Vēdeklis varētu būt viens no pirmajiem priekšmetiem, kas ienāca cilvēka sadzīvē. Līdz 30. jūlijam Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma 18. līdz 20. gadsimta vēdekļu izstāde no Baltkrievijas muzeja “Mir” kolekcijas, “Ziņas” informē izstādes kuratore Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Zars vai lapa, vēlāk spalvu pušķis, sākumā sargāja no saules, to izmantoja mušu atgaiņāšanai un vēsuma sajūtas radīšanai, gadsimtu gaitā dažās valstīs tas ieguva lielu rituālo nozīmi, 18. gadsimtā pārvēršoties par lielisku rotaļlietu sieviešu rokās, greznuma līdzekli. Lai to radītu, strādāja pirmklasīgi meistari. Tika izveidota ražošanas nozare, kas deva darbu tūkstošiem strādnieku. Parasti vēdeklis tiek saistīts ar jautrām ballēm un grezniem svētkiem ar daudzām glīti ģērbtām sievietēm. Varētu domāt, ka šī trauslā, skaistā, dažkārt ļoti greznā lieta tika radīta, atsaucoties uz modes prasībām, pamatojoties uz sieviešu kaprīzēm, un tad grūti nākas vēdekli atzīt par praktiski izmantojamu.
Taču tieši nepieciešamība bija vēdekļa rašanās iemesls, bet mode, kā tas bieži gadās, parādījās daudz vēlāk un tikai papildināja un izdaiļoja to. Par vēdekļu izplatību Ķīnā un Japānā nav jāšaubās, šajās valstīs tie bija neatņemams piederums gandrīz visiem abu dzimumu, vecuma un sociālā stāvokļa iedzīvotājiem. Ēģiptē vēdeklis no strausa spalvām bija pierādījums piederībai augstai kārtai, ļoti bieži arī valdnieku pieminekļos ir tituls “vēdekļa nesējs no kreisās puses”.
Tagad vēdeklis ir vienkārši stilīga lietiņa, kas raksturīga aristokrātiskajai “dolce vita”. Joprojām modē ir strausa spalvu vēdekļi. Tie lieliski sader ar augstākās sabiedrības dāmu un kinozvaigžņu boa un kažokādu apmetņiem. Mūsdienās vēdeklis vairāk ir modes defilē aksesuārs nekā sadzīves priekšmets. Vēdekļus izmanto kostīmu un vēsturiskajās izrādēs, literāro darbu ekranizācijā, žurnālu “Vogue” un “Elle” konceptuālajās fotosesijās.
