Vidusskolās rit eksāmeni, bet pārējām klasēm vienlaikus turpinās mācību stundas. Kāds ir skolas darba ritms šajās trīs maija nedēļās, kad daudzos mācību priekšmetos vēl jāapgūst programmas pēdējā sadaļa vai jānostiprina mācītais?
Vidusskolās rit eksāmeni, bet pārējām klasēm vienlaikus turpinās mācību stundas. Kāds
ir skolas darba ritms šajās trīs maija nedēļās, kad daudzos mācību priekšmetos vēl jāapgūst programmas pēdējā sadaļa vai jānostiprina mācītais?
Jelgavas 1. ģimnāzijā «Ziņas» ieradās 15. maijā, kad notika angļu valodas eksāmens. Skola bija pieklususi, jo ritēja stunda. Otrajā stāvā pie viena gaiteņa durvīm pielikts uzraksts ar lūgumu ievērot klusumu – eksāmens! Aiz kabinetu durvīm dzirdams magnetofonā ierakstītais teksts angļu valodā. Tajā skolēniem jāieklausās ļoti rūpīgi.
Divās dienās «izjūk» 55 stundas
Šāda idilliska eksāmenu gaisotne, kad mācību gads vēl rit pilnā sparā, ir mānīga. Par to satraukta runāja direktora vietniece mācību darbā Inga Neilande:
– 8. maijā sākās eksāmeni. Divas dienas skolēni kārtoja krievu valodas, divas – vācu, divas – angļu valodas eksāmenu. Šie ir izvēles priekšmeti, tas nozīmē, ka pārbaudījumā aizņemta tikai daļa no skolēniem. Pārējiem darbs ir izjaukts. Eksāmena divās dienās skolā nenotika 55 mācību stundas!
Pirmajā mirklī šim ciparam negribas noticēt, taču to apstiprina vienkārša aritmētika: eksāmens notika četrās telpās. Katrā ir darba vadītājs, kam jābūt cita priekšmeta skolotājam, tas ir, nespeciālistam pārbaudījuma priekšmetā. Ja šiem četriem pegadogiem dienā ir piecas līdz septiņas stundas, nenotiek vidēji 25 stundas (plus tās, kurām noteikti vajadzīgs speciāli iekārtots kabinets, bet todien tur ir eksāmens). Eksāmenā piedalās arī novērotāji – pedagogi no citām skolām. Taču dažiem skolotājiem jādodas pildīt novērotāja uzdevumu uz citu mācību iestādi. Aploksne ar eksāmena uzdevumu jāatver direktoram. Ja viņam šajā laikā ir stunda, tad arī to viņš kavē.
Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ivita Steķe pastāstīja, ka 15. maijā, piemēram, 11. c klasei nevarēja notikt četras stundas. Tālākās nodarbības bija paredzētas, taču – vai skolēni gaidīs četras stundas? Un nenotikušo stundu skaits vēl palielinās. Reizēm skolotāji nāk pretim un vienlaikus vada stundu divām klasēm, taču skaidrs, ka šāda mācību vielas apguve pilnvērtīga nav.
Kabineti «iziet no aprites»
Problemātiski ir izbrīvēt eksāmenam nepieciešamo telpu skaitu. Ivita Steķe pastāstīja, ka 4. vidusskolas otrajā un trešajā stāvā jau ikdienā ir aizņemti visi kabineti, pat tie, kas kādreiz izbūvēti bijušo tualešu un laboratorijas telpu vietās. Eksāmenā pēc instrukcijas skolēniem jāsēž solos, kas izvietoti pusotra metra attālumā cits no cita. Direktora vietniece lēš, ka tik daudz nevar atļauties, jo tad būtu vajadzīgs vēl vairāk telpu.
«Katastrofa», kā izteicās mācību pārzine, tiek prognozēta 22. maijā, kad vienā dienā ir valsts kontroldarbs vēsturē 9. klasei un ieskaite latviešu valodā 6. klasei. Kad telpas aizņemtas, skolotāji plāno doties ekskursijās.
Arī 1. ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Inga Neilande apliecināja, ka šajās dienās ir sarežģīti plānot darbu: cik telpās tiek organizēts eksāmens, tik kabinetu arī «iziet no aprites». Piemēram, eksāmena dienā aizņemts bija mājturības kabinets, bet ēdiena gatavošana citā telpā nav iespējama.
Ģimnāzijā angļu valodas eksāmens notika trijos kabinetos. Norobežot tos no skolas trokšņa nav tik vienkārši, taču pilnīgi nepieciešami, lai varētu dzirdēt un saprast audiokasetēs ierakstītos tekstus. 4. vidusskolā, lai nodrošinātu klusumu, tika ierobežots vesels gaitenis, taču tajā ir vēl kabineti, kuros jānotiek stundām…
Sesiju – pēc mācību beigām
Skolās, kur ir viena devītā un viena divpadsmitā klase, droši vien šis eksāmenu posms nav tik sarežģīts, taču lielā skolā, kā apliecināja Inga Neilande, katru gadu šajā laikā «izkrīt» vidēji trīssimt stundu. Viņas viedoklis, kā risināt problēmu, ir šāds: eksāmenu sesiju organizēt pēc mācību gada beigām. Tam pievienojas arī kolēģe 4. vidusskolā, norādīdama, ka Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumā par mācību laiku un brīvdienām 1999./2000. mācību gadā teikts, ka 12. klasei stundas beidzas 2. jūnijā. Loģiski, ka skolēnam gada darba vērtējums tiek dots pirms eksāmena, tātad vismaz trīs nedēļas pirms 2. jūnija. Bet katram skolotājam ir savi tematiskie un kalendārie plāni, kuros paredzētas visas stundas.
