Ungārijā vērojams “iespaidīgs demokrātijas sabrukums”, lai gan vēl nesen šī valsts, tāpat kā Polija, kalpoja par piemēru demokrātiskām pārmaiņām pēc komunistiskā režīma varas sabrukuma Austrumeiropā – tā savā ikgadējā ziņojumā secinājusi ASV nevalstiskā organizācija “Freedom House”. Daudzas Eiropas valstis kritizē Ungārijas iecerētos grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas liegtu valstī darbību turpināt Centrāleiropas Universitātei (CEU). Tā kā Eiropai ir vēl daži iebildumi pret pēdējā laika notikumiem Ungārijā, “uz kafiju” tika izsaukts valsts premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán).
Ne tikai Izglītības likums
V.Orbāns apsolījis Eiropas Parlamenta (EP) centriski labējo partiju frakcijai, ka viņa valdība ievēros ES tiesību normas. Ar šādu paziņojumu premjers nāca klajā neilgi pēc tam, kad Eiropas Komisija pret Ungāriju bija ierosinājusi tiesisko procedūru. Galvenais iemesls – protests pret Augstākās izglītības likuma grozījumiem, kura sekas būtu ASV miljardiera Džordža Sorosa (George Soros) dibinātās CEU slēgšana.
V.Orbāns bija izsaukts uz EK sniegt paskaidrojumus par pēdējā laika notikumiem Ungārijā. EK dusmas raisījusi gan valdības izplatīta aptaujas lapa, kurā ungāriem tiek jautāts, kā reaģēt uz ES politiku, kas apdraud valsts neatkarību, gan sagatavošanā esošs likums, kas paredz īpašu reģistrāciju tām nevalstiskajām organizācijām, kas saņem vismaz 23 tūkstošu eiro lielu ārvalstu finansējumu. Eirodeputātu neapmierinātību izraisījis arī nesen parlamentā apstiprināts likums, kas paredz aizturēt visus patvēruma meklētājus un, kamēr lietas tiek izskatītas, viņus izvietot īpašās pierobežā iekārtotās nometnēs.
Tas ir “neliels labojums”
V.Orbāns uzrunā eiroparlamentāriešiem aizstāvēja Augstākās izglītības likumu, norādot, ka tas ir tikai “neliels labojums”, kas vienveido noteikumus 28 ārvalstu universitātēm, kuras darbojas Ungārijā. Jaunie noteikumi aizliedz institūcijām ārpus ES izsniegt Ungārijā diplomus, ja starp abu valstu valdībām nav panākta attiecīga vienošanās. Noteikumi prasa, lai šādām skolām būtu arī universitātes pilsētiņa un fakultātes savā bāzes valstī, kas CEU gadījumā nozīmētu ASV.
CEU nav studentu pilsētiņas ASV, un tā arī nepasniedz tur kursus. “Centrāleiropas Universitāte bijusi pērle Centrāleiropas kronī, veidojot jauno Eiropas līderu paaudzi, kas Austrumus un Rietumus uztver kā ģeogrāfiskus nosaukumus, nevis kā morālus vai politiskus apzīmējumus,” sašutis par Ungārijas rīcību ir EK viceprezidents Franss Timmermanss.
CEU iekļauta pasaules 350 labāko universitāšu topā.
Draud ar sankcijām
“Ungārijas valdībai ir laiks reaģēšanai, un tad pēc reakcijas komisija lems par nākamajiem soļiem,” paziņojis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Pēc viņa teiktā, EK rīkojas saskaņā ar ES fundamentālajām tiesību normām, kas garantē brīvību dibināt uzņēmumus un sniegt pakalpojumus.
Saskaņā ar ES tiesisko procedūru iespējamo ES tiesību normu pārkāpumu gadījumos Brisele sākotnēji nosūta dalībvalsts valdībai vēstuli, pieprasot sniegt konkrētās situācijas juridisku skaidrojumu – tas jāsniedz mēneša laikā. Pēc tam EK var vērsties ES Tiesā.Nepakļaušanās gadījumā dalībvalstīm draud nopietnas finansiālās sankcijas.
Nespēja risināt problēmas
Budapešta ir kā krustceles starp Austrumiem un Rietumiem, taču tagad tā tuvojas pati savām krustcelēm, salīdzina CEU prezidents, amerikāņu cilvēktiesību jurists tiesību zinātņu profesors Džons Šatuks. “Atrodamies tikpat graujošā un sarežģītā periodā, cik 1991. gadā, kad universitāte tika dibināta. Finanšu krīze, neticība politiskajām partijām, valdības liekšanās Putina režīma virzienā, starptautisko institūciju vājums – šie visi ir jautājumi, kuri bija aktuāli arī pirms ceturtdaļa gadsimta,” raidsabiedrībai BBC stāsta Dž.Šatuks.
Viņš aicina padomāt: kāpēc daudzu acīs autoritāra pieeja kļūst arvien pievilcīgāka, kāpēc atdzimst rasistiskas idejas? Viņaprāt, iemesls ir bailes no pārmaiņām un ekonomikā balstītās bažās. “Kad jūties nedroši, tu vēlies, lai kāds atrisina tavas problēmas un tev par tām nebūtu jādomā. Tu sāc dēmonizēt imigrantus un padari viņus par mērķi. Tas šobrīd notiek sabiedrībā.”
Izskatās bezspēcīgi
Rietumu tradicionālais demokrātijas modelis piedzīvo dziļu krīzi, pārliecināts CEU Publiskās politikas skolas dekāns Volfgangs Reiniks: “Mēs pārdroši gozējāmies savas uzvaras pakājē, kad sabruka Padomju Savienība, un nesapratām, ka tās nebija vēstures beigas – problēmas tad tikai sākās.”
Viņaprāt, pārāk bieži nākas secināt, ka valstu valdībām trūkst kapacitātes, lai kontrolētu un uzmanītu globālo ekonomiku un finanšu tirgus – tas nozīmē, ka politiķi tikai riņķo ap notikumiem, diskreditējot sevi un izskatoties arvien bezspēcīgāki, un vienīgais, ko viņi var piedāvāt, ir “krīzes menedžments”.
Koķetē ar autoritārismu
Šābrīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, uzskata EP deputāte Sandra Kalniete. Viņa aģentūrai LETA paudusi, ka Ungārija izvēlējusies diezgan asu nostāju jautājumos, kas daudziem ir svarīgi: “Nevar censties izkārtot lietas tā, ka prese, izglītība un nevalstiskās organizācijas tiek kontrolētas, un vēl vairākkārt ierunāties par nāvessoda atjaunošanu.”
“Tādi politiķi kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns koķetē ar citiem autoritāriem režīmiem. Un stāstīt klajas muļķības par to, ka Ungārija vēlas liberālu demokrātiju, ir nesaprotama, jo demokrātija bez liberālisma vienkārši ir diktatūra,” skarbi secina eiroparlamentārietis Artis Pabriks.
