Nacionālās apvienības saraksta līderis pašvaldību vēlēšanās būs Jurijs Strods, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā. Ar nelieliem pārtraukumiem viņš pašvaldībā dažādā statusā darbojas jau kopš 1997. gada.
– Ir viedoklis, ka pašvaldību vēlēšanās politiskajām partijām nav nekādas nozīmes un visu nosaka personību saimnieciskās spējas. Bet diez vai tā ir.
Es piekrītu, ka ir pietiekami daudz vēlētāju, kuri sabiedrībā notiekošos procesus vērtē ilgtermiņā, ņemot vērā deputātu partejisko piederību. Tādi lielākoties ir arī Nacionālās apvienības vēlētāji.
– Šajā Jelgavas domes sasaukumā Nacionālajai apvienībai ir divi deputāti – jūs un Roberts Šlegelmilhs. Cik vietas plānojat nākamajā sasaukumā?
Ceru uz labāku rezultātu, bet to prognozēt, pirms grāvis nav pārlēkts, gan neņemos. Taču politiķiem ir jādomā arī par to, lai, vēlēšanās konkurējot, nerodas lieki asumi ar potenciālajiem sadarbības partneriem.
– Kas vedina domāt, ka vēlēšanu rezultāts Nacionālajai apvienībai uzlabosies?
Ir vairāki momenti. Viens – ne partija kopumā, ne tās pārstāvji Jelgavas domē nav savārījuši nekādas «šmuces». Kļūmītes var būt visiem, bet lieli pārkāpumi vismaz tūlīt atmiņā nenāk. Otrs – ģeopolitiskā situācija beidzamajos četros gados (notikumi Ukrainā, Eiropā un ASV) liecina, ka lielāku atbalstu gūst politiķi, kas aizstāv konservatīvās vērtības, nevis liberālā stila piekritēji.
Runājot par Nacionālās apvienības aktivitātēm Jelgavā, var piebilst, ka centīsimies iesaistīt vēlēšanās LLU studentus. Mūsu sarakstā ir piekritis kandidēt Studentu pašpārvaldes pārstāvis.
– Kā pats 90. gadu vidū saistījāties ar nacionālajām partijām? Piedodiet, bet jūsu nelatviskais vārds Jurijs neviļus liek domāt, ka nākat no mājām, kur varbūt netiek tik augstu vērtēta latviskā identitāte.
Esmu dzimis un audzis paaudžu paaudzēs latviešu ģimenē. Piedzimu Rēzeknē dziļos padomju okupācijas laikos 1961. gadā, kad Kosmosā lidoja Jurijs Gagarins. Tajā laikā Rēzeknē pašvaldības iestādēs lielākoties strādāja nelatvieši, un tad gadījās, ka manā dzimšanas apliecībā krievu valodā tapa ieraksts: Strod Jurij Janovič. Labi, ka vēl nepierakstīja Jurij Ivanovič (smejas – red.). Mājās un skolā mani sauca par Juri. Beidzu pamatskolu, gāju pie klases audzinātājas un prasīju, vai diplomā nav kļūda. Tad viņa parādīja ierakstu dzimšanas apliecībā. Domāju vārdu mainīt, bet nomierinājos un atstāju, kāds ir. Atmodas un barikāžu laikā, kad pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādāju par matemātikas pasniedzēju LLU, vārds Jurijs man palīdzēja diskusijās ar krievu grupas studentiem.
– Jelgavas domē esat no 1997. gada. Sākumā kā pirmais izpilddirektors, vēlāk deputāts, nu jau ilgāku laiku arī domes priekšsēdētāja vietnieks, šajā sasaukumā vietnieks tautsaimniecības programmā. Pirms tam trīs gadus strādājāt «Zemgales Avīzē». Ko tagad lasāt, kuriem medijiem uzticaties?
