Nedēļas nogalē notiks Jelgavas popkora mūzikla «Sapņotāji» pirmizrādes.
Afišas vēsta, ka mūzikla «Sapņotāji», kuru Jelgavas Kultūras namā pirmizrādīs 8. un 9. aprīlī pulksten 16, režisors ir Sandis Kalniņš. Sandis Jelgavas kultūras darbinieku saimē parādījās ne pārāk sen, bet tas bija pietiekami aktīvi, lai jau ar pirmajiem soļiem pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» projektu vadītāja amatā izpelnītos publikas ievērību.
– Kad īsti sāki darboties mūsu pilsētā?
Esmu vidzemnieks. Pēc tam dzīvoju un strādāju Rīgā. Jelgavā parādījos 2013. gada rudenī. Laikam esmu no tiem cilvēkiem, kas uz darbu iet ar prieku, nevis piespiedu kārtā. Nav tā, ka svētdienas vakarā ar šausmām domātu, ka nākamais ir pirmdienas rīts. Gluži otrādi – manas sajūtas ir apmēram tādas: «O, rīt ir pirmdiena, būs atkal jaunas lietas un laba, jauka nedēļa.»
Mans pirmais (faktiski otrais, jo diplomdarbā kopā ar Ievu Kareli gatavoju «Rudens dančus», bet tad vēl nebiju īsts jelgavnieks) darbiņš Jelgavā bija mūsu amatierkolektīvu sezonas atklāšanas pasākums. Objektīvi atskatoties, tas neizdevās pārāk labs. Tomēr iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics man uzticējās, un aizvadītajā rudenī organizēju jau ceturto šādu pasākumu.
– Iepriekšējais tavs pamanāmākais darbs bija Teātra dienas?
Nē, tur lielākie nopelni pieder Dacei Vilnei. Mans pasākums bija Noras Bumbieres 70 gadu jubilejai veltītais piemiņas koncerts «Tepat, starp jums». Pirms tam bija «Mēs mīlam dejā» ar ansambli «Lielupe». Ne koncerts Operā ar Agra Daņiļeviča lieluzvedumu «Zvaigžņu rakstu kalējiņi», bet mūsu pašu kultūras namā, kurā nebija lieluzveduma, bet piedalījās arī «Lielupes» draugi.
– Dzirdētas skatītāju atsauksmes, ka Jelgavas koncerts bijis pat labāks un interesantāks.
Tas iepriecina, jo ir ļoti grūti atrast jaunas formas tēmai par mīlestību. Tas arī ir režisora uzdevums.
– Tev ir tieši režisora izglītība?
Man faktiski ir divas augstākās izglītības. Esmu mācījies režiju Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā (tas bija pirmais gads, kad tās apvienojās) un apguvis arī kultūras vadības specialitāti Ekonomikas un kultūras augstskolā.
Kāds laiciņš pagājis, un ir tā sajūta, ka vajadzētu turpināt kaut ko mācību jomā. Lai ko darītu pilnvērtīgi, ir jāaug, un mācības ir viens no veidiem, kā sevi pilnveidot. Uzskatu, ka par bakalauru mācās galvenokārt papīra dēļ, bet, lai ko gūtu sev, jātiecas pēc maģistra grāda.
– Un ko tieši esi izdomājis?
Esmu nolēmis mācīties kultūras diplomātiju. Pirms diviem gadiem biju Berlīnē, un tur ir pat īpašs Kultūras diplomātijas institūts. Tas mani ieinteresēja, un nesen Latvijā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, parādījās līdzīga programma. Es gan vēl to neesmu pilnīgi izpētījis, tāpēc nevaru pateikt, vai gribētu apgūt tieši šo programmu.
– Par tevi nu būtu puslīdz skaidrs, bet nu par tavu jaunāko projektu – mūziklu «Sapņotāji».
Erita Karlsone un Uldis Timma, Jelgavas popkora vadītāji, nāca pie manis ar ideju, ka pienācis laiks kādai jaunai koncertprogrammai. Faktiski popkori savās iespējās ir stipri ierobežoti. Jelgavas popkora pluss un reizē arī mīnuss ir tas, ka pārstāvēti ļoti dažādi vecumi – no sākumskolas līdz pat vidusskolai.
