Atsaucoties uz iepriekšējā „Ziņu” numurā publicēto rakstu „Sapnis atved uz Jelgavu”, kur stāstīts par Otrajā pasaules karā bezvēsts pazudušā vācu kara lidotāja Paula Hainca Frībeļa (Paul Heinz Friebel) likteni, kā arī par viņa ģimenes lūgumu atsaukties mūsu novadniekus, kuriem ir kādas ziņas par šo cilvēku, redakcijā ieradās 1938. gadā dzimušais lasītājs Jānis Misus.
Viņš kaut aptuveni norādīja, kur 1944. gada jūlija un augusta kaujās pie Jelgavas nokrita viena notriekta vācu lidmašīna. Pēc Frībeļu ģimenes pārstāvja Sebastiāna lūguma šīs vietas koordinātas un apraksts netiek publicēts, lai to neņemtos pārbaudīt nevēlami racēji. Taču, kur varētu atrasties pienācīgi neapglabātie lidotāja pīšļi, J.Misum nekādu ziņu nav.
„Esmu vecs, vientuļš vīrs un nudien neatceros pat savu pirmo skolas dienu Jaunsvirlaukas skolā. Tomēr laikrakstā stāstītais uzjundīja atmiņas, kas bija gulējušas apziņā un par kurām ilgus gadus neviens nebija neko jautājis,” stāsta J.Misus. Viņš atceras, ka 1944. gada vasarā, frontei pienākot pie Lielupes, viņa ģimene no Jaunsvirlaukas pagasta Salputrām tika pārcelta uz Vircavas pagasta Mazlaukiem. Man bija tikai seši gadi, taču, ja nemaldos, tolaik pieredzēju divas gaisa kaujas. Vienā kaujā vācu lidmašīnas trenkāja un pie Dunduriem notrieca krievu lidmašīnu. Otrā tika notriekta vācu lidmašīna. Atceros, kā lodes kapāja sētā stāvošā traktora jumtu un mēs slēpāmies pagrabā,” atminas J.Misus. Par bojāgājušo krievu lidotāju mājinieki runājuši, ka viņš bija neliela auguma un apaļīgs. Nākamā epizode vīra atmiņā ir no 50. gadu sākuma, kad kopā ar vairākiem kaimiņu zēniem aizjūguši zirgu, lai Jaunsvirlaukas pagastā no lauka aizvestu vācu lidmašīnas vraku, ko pieņēma metāllūžņu savākšanas punktā. Par to, ka tā bijusi vācu lidmašīna, viņa atmiņā liecina kāda alumīnija plāksnīte, uz kuras bijis uzraksts vācu valodā. Kur varētu būt aizvestas lidotāja mirstīgās atliekas, Jānim ziņu nav. Padomju propaganda nepieļāva tādu humānu lietu kā kritušo pretinieka karavīru apbedīšana. Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapus Latvijā sāka veidot tikai pēc neatkarības atjaunošanas.
J.Misus uzsver, ka Jaunsvirlaukā ir darbīgi, patriotiski cilvēki, kuri ir dokumentējuši savas atmiņas, izdodot divas grāmatas par 70. gados likvidēto Jaunsvirlaukas skolu. Starp skolas absolventiem ir pazīstamais radiožurnālists un kultūras darbinieks Gunārs Jākobsons, žurnālists Voldemārs Hermanis, kā arī citi novadnieki, kuri, viņaprāt, varētu atcerēties vairāk.
„Bēdīgi, ka, satiekot kādu līdzīgā vecumā, nākas secināt, ka viņš avīzes nelasa un neko no tā, kas cilvēkiem ir svarīgs, nezina,” pukojas J.Misus. Līdz 1970. gadam viņš dzīvoja laukos un strādāja kolhozā „Staļģene” par šoferi. Pēc tam pārcēlās uz Jelgavu, kur strādāja par šoferi autobusu parkā. Ar automašīnu Jānis turpina braukt vēl šobaltdien.