– Ja piektdien ir eksāmens matemātikā, kā es varu prasīt, lai ceturtdien skolēns ierodas uz stundu angļu valodā, kur eksāmens jau nokārtots, – jautā Ivita Steķe.
«Direktors jau visu nokārtos»
Jelgavas 1. ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne uzskata, ka izglītības sistēmai jākļūst demokrātiskākai: ministrijā jāuzklausa tie cilvēki, kas strādā tiešo darbu:
– Likumā jānosaka Izglītības ministrijas atbildība par notiekošo izglītībā. Pašreiz tāda punkta nav. Par visu atbild direktors un Skolu valde. Bet viņiem jau neviens nejautā.
Direktors norāda, ka radusies situācija ietekmē skolēnu psihi: stundu saraksts ir, bet tas neīstenojas, vienu dienu stundas ir, otru – nav, bērni zaudē ritmiska darba izjūtu.
Vecāki šo situāciju zina, bet lielākoties klusē. Vienīgi, ja bērns palicis bez uzraudzības, zvana. Viņi ir pārliecināti, ka direktors visu nokārtos.
Šķiet, ka patiešām nav uz ko balstīties. Elmārs Sakne atgādina, ka viena mācību gada laikā nomainījušies četri (!) izglītības ministri: Silva Golde, pēc viņas demisijas īsu brīdi ministrs bija Andris Šķēle, tad – Māris Vītols, un nu – Kārlis Greiškalns.
– Un vēl jau augusts nav pienācis, – rezignēti piebilst direktors.
Jārespektē tradicionālā kārtība
Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms ir pārliecināts, ka centralizētie eksāmeni, mācību gada pagarinājums tiek plānots Eiropas Savienības spiediena rezultātā. Ārzemēs vasaras mēnešos skolēni iesēstas autobusos un dodas ceļojumā, mūsu apstākļos bērni turpinātu sēdēt telpās. Arī centralizēto eksāmenu rezultātiem prestižākās augstskolas nez vai tik drīz uzticēsies. Vērtējumam ir pārāk maza gradācija, lai nokomplektētu pirmo kursu augstskolā, kur konkurss ir desmit jauniešu uz vienu vietu. Agris Celms uzskata, ka ar sistēmas liberalizāciju visu varētu vienkāršot. Centralizēti eksāmenu būtu jākārto tiem, kuri vēlas, lai darbu labo neatkarīga komisija. Direktoraprāt, vērtējums skolā un ISEC komisijā neatšķiras: katra skola taču ir ieinteresēta objektīvā vērtējumā.
Iemesls – «saitīte» ar augstskolu
Par eksāmenu laika sarežģījumu iemesliem «Ziņas» jautāja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājas vietniekam Emīlam Liepiņam.
– Iemesls ir komplektēšanas termiņi augstskolās. Tā notiek jūlija pirmajās dienās. Darbu labošana aizņem daudz laika. Pirmkārt, mēs nevaram nodarbināt cilvēkus no rīta līdz vakaram. Skolotājiem ir stundas, viņi saņem darbus un labo tos vakaros, sestdienās un svētdienās. Otrkārt, visus datus mēs ievadām datoros un apstrādājam, arī tas prasa laiku. Pagājušajā gadā pamēģinājām salikt vairākus darbus vienā dienā, tas arī skolām nepatika. Atsevišķās dienās mācību darbs izjūk, un tās ir tiesības izmantot, kā paredz Skolu nolikums, – līdz piecpadsmit astoņpadsmit mācību stundām muzejiem, ekskursijām, sporta dienām. Taču tas jau netiek plānots šajās, bet citās dienās. Un iznāk, ka mēs viens otram jaucam darbu. Ja ir daudz paralēlklašu, lai slēdz vienu stāvu vai skolu šajā dienā un skolēni dodas citos pasākumos, bet kam ir jāraksta darbi, tie raksta.
Var piekrist, ka tā darbu varētu plānot vienā dienā, bet eksāmeni ar dažu dienu atstarpi notiek no 8. maija līdz 21. jūnijam – tikai 12. klasei vien!
E.Liepiņš skaidro:
– Tādu skolu, kur simtiem skolēnu liktu eksāmenu krievu valodā, mums nav, simtiem angļu vai vācu valodā – divās trīs skolās. Matemātikas un valsts valodas pārbaudījuma dienas būs smagas, jo tos kārtos visi. Svešvalodas kārtotāju grupas nav lielākas par 20 līdz 25 cilvēkiem, varbūt kaut kur ir 60. Ko dara tie, kas nav izvēlējušies attiecīgo eksāmenu?
Par turpmāko darbu ISEC vadītājas vietnieks teica:
– Ja augstskolās studentu grupas tiktu komplektētas augustā, eksāmenu sesija būtu, teiksim, no 1. jūnija līdz 15. jūlijam. Bez problēmām! Vispārējās izglītības likums 12. klasei paredz 38 mācību nedēļas, no kurām trīs atvēlētas eksāmeniem. Ar trim nedēļām ir par maz. Skolas ir kategoriski pret to, ka skolēniem eksāmeni ir katru dienu. Tā mēs to «deķīti» stīvējam katrs uz savu pusi. Augstskolu likums nosaka, ka augstskolu Satversme stāv pāri visam. Iespējams, ka izdosies ar tām vienoties. 2002./2003. mācību gadā teorētiski augstskolās iestāju eksāmeniem vairs it kā nevajadzētu būt – tādā nozīmē kā pašreiz. Tad varētu runāt par termiņu mainīšanu.