Es vēl aizvien cenšos lasīt daudz, ne tikai latviski, bet arī angliski un krieviski. Pastniekam mūsu ielā esmu lielākais darba devējs (smejas – red.). Mainās mediju pratība, un operatīvās ziņas lasu internetā. Savulaik, kad strādāju «Zemgales Avīzē», man nevajadzēja izlasīt raksta autoru, es tos pazinu jau pēc rakstības stila. Tā man arī tagad nevajag lasīt parakstu, lai saprastu, ka raksts «Zemgales Ziņās» ir Maijai Laizānei, kādreiz tur lasīju Annu Afanasjevu. No seniem laikiem «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» respektēju Viktoru Avotiņu, Māri Krautmani, Uldi Dreiblatu, «Dienā» – Ināru Egli. Nesaku, ka visam, ko viņi raksta, piekrītu. Visam jāpieiet ar kritisku prātu. Brīžiem liekas, ka viens otrs mūs pārbauda jeb testē – pamet kādu pat viltus ziņu un tad skatās, kā mēs uztversim.
– Ko pašvaldībā mainīja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā? No malas redzamas lielās būves, līdzekļi, kas ieguldīti arī Jelgavā.
Tas saistīts ne tikai ar ES līdzekļiem, kas jau pirms iestāšanās sāka ieplūst Latvijā – 2001. gadā pēc manas deputāta ierosmes Jelgavas pašvaldībā izveidoja Investīciju biroju. Svarīgs bija tas «mājasdarbs» ar 52 sadaļām, ko mūsu likumdošanā, dažādos noteikumos vajadzēja sakārtot, lai pirms iestāšanās atbilstu ES prasībām. Taču tagadējā plānošanas periodā (no 2014. līdz 2017. gadam) mani neapmierina, kā tiek apgūti ES līdzekļi. Cik nozarēs ir izsludināta pieteikšanās projektiem? Ja neskaita Satiksmes ministrijai, Lauku atbalsta dienestam piekritīgās nozares, tad ļoti maz. Un tā nav pašvaldību, bet gan valdības vaina.
– Atgriežoties pie pašvaldības atbildības – dažkārt ir sajūta, ka svarīgākie jautājumi iet garām Jelgavas domei, tos vienkārši attīsta mēra komanda. Domāju, kāpēc izpalika ārkārtas domes sēde, ja piepeši pēc Ziemassvētkiem Jelgavā ieradās potenciāls ķīniešu investors, kas plāno ieguldīt pusotru miljardu eiro loģistikas centra izveidē un dot astoņus tūkstošus darbavietu? Kā Nacionālā apvienība skatās uz to, ja pēc pieciem gadiem Jelgavā varētu dzīvot krietni vairāk ķīniešu?
Par astoņiem tūkstošiem darbavietu grūti pateikt, cik tur varētu būt vietējo un cik ķīniešu. Vai nu viņi tā metīsies braukt uz Jelgavu? Un tas arī ir Saeimas jautājums, ar kādiem nosacījumiem mēs ielaižam valstī ārzemniekus. Es atbalstu uzņēmējdarbību, bet jābūt tā, lai kādā vietā neveidotos vienas valsts uzņēmēju pārsvars. Tikko investori ir no dažādām valstīm, tas man nešķiet drauds, bet gan iespēja. Piemēram, Jelgavas pašvaldība ar miljonu eiro dotē sabiedrisko transportu. Visi autobusi iet par šauro pudeles kaklu – Lielupes un Driksas tiltiem. Bet, ja ar, piemēram, ķīniešu investoru palīdzību mēs uzbūvētu tiltu pāri Pils salai (tas savienotu Loka maģistrāli un pagaidām vēl neizbūvēto Atmodas ielas turpinājumu), sabiedriskajam transportam varētu būt riņķveida shēma, kas ir krietni racionālāka.
– Kā vērtējat lielveikala «Depo» projektu Cukura ielā 2?
Vēl visi paskaidrojumi nav saņemti. Taču, ja projekts ir lokālplānojumam atbilstošs, ir jāļauj attīstītājam darboties. Kā domes deputāts atzīstu savu kļūdu, ka tika nobalsots par lokālplānojumu, kas atļauj šajā vietā būvēt vienu lielu ēku, nevis vairākas dažādas. Tolaik neienāca prātā, ka kāds tur varētu plānot celt lielveikalu. Taču, no otras puses, ko, piemēram, arhitekte Zaiga Gaile kādam var pārmest, ja tas kaut ko grib būvēt netālu no Jelgavas pils! Viņa pati ir projektējusi mājas pretī Rīgas pilij.
– Bet tas taču Daugavas otrā krastā, Ķīpsalā!
Jā, bet ir pretī Rīgas pilij.
– Tāda ir jūsu matemātiķa loģika?
Jā, to man neatņemt (smaida – red.).
