Tikai vienas kāpņu telpas remonts neiekļaujas ministrijas labās prakses rāmjos.
Kāpēc visai mājai no kopējā katla ir jāmaksā par vienas kāpņu telpas remontu? Tāds jautājums aktualizējās pēc dzīvokļu īpašnieku sapulces daudzdzīvokļu mājā Celtnieku ielā 2 Ānes ciema Ozolnieku novadā. Asumu jautājumam piešķīla vēl tas, ka kāpņu telpā, kurā 2016. gada oktobrī tika veikts kosmētiskais remonts, atrodas dzīvoklis, kas pieder Ozolnieku novada domes priekšsēdētājam Pēterim Veļeckim.
Māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Āne EP» pārstāve Jeļena Baranovska skaidro, ka jau 2016. gadā rīkotajā dzīvokļu īpašnieku sapulcē izteikta vēlme veikt kāpņu telpas remontu. «Diemžēl tikai pirmās kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieki izrādīja interesi par šo piedāvājumu. Visas izmaksas tika atspoguļotas ieņēmumu un izdevumu atskaitē par 2016. gadu, kas ir saskaņota ar mājas kontaktpersonu,» atzīst J.Baranovska. Savukārt kāds Celtnieku ielas 2 dzīvokļa īpašnieks «Ziņām» paskaidroja, ka mājas līgumā ar apsaimniekotāju «Āne EP» nav noteikts mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai paredzēto darbu apjoms, kuru apsaimniekotājs varētu veikt, neprasot dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu. Arī pērn pieņemtajā 2016. gada plānoto ieņēmumu un izdevumu tāmē par Celtnieku ielā 2 veicamajiem darbiem nekas par pirmās kāpņu telpas remontu nav minēts. Taču mājas lietā glabājas rēķins par 294 eiro, kas samaksāti būvmateriālu veikalam par 19. oktobrī pirkto kāpņu telpas kosmētiskajam remontam nepieciešamo krāsu.
Kontaktpersona jeb mājās vecākā Svetlana Kudrjašova uzsver pirmās kāpņu telpas iedzīvotāju iniciatīvu. «Ja šim kosmētiskajam remontam nolīgtu kādu firmu, darbs maksātu vismaz trīs tūkstošus eiro, taču mūsu mājai tas izmaksāja krietni lētāk,» teic S.Kudrjašova. Viņa ir uztraukta par to, ka pretenzijas varētu būt saistītas ar tuvajām pašvaldību vēlēšanām, bojājot domes priekšsēdētāja labo slavu. Pēc neoficiālas informācijas, pirmās kāpņu telpas kosmētiskajam remontam iztērēti ap 600 eiro no mājas kopējā uzkrājuma.
Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vadītājs Mārtiņš Auders, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieļauj, ka mājas apsaimniekotājs bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem var veikt ēkā remontdarbus, ja vien tas ir atrunāts viņu starpā noslēgtajā mājas pārvaldīšanas līgumā.
«Tas ir atkarīgs no tā, kādā mērā dzīvokļu īpašnieki uzticas apsaimniekotājam. Ir dzīvokļu īpašnieki, kas uztic mājas apsaimniekotājam pēc saviem ieskatiem veikt remontdarbus, kuru vērtība nepārsniedz, piemēram, 2000 eiro. Ir tādi, kas pat atļauj ēku pārbūvēt un renovēt. Bet ir arī tādi, kas mājas apsaimniekošanā iekļauj ne vairāk kā pārvaldnieka administratīvos izdevumus, nama apskati un tehnisko apkopi,» stāsta M.Auders. Viņam dīvaini šķiet, ka vēl nav skaidrs, kā tiks veikts kosmētiskais remonts atlikušajās kāpņu telpās. Mājas vecākā M.Kudrjaševa teic, ka atvaļinājuma laikā rīkošot iedzīvotāju sapulces, bet ir zināma skepse par atsaucību. Viņa piebilst, ka mājas vecākā sabiedriskais darbs ir nepateicīgs apstākļos, kad daļa iedzīvotāju ir visai vienaldzīgi.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Ēriks Indriksons domā, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas labā prakse prasa, lai būtu vairāk nekā puses (51 procenta) dzīvokļu īpašnieku atbalsts, lietojot mājas kopējo naudas līdzekļu uzkrājumu. «Ja kāpņu telpā būtu plīsusi caurule, tad, protams, to varēja nomainīt, nerīkojot mājas sapulci,» saka Ē.Indriksons.
