No 25. aprīļa līdz 1. maijam Berlīnē notika Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pensionāru organizāciju savienības padomes rīkotais seminārs.
No 25. aprīļa līdz 1. maijam Berlīnē notika Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pensionāru organizāciju savienības padomes (EURAG) rīkotais seminārs, kurā mūsu valsti pārstāvēja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Jānis Porietis un šā raksta autore.
Semināra darba kārtībā bija pārskats par iepriekšējās sēdes protokola izpildi, 11 valstu pārstāvju ziņojumi par darbu, kas veikts veco ļaužu problēmu risināšanā attiecīgajā valstī, kontaktu nostiprināšanā un par EURAG sniegto atbalstu veco ļaužu interešu aizstāvībai šajās valstīs.
LPF ik gadus nosūta ziņojumu par Latvijas pensionāru dzīves apstākļiem EURAG vadībai. Tā kā jau vairākus gadus veco cilvēku stāvoklis Latvijā neuzlabojas, pat pasliktinās, EURAG prezidija vārdā no Berlīnes ir izsūtītas vēstules Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem un nu jau bijušajam premjerministram Andrim Šķēlem ar lūgumu atbalstīt LPF centienus uzlabot pensionāru dzīves apstākļus un pieņemt risināšanai tās izstrādātos priekšlikumus.
Austrumeiropas valstīs problēmas ir līdzīgas – veco ļaužu zemais dzīves līmenis, to iesaistīšana sabiedriskajās norisēs un brīvprātīgajā darbā. Salīdzinoši Latvijā nav sliktākais stāvoklis. Grūtāk klājas Krievijas, Ungārijas, arī Lietuvas pensionāriem. Taču atšķirīgas ir metodes un valsts varas institūciju attieksme šo jautājumu risināšanā.
Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas veicams LPF jau šajā gadā, ir pensiju likuma sakārtošana. Priekšlikumu pakete ir izstrādāta. Panākta arī vienošanās ar Labklājības ministriju par darba grupas izveidošanu likuma projekta izstrādei. LPF priekšlikumi neaprobežojas ar dažām normām, kas paredzētas nomaiņai jaunās valdības deklarācijā. Ir jālabo visas tās likuma «Par valsts pensijām» normas, kas pazemo cilvēkus ar darba stāžu.
Mums jāveido jaunas sabiedrības attiecības ar valsts varas un pašvaldību institūcijām. Krusta gājienu un katliņu rībināšanas laiks ir pagājis. Problēmu risināšanai ir jāsēžas pie galda kā līdzvērtīgiem sarunu biedriem. Latvijas Pensionāru federācija tam ir gatava, arī ar valsts varas institūcijām veidojas veselīgas darba attiecības. Nav vajadzīgās sadarbības ar pašvaldībām. Ja lielākajā daļā pagastu, rajonu un pilsētu ir atsaucība, atbalsts un palīdzība pensionāru organizācijām (protams, reālu iespēju robežās), tad tā raksturojama kā materiāla palīdzība. Taču mūsu sadarbībai galvenokārt jābalstās uz kopēju darbu sociālās politikas veidošanā un realizēšanā. Ir paradoksāli, ka LPF, kas pārstāv ceturtdaļu valsts sabiedrības, jau ir iegājusi Eiropas apritē ar starptautiskajām organizācijām EURAG, NORSAM, un «Help Age International» (HAI). LPF atšķirībā no valsts jau ir veikusi reģionālo reformu un izveidojusi reģionālās pensionāru apvienības pēc principa 4 + 1= 5, tas ir, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes, Latgales reģionālās apvienības un Rīgas apvienība. Taču reģionu sociālās politikas koncepcijā neesam teikuši ne vārda, jo turpina valdīt uzskats: pensionāru organizācijas – tās ir nevalstiskas organizācijas, lai darbojas savā sulā, nav mūsu cilvēki!
Mums ir paredzēta tikšanās ar Pašvaldību savienības priekšsēdētāju A.Jaunsleini, jo kopīgiem spēkiem ir jāsekmē sabiedrības līdzdalība valsts politikas veidošanā.
Seminārā guvām bagātīgu Polijas pieredzi. Katrā lielākā šīs valsts pilsētā ir viena vai vairākas Senioru universitātes nodaļas. Poļi uzskata, ka to prasa dzīve, jo pensijā aizgājusī inteliģence vēlas darboties. Visus pensionārus ar ļoti atšķirīgu izglītību nevar apvienot vienā interešu sfērā. Arī Jelgavā pastāv šīs grūtības, tādēļ mūsu pilsēta būs viena no pirmajām Latvijā, kur kopīgiem spēkiem ar LLU pasniedzēju kolektīvu šis jautājums tiks risināts.
