Ar izstādes «Romu holokausts Latvijā (1941–1945)» atklāšanu Sabiedrības integrācijas pārvaldē tika ievadīta diskusija par čigānu jeb romu integrāciju sabiedrībā, kā arī nacisma upuru piemiņu.
Ērmiķu priedes klusē
Starptautiskās romu apvienības prezidents un Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs minēja, ka līdz 2012. gadam, kad Vācijā kanclere Angela Merkele atklāja pieminekli Otrajā pasaules karā nogalinātajiem čigāniem, arī Latvijā par holokaustu runāja samērā maz. N.Rudeviča tēvs Kārlis Rudevičs, kas arī bija romu sabiedriskais darbinieks, ir čigānu ābeces sastādītājs, veltījis romu holokausta traģēdijai balādi «Valguma ezers» un gleznu «Pēdējais saulriets», kas tapa 1996. gadā un attēlo ap pusotra tūkstoša Tukuma čigānu nogalināšanu 1941. un 1942. gadā. N.Rudevičs uzsvēra, ka no 12 tūkstošiem čigānu, kas Latvijā dzīvoja pagājušā gadsimta 30. gadu beigās, nacisti nogalināja astoņus tūkstošus. Kopumā Otrajā pasaules karā nogalināti divi miljoni čigānu.
Pieminot 1942. gada 27. un 28. maijā Ērmiķu priedēs nežēlīgi noslepkavotos 280 Jelgavas čigānus (padomju laika dokumenti liecina, ka liela daļa no viņiem bija bērni), kā arī pie Jelgavas Siera muižā ieslodzītos un pēc tam nonāvētos čigānus, vēsturnieks Andris Tomašūns stāsta, ka vēl pirms gadiem desmit radusies ideja pie Ērmiķu priedēm ierīkot piemiņas vietu. Arhitekte Aija Ziemeļniece jau bija apņēmusies to projektēt, tomēr tolaik šo ideju īsti nav pieņēmusi Jelgavas Čigānu kultūras biedrība. N.Rudevičs atzīst, ka pieminekli nogalinātajiem tautiešiem tomēr vajadzētu, jo citādi, pieminot bojāgājušos, ziedi tiek mesti Daugavā.
Andrejs Paučs arī bija glābējs
Runājot par čigānu glābējiem, N.Rudevičs pieminēja Sabiles pilsētas galvu Mārtiņu Bērziņu, kurš, parādot pilsonisko drosmi, apturēja ap divsimt pilsētas čigānu nogalināšanu, ko nacisti bija plānojuši reizē ar ebreju iznīcināšanu. Līdzīgi tiek godināts nacistu okupācijas laika Talsu apriņķa vecākais Kārlis Krūmiņš, kurš apstrīdēja nacistu rīkojumu nonāvēt arī apmēram divsimt apkārtnē dzīvojošo romu.
A.Tomašūns uzsver, ka Otrajā pasaules karā daudzus tautiešus izglābis Jelgavas čigānu barons Andrejs Paučs, ko savējie saukuši par Fraiķi. Klejojošos tautas brāļus, ko nacistu režīms pakļāva iznīcībai, A.Paučs pierakstīja savā lauku saimniecībā Svētes pagastā, tādējādi šie cilvēki tika pasargāti. Šo vēsti N.Rudēvičs pieņēma ar lielu interesi.
Izstāde Jelgavas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldē būs apskatāma līdz 28. aprīlim.