Zinot Ulda un Eritas lielās darbaspējas, sapratu, ka jābūt nopietnam pamatam, ka tas nebūs vienkārši pastāsts par sauli un zilām debesīm. Pirms kāda laika biju redzējis filmu «Matu laka». «Matu laka» ir arī oriģinālā stāsta nosaukums un amerikāņu mūzikls, kas sarakstīts pēc Marka O’Donela un Tomasa Mīhana grāmatas un balstīts uz šo scenārista Džona Votersa 1988. gada filmu. Iedvesmojoties no tās, paņēmu scenāriju un pārveidoju to atbilstoši mūsdienām un mūslaiku jauniešiem. Domāju, izdevās, jo patīk pašiem mūzikla dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem.
Pagājuši gandrīz 30 gadi, stāsts atceļojis pāri okeānam, bet joprojām nav zaudējis aktualitāti. Nosaukumu esam atļāvušies mainīt – mūsu variantā mūzikls saucas «Sapņotāji».
Vienmēr esmu uzskatījis, ka režisora galvenā misija ir likt skatītājam domāt. Ar prieku, dziesmām un dejām mēs runāsim par tēmām, kas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Jauniešu problēmas, pirmā mīlestība, apkārtējo neizpratne, cilvēku vienlīdzības un integrēšanas jautājumi, kas nu kļūst īpaši aktuāli arī pie mums.
Stāsts ir par cilvēcību, par to, ka aiz ādas krāsas, ticības vai citām atšķirībām mēs bieži vien neredzam pašu cilvēku.
– Tomēr uzvedums būs pozitīvs?
Protams, sevišķi tāpēc, ka mums jau tā apkārt ir daudz negatīvā. Uzvedums būs krāsains un košs. Par to parūpējusies, manuprāt, ļoti profesionālā uzveduma veidotāju komanda. Gan Jelgavas popkora un visa mūzikla mākslinieciskie vadītāji Erita Karlsone un Uldis Timma, gan horeogrāfes Inga Ose (uz skatuves redzēsim arī deju studiju «Intriga»), Santa Kanceviča un Egija Abaroviča, gan tērpu māksliniece Ilze Beķere, gan gaismu un skaņu operatori. Ne pirmo reizi dubultslodze būs Ivaram Pirvicam, kurš ir gan scenogrāfs, gan mistera Pinkija lomas atveidotājs.
Man prieks, ka komanda, lai gan tajā pulcēti dažādu nozaru speciālisti, izveidojās tāda, ka cilvēki cits citam uzticējās. Erita un Uldis savas vēlmes uzticēja man, es savukārt uzticējos horeogrāfiem un tā tālāk.
Vairākiem uz afišas un programmiņās redzamajiem lomu tēlotājiem (pareizāk – tēlotājām) esam atstājuši iepriekšējos uzvārdus. Piemēram, Indra Soika vairs nav Soika, arī Kristīne Ozoliņa jau labu laiku nav Ozoliņa.
Viens no interesantākajiem uzdevumiem man kā režisoram bija jauniešus, kuriem nav nekādas skatuves pieredzes, apvienot vienā uzvedumā ar jau pieredzējušiem aktieriem, dziedātājiem un dejotājiem.
– Vai mūzika būs oriģinālā?
Dažas dziesmas būs no oriģinālās «Matu lakas», bet vārdi tika tulkoti. Būs daudzas pazīstamas dziesmas, kam Erita un Uldis veidoja aranžijas. Dzirdēsim arī viņu pašu sacerētas dziesmas, gan pazīstamas, kā «Satiksimies Jelgavā», gan mazāk zināmas.
– Vai varam ieskatīties arī tavos nākamajos projektos pēc «Sapņotājiem»?
Plānots deju uzvedums Pilsētas svētkos, kur piedalīsies visi Jelgavas deju kolektīvi. Tā kā to ir krietni daudz, tajā būs ap 700 dalībnieku. Vēl paredzēts skaists koncerts kopā ar «Benefici». Ir arī ne tik vērienīgas lietas, kā, piemēram, krievu kultūras biedrības 25 gadu jubileja, kas arī būs sava veida izaicinājums.
