viņam nepieciešams aiztikt, kratīt, sviest priekšmetus pa gaisu. Ja šajā vecāku un zīdaiņa mijiedarbībā viens partneris iztrūkst (vecāks vai mazulis, kas skatās televizora ekrānā), mijiedarbība diemžēl nenotiek.
