Lauku māju pārdošana izvēršas garā tiesas procesā.
Dobeles tiesa pieņēmusi skatīt jelgavnieces Lāsmas Kostas prasību pret agrāko Jelgavas cietuma darbinieci Inesi Aleksrūni, kas pērnā gada februārī no viņas pirka lauku īpašumu – Līvbērzes pagasta Dūmiņus ar tiem piederošajiem 9,4 hektāriem zemes. Par šo pirkumu I.Aleksrūne ir samaksājusi 50 tūkstošus eiro. L.Kosta stāsta, ka mutiska vienošanās gan bija par 83 tūkstošiem eiro.
Šāda tikai daļēja samaksa bija iespējama tādēļ, ka pēc I.Aleksrūnes lūguma pirkšanas līguma summa tika sadalīta divos atsevišķos pirkšanas līgumos. Proti, 50 tūkstoši par nekustamo īpašumu – zemi un piecām ēkām –, bet 33 tūkstoši it kā par kustamo mantu – mēbelēm, malku, oglēm. Precīzi kustamo mantu saraksts netika uzskaitīts.
“Aleksrūne tolaik vēl strādāja Jelgavas cietumā, un viņa man teica, ka viņai kā valsts darbiniecei labāk būtu, ja nekustamā īpašuma iegādes maksa pirkuma līgumā tiktu uzrādīta mazāka nekā 83 tūkstoši. Neko sliktu nedomājot, es piekritu. Tagad to nožēloju, jo izskatās, ka bez tiesas sprieduma 33 tūkstošus eiro par nekustamo mantu pircēja maksāt netaisās,” stāsta L.Kosta.
Neatkarīgs nekustamā īpašuma vērtētājs uzņēmums SIA “Eksperts” 2016. gada novembrī Dūmiņu vērtību noteica 98 tūkstoši eiro, savukārt 2014. un 2015. gadā apdrošināšanas akciju sabiedrībā tā bija apdrošināta par 73,7 tūkstošiem eiro.
Neitralizē suņus un uzlauž durvis
I.Aleksrūne uz jautājumiem “Ziņām” atteicās atbildēt, tos pāradresējot advokātam Normundam Rečam. Jāpiebilst, ka, strīdoties pat līdz Augstākajai tiesai, I.Aleksrūnei ar advokāta N.Reča palīdzību izdevās savu pirkumu nostiprināt Zemesgrāmatā. Kad tas bija izdarīts, pērn 28. oktobrī, izmantojot brīdi, kad Dūmiņos neviena nav, I.Aleksrūne, neitralizējot suņus, uzlaužot vārtus un durvis, ievācās šajās mājās un vēl šodien tur turpina dzīvot. Pēc dokumentiem viņa ir pilntiesīga Dūmiņu īpašniece.
Apraksts par I.Aleksrūnes neparasto ievākšanos Dūmiņos tika ietverts L.Kostas prasības pieteikumā Dobeles rajona tiesai. To rakstīja advokāts, agrākais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks. Savukārt I.Aleksrūne par šo prasības pieteikumu J.Muižniekam prasīja atvainošanos un naudas kompensāciju, sūdzoties par viņu Latvijas Zvērināto advokātu padomei. I.Aleksrūne uzskatīja, ka advokāts viņu apvainojis cietsirdīgā rīcībā pret suņiem. Proti, prasības pieteikumā minēts, ka suņi nežēlīgi “sasisti un sasieti ar savilcēm”. I.Aleksrūnes advokāts N.Rečs skaidro, ka viņa kliente ar suņiem Dūmiņos tika galā pavisam vienkārši, jo dzīvnieki bija mierīgi.
Savukārt Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska «Ziņām» atzīst, ka pēc saņemtās sūdzības I.Aleksrūnei rakstiski izklāstīts, ka advokāta J.Muižnieka pienākums nav pārbaudīt klienta, šajā gadījumā L.Kostas, sniegto informāciju. Tādējādi viņam arī nav par ko atvainoties vai vēl jo vairāk maksāt kompensāciju.
