Stāvlaukumā pie uzņēmuma «Keramika LV» Rīgas ielā turpinās saražoto trauku, vāžu, svečturu un citas produkcijas izpārdošana. Kaut arī pircēju netrūkst, uzņēmuma pārstāvji par to nepriecājas, jo visi darbinieki ir atlaisti un izstrādājumi tiek pārdoti zem pašizmaksas, lai atbrīvotu noliktavu telpas.
Kāds no uzņēmuma darbiniekiem teic, ka darba viņam nav jau vairāk kā pusgadu. «Keramika LV» valdes loceklis Raimonds Neilands apstiprina, ka uzņēmumā, kur pirms gada strādāja ap piecdesmit darbinieku, tagad vairs nestrādā neviens. Pēdējie atlaisti pērn decembrī. R.Neilands piebilst, ka par keramikas izstrādājumu ražošanu pašlaik optimisma trūkstot. Tiek meklēti nomnieki ražošanas platībām 6,5 hektāru uzņēmuma teritorijā, kurai ir ūdens pieslēgums, dabasgāzes un palielinātas elektrības jaudas pievads.
«Krievijā līdzīga rūpnīca no valsts tiek dotēta. Ja samaksā visus nodokļus, par materiāliem uz priekšu, nekas neatliek. Latvijā spēj dzīvot tikai mazie pašnodarbinātie keramiķi, kas no mums pirka mālu,» atzīst R.Neilands.
Uzņēmums «Keramika LV» dibināts 1963. gadā. Padomju laikos tajā strādāja vairāk nekā piecsimt darbinieku. Pēdējos gados to skaits bija samazinājies līdz piecdesmit, tomēr tas bija lielākais keramikas izstrādājumu ražošanas uzņēmums Baltijā. Tā sortimentā bija ap 2000 dažādu produktu.
Valsts nodarbinātības aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa informē, ka šogad bezdarbnieka statusu ieguvis tikai viens «Keramikas LV» darbinieks. I.Lejiņa piebilst, ka aprīlī NVA ir pieteiktas 336 dažādu profesiju vakances, tādēļ var domāt, ka «Keramikaā LV» strādājušie darbu ir atraduši citviet. I.Lejiņa aicina darba devējus situācijās, kad tiek plānota kolektīvā atlaišana, savlaicīgi par to informēt NVA, kas šādā gadījumā var labāk palīdzēt darbiniekiem problēmsituāciju atrisināt.
