Dabā kurmi aci pret aci var ieraudzīt ļoti reti – par tā eksistenci liecina tikai saceltie rakumi. Parasti kurmis dzīvo paša raktās alās.
Dabā kurmi aci pret aci var ieraudzīt ļoti reti – par tā eksistenci liecina tikai saceltie rakumi. Parasti kurmis dzīvo paša raktās alās. Eiropas kurmis priekšroku dod mēreni mitrām un sausām augsnēm. Tas sastopams pļavās un ganībās, labprāt dzīvo arī lapu koku mežos.
Kurmis nemaz nav akls
Kurmis sver no 65 līdz 120 gramu un ir no 11 līdz 17 cm garš. Uzskats, ka kurmji ir akli, nav pareizs, tomēr to redze neizceļas ar asumu. Galvenais orientieris alu tīklā tiem ir oža, jutīgās ūsas un astīte.
Kurmji labprāt dzīvo svaigi sastrādātā, ar barības vielām bagātā augsnē, kur mīt sliekas, kas ir mazo dzīvnieciņu galvenā barība. Tie pietiekami labi pārvietojas arī pa augsnes virsmu un ūdeni. Katram pieaugušajam kurmim ir sava teritorija, tā var būt no 50 līdz 120 metriem diametrā.
Rok vecie un rok jaunie
Kurmji aktīvi darbojas visos gadalaikos gan naktī, gan dienā. Alu sistēma pastāvīgi tiek atjaunota un paplašināta. Vecākie kurmji rok mazāk, bet jaunajiem ir jāizveido sava alu sistēma, tāpēc tiem ir daudz aktīvāks dzīvesveids. Galvenā rakšanas sezona ir vasara (jūnijs, jūlijs), kad jaunie kurmji tiek padzīti no vecāku teritorijām. Alu sistēma sastāv no seklajām alām (10 līdz 40 cm dziļas) un dziļajām alām (metrs un vairāk), kā arī alu virszemes atverēm – rakumiem.
Dziļajās alās kurmji dzīvo pārsvarā aukstajos gadalaikos. Kurmis seko savai pamatbarībai – sliekām, tās līdz ar pirmajām rudens salnām ierokas dziļāk zemē. Apakšzemes eju sistēma ir savienota ar ārpasauli. Atveres var atrasties gan tieši virszemē, gan arī kurmju rakumu virsotnēs. Parasti tās ir atvērtas. Alu sistēmas centrā ap 50 cm dziļumā ir ar zāli un lapām izbūvēta dzīvojamā kamera (20 cm diametrā). Netālu ir ap desmit krājumu kameras. Mātītes vēl papildus izveido ligzdu, kur pasaulē nāk mazuļi. Tā parasti atrodas drošā vietā – zem koku vai krūmu saknēm.
No alu veidošanas pārpalikusī zeme tiek izmesta virspusē. Rakumi var parādīties arī uz nelielas sniega kārtas.
Gadā apēd 36 kilogramus slieku
Puse un atkarībā no gadalaika pat visa barība kurmim var būt sliekas, taču čaklo racēju ēdienkartē ir arī citi augsnē un tās virspusē mītoši bezmugurkaulnieki, insekti un gliemeži. Pat vardes dažkārt kļūst par kurmju upuriem. Gadā kurmis patērē ap 36 kilogramus dzīvnieku valsts barības. Trūcīgos laika apstākļos tas pārtiek no krājumiem, kas pārsvarā ir sliekas, kuras dzīvnieciņš sagatavojis savlaicīgi, padarot tās nekustīgas ar kodienu noteiktā nervu centrā, bet tām noteikti jābūt dzīvām. Saknes vai citas auga daļas kurmji neēd.
Kurmji dzimst divreiz gadā
Mazuļi dzimst vienreiz vai divreiz gadā, parasti trīs līdz pieci kurmīši vienā metienā. Pēc diviem mēnešiem mazuļi jau kļuvuši patstāvīgi. Kurmji dzīvo divus līdz četrus gadus.
Aizbaidīšanas metodes
Viena no kurmju aizdzīšanas metodēm ir tiem nepatīkamu smaržu izplatīšana. Tāds ir, piemēram, līdzeklis «Maulwurf – RAUS», kas sastāv no lavas akmentiņiem, kas piesātināti ar augu smaržīgām vielām. Vienā kvadrātmetrā 20 centimetru dziļumā iestrādāti četri akmentiņi atvairīs kurmjus uz ilgu laiku
Jelgavas dārzkopības veikalos kurmju apkarošanas līdzekļu klāsts ir visai pieticīgs. Dārzkopības un biškopības biedrības veikalā «Ziediņš» Sarmas ielā 4 var iegādāties akciju sabiedrībā «Biolat» no priedes skuju ekstraktvielām ražoto līdzekli «Fitorodents – RF», kas maksā 1,35 latus. Preparāts grauzējus nenogalina, bet tikai atbaida. Ar to piesūcinātas lupatas izvieto kurmju ejās, specifiskā smarža saglabājas pusgadu.
Pārdevējas ieteica arī divus praksē pārbaudītus tautas paņēmienus: Pelnu dienā no rīta pirms saullēkta (nedrīkst nokavēt!) paņem pelnus un pa apli pretēji pulksteņa rādītāju virzienam apstaigā kurmja teritoriju, kaisot pelnus līdzīgi kā sāli; otrs variants – uz kurmja rakuma ar kāju virzienā pret sauli uzmin krustu.
Veikalā «Kurzemes sēklas» Raiņa ielā 28 var meklēt «Fitorodents – RF» un kurmju lamatas par 1,95 latiem. Veikalā «Jelgavas sēklas» Pētera ielā 1 var iegādāties gan lamatas par 0,65 latiem, gan par 3,80 latiem. Turpat jāvaicā arī pēc kurmju atbaidīšanas līdzekļa par 1,35 latiem, kura darbīgā viela ir 30 procentu monohlorolbenzols.
Par pudeļu lauskām, dzirnaviņām un gāzes laišanu alās pārdevējas smej. Par vislabāko ieroci cīņā ar kurmi viņas atzīst mēslu dakšas.
Iespējams pat, ka veselu rakstu krājumu par čaklā kurmīša apkarošanu varēs izdot ekspremjers Andris Šķēle, jo viņa aicinājumam dalīties pieredzē par kurmju padzīšanu esot necerēti liela atsaucība.
Taču, pēc Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotāja Aivara Griķa pārliecības, kurmjus izskaust nav iespējams, tos var vienīgi aizbaidīt – uz vienu sezonu…
No vācu valodas tulkoja Dace Grinberga, Jelgavas veikalus apstaigāja Andra Ozola