I.Aleksrūnes advokāts N.Rečs pastāv arī uz to, ka pirkšanas līguma dalīšana kustamajā un nekustamajā mantā bija nevis viņa klientes, bet gan L.Kostas iniciēta, ko viņa pati kategoriski noliedz. N.Rečs pievērš uzmanību arī citām nepilnībām šajā neveiksmīgajā darījumā. Proti, pirkšanas līguma parakstīšanas laikā Dūmiņiem piederošā zeme bijusi iznomāta, bet kūts un šķūnis nav bijuši ierakstīti Zemesgrāmatā (saistībā ar to Dobeles tiesā vēl ir atsevišķa tiesvedība). Tomēr neviena no šīm blakus lietām neatbild uz jautājumu, kāpēc pirkuma līgums par vienu īpašumu tika sadalīts divās atsevišķās daļās – par kustamo un nekustamo mantu. «To, ka esmu apkrāpta, jutu tūlīt pēc abu līgumu parakstīšanas, kad Aleksrūnei teicu: «Jūs taču samaksāsiet vispirms par kustamo īpašumu.» Uz to viņa atbildēja: «To tu, meitiņ, man nemācīsi!»,» notikumus atstāsta L.Kosta.
Tiesā skatīs jūlijā
Saprotot, ka izdarīta kļūda, L.Kosta slēdza savu līgumā norādīto bankas kontu. Taču tas nelīdzēja. 50 tūkstošus eiro, kas bija nolīgti par nekustamo īpašumu I.Aleksrūne nodeva glabāšanā notāram, kur tie nostāvēja desmit mēnešu. Baidoties no tā, ka šajā neveiksmīgajā darījumā vispār varētu palikt bez samaksas, viņa beidzot naudu pieņēmusi. L.Kostas tēvs Juris Kosta stāsta, ka, sarunās ar pretējo pusi cenšoties panākt mierizlīgumu un pilnvērtīgu samaksu par īpašumu, I.Aleksrūne piedāvāja maksāt skaidrā naudā. I.Aleksrūnes advokāts N.Rečs to noliedz.
Abas puses cer uz taisnīgu lēmumu Dobeles tiesā, kuras pirmā sēde bija paredzēta 23. martā, taču pēc atbildētāja lūguma tā atlikta uz jūliju.
Savā iepriekšējā darbavietā Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē I.Aleksrūne tiek raksturota pozitīvi. Nekādus pārkāpumus nav izdarījusi, tieši otrādi, saņēmusi uzslavas. Valsts ieņēmuma dienesta valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka 2007. un 2008. gadā viņa bija Jelgavas cietuma priekšnieka vietniece, taču no dienesta atvaļinājusies kā Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā inspektore.
Pieredzējušais “Latio” nekustamā īpašuma aģents Viktors Svirkovskis stāsta, ka tāda prakse – pērkot nekustamo īpašumu, daļa tā vērtības pieskaitīta kustamajai mantai – bija visai izplatīta agrāk. «Tādējādi tika taupīts uz valsts nodevu (divi procenti no īpašuma pirkuma summas). Par kustamās mantas iegādi taču valsts nodeva nav jāmaksā. Mūsdienās lielākoties nekustamos īpašumus pērk ar banku starpniecību, un tās nepieļauj darījuma summu dalīt maksā par nekustamo īpašumu un kustamo mantu. V.Svirkovskis piebilst, ka arī tad, ja mājas jaunais īpašnieks piecu gadu laikā to nolemj pārdot tālāk, nav izdevīgi norādīt, ka māja iepriekš pirkta lētāk, nekā tā patiesībā maksā. «Tomēr vēl joprojām ir gadījumi, kad pircējs ar pārdevēju, vēloties ātrāk tikt pie naudas un taupot uz valsts nodevu, vienojas darījuma summu dalīt maksā par nekustamo un kustamo mantu, nereti, kā šajā gadījumā, pakļaujot sevi riskam,» uzskata nekustamā īpašuma aģents. Viņš uzsver – līgumi, kas tiek slēgti privātā kārtībā, notāram nav jāpārbauda. V.Svirkovskis akcentē: «Pārdevējam noteikti vajag konsultēties ar juristu vai nekustamā īpašuma aģentu. Nedrīkstēja būt tā, ka pircējs bija tiesīgs reģistrēt savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, nesamaksājot pilnu darījuma summu. Būtu pieticis ar atzīmi nostiprinājuma lūgumā, ka pircējs ir tiesīgs reģistrēt savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tikai pilnībā samaksājot par pirkumu un kustamo mantu. Ja tika slēgti atsevišķi līgumi par nekustamā īpašuma un kustamās mantas pārdošanu, tiem bija jābūt saistītiem. Respektīvi, ja viens līgums nav izpildāms, nav spēkā arī otrs.»
