Virkne pārkāpumu septiņos iesniegumos tiesībsargājošajām iestādēm izgaismojusi Zirgu ielā 47a izvietotā Jelgavas bērnunama ikdienu. Dokumenti nonākuši Latvijas Radio rīcībā, un pētniecības ciklā «Sistēmas bērni» radio šonedēļ pēta vardarbību Jelgavā, amatpersonu vienaldzību un varas izbaudīšanu pār bērniem. Radio kolēģu sagatavotais materiāls lasāms arī šajā «Zemgales Ziņu» numurā.
Tiesa, jebkurš normāls cilvēks ko tādu lasa ar piespiešanos. Šokējoši un biedējoši. Bet vai tāpēc nelasīt? Neiedziļināties? Rīkoties līdzīgi kā bērnunamā strādājošo darbību raksturojis psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņēvičs: «Mums bieži vien ir sajūta, ka iestādes grib tikt vaļā no saviem bērniem. Un tāpēc ir gatavas sūtīt jebkur, lai tikai viņi nebūtu acu priekšā. Kad sākam kaut ko teikt, atbild – no mums prasa, lai mēs kaut ko darītu ar viņiem. Mums ir atsevišķi bērnunami, kur ļaunprātīgi izmanto iespēju kaut kur aizsūtīt bērnus.»
Nevar izlikties, ka nekas tāds nav noticis. Iespundēt un aizmirst. Gana ilgi atbildīgās personas tieši šādi rīkojušās. Kontekstā ar to, lasot atmiņas par pēckara laiku Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu dzīvēs, šķiet – kaut kādā mērā, lai, cik skarbi tas neskanētu, viņiem smago periodu pārdzīvot varbūt pat bija vieglāk. Tas tomēr bija karš, bet kā jūtas bērni, kuri labklājīgā valstī, pilsētā izaugsmei cieš no cilvēkiem, kuriem būtu jāveicina viņu attīstība, jāatbalsta un jāciena?
