Lai arī sociologi to jau iepriekš prognozēja, neviens tam negribēja ticēt un bija šokā, kad kļuva skaidri Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti – divas partijas, proti, sociālisti un centriski labējie republikāņi, kas teju 60 gadu bijušas pie teikšanas Francijā, savu varu ir zaudējušas.
23. aprīlī notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēma centrists Emanuels Makrons, kurš savu politisko kustību nodibināja viens pirms gada, un galēji labējā Marina Lepēna, kura neslēpj savas simpātijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un paziņojusi, ka uzvaras gaidījumā virzīs Franciju uz izstāšanos no ES.
Rezultāts – neparedzams
Pirmajā kārtā E.Makrons saņēma 23,75 procentus balsu, M.Lepēna – 21,53, konservatīvais Fransuā Fijons – 19,91 procentu, bet kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons – 19,64 procentus. Sociālistu kandidāts Benuā Amons spēja iegūt vien 6,35 procentus balsu. Tātad – vēlēšanu otrajā kārtā 7. maijā par prezidenta troni sacentīsies E.Makrons un M.Lepēna.
Ņemot vērā negaidītos «Brexit» referenduma un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumus, analītiķi brīdina, ka spējš atbalsta pieaugums M.Lepēnai pēdējā brīdī joprojām ir iespējams.
Pēc uzvaras pirmajā kārtā E.Makrons uzstājās ar vētrainu uzvaras runu un pēc tam uzvaru nosvinēja šikā bistro – tas sāncenšos raisīja nepatiku. E.Makrona virzienā tika raidīti pārmetumi. «Viņš bija pašapmierināts. Viņš aplami uzskatīja, ka tas ir noslēgts darījums. Tas nav noslēgts darījums,» Francijas Radio sacīja Sociālistu partijas priekšsēdētājs Žans Kristofs Kambadeliss.
«Nedomāju, ka ir sapratne par to, kas svētdien notika,» sacīja prezidents Fransuā Olands, uzskatot, ka tauta nav aptvērusi pirmās kārtas rezultātu nozīmību. «Mēs esam aizmirsuši, ka vēl otrajā kārtā ir Marina Lepēna. Tas, ka galēji labējie ir prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, nav nekāds nieks.»
«Ir pienācis laiks atbrīvot Francijas tautu no uzpūtīgās elites, kas vēlas diktēt, kā tai uzvesties,» uzrunājot savus vēlētājus, sacīja M.Lepēna, kura sevi dēvē par tautas kandidāti.
Ko kandidāti piedāvā?
Lai arī abi kandidāti ir teikuši, ka grib Franciju atkal padarīt par vienotu valsti, ceļi, kurus viņi izvēlējušies, ir dažādi. E.Makrons vēlas vienādot publisko pensiju sistēmu, kas šobrīd sastāv no 35 dažādiem modeļiem, reorganizēt publisko pārvaldi, samazinot to par 120 tūkstošiem darba vietu, samazināt uzņēmumiem nodokļus un ļaut pašiem izlemt, vai viņiem piemērota ir 35 stundu darba nedēļa. Viņš vēlas ieviest modeli, ka pedagogi tiek sūtīti uz nomaļākām Francijas skolām, un skolēniem, kuri jaunāki par 15 gadiem, aizliegt mācību iestādēs lietot mobilos telefonus. E.Makrons paudis savas simpātijas ES, eirozonai un valsts ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas industrijā.
M.Lepēna grib atteikties no eiro un atgriezties pie frankiem, kā arī rīkot referendumu, lai izstātos no ES. Viņa vēlas izraidīt no valsts visus nelegālos imigrantus un ierobežot legālo imigrantu skaitu, kā arī slēgt ekstrēmistu mošejas un panākt aizliegumu nēsāt musulmaņiem raksturīgos apģērbus un galvassegas. M.Lepēnas plānos ir samazināt pensijas vecumu no 62 līdz 60 gadiem, kā arī atstāt 35 stundu darba nedēļu.
Aiztur un atlaiž
Svētdien vēlēšanu pirmā kārta noritēja pastiprinātos drošības apstākļos, jo ceturtdien Parīzes centrā tika piedzīvots islāma ekstrēmistu uzbrukums. Bruņots uzbrucējs atklāja uguni uz policistiem Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Pēc tam uzbrucēju nošāva policija. Atbildību uzņēmās džihādistu grupējums «Islāma valsts». Uzbrucējs ir 39 gadus vecais Karima Šeurfi, pie kura atrasta ar roku rakstīta zīmīte, kurā slavēta «Islāma valsts», savukārt automašīnā bijis Korāns. Uzbrucējs bijis Francijas specdienestiem zināms ekstrēmists, viņš februārī bijis aizturēts par plāniem nogalināt policistus, taču pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots. 2005. gadā viņš tika notiesāts par trim slepkavības mēģinājumiem, no kuriem divi bija vērsti pret policistiem. Pašlaik tiek nopratināti trīs cilvēki, kuri bijuši saistīti ar K.Šeurfi.
