Kaut arī pašvaldība jau mudina jelgavniekus iesaistīties Latvijas simtgadei veltītā Kārļa Īles piedāvātā vides objekta “Laika rats” līdzveidošanā un lūdz iesūtīt Jelgavas vēstures faktus, kas būtu jāuzraksta uz šī objekta metāla figūrām, mākslinieku vidū jūtama neviennozīmīga attieksme pret ieceri. Vides objekta īstenošanai pašvaldības budžetā atvēlēti 150 tūkstoši eiro. Vairāki mākslinieki nesaprot, kāpēc nav rīkots tēlnieku konkurss.
Skatītājus spiedīs akmeņu grēda
“No attēliem, kas publicēti pašvaldības izdevumā “Jelgavas Vēstnesis” ir grūti spriest, kā šis vides objekts izskatīsies. Tomēr man tas šķiet stipri dīvains, kičīgs,” teic gleznotājs un Tautas gleznošanas studijas vadītājs Uldis Roga. Gleznotājs Gunārs Ezernieks ironizē par cilvēku tēliem, kuriem K.Īles piedāvātajā skicē virs galvas tiek uzmontēti desmit akmeņi. “Akmeņus kā slogu liek virsū mucai ar skābiem kāpostiem. Vai te domāts, ka akmeņi arī no cilvēkiem spiež ārā sulu?” ironiski jautā G.Ezernieks. K.Īles iecerē plānots, ka no pulētā tērauda veidotie cilvēku silueti būs kā spogulis. Tādējādi katrs, kas pienāks pie šī vides objekta, ieraudzīs sevi ar desmit akmeņiem virs galvas.
Vēlas iezīmēt simtgades parku
G.Ezernieks domā, ka 150 tūkstošus eiro pašvaldībai prātīgāk būtu bijis ieguldīt, lai atpirktu pagaidām vēl funkcionējošās autoostas teritoriju. “Vecās autoostas vietā pašā pilsētas centrā būtu labi izveidot Latvijas simtgades parku. Tas iztālēm saistītos ar ceļu uz gājēju tiltu, kas ved uz Pasta salu un kuram pilsētas pusē nav pienācīga nobeiguma,” teic G.Ezernieks. Tēlniece jelgavniece Rasa Kalniņa-Grīnberga K.Īles prezentēto vides objektu nekomentē, taču arī viņa pievienojas G.Ezernieka domai par simtgades parku pilsētas centrā. Gleznotāja un grafiķe agrākā jelgavniece Silvija Meškone domā, ka Jelgavai kā pilsētai ar nākotni piestāvētu kaut kas monumentālāks un pārlaicīgāks. “Tāpēc, manuprāt, vajadzētu izsludināt tēlnieku konkursu, kā tas vienmēr ir noticis, veidojot ļoti nozīmīgus pilsētas objektus. Par pilsētbūvniecību, īpaši Jelgavā, vajadzētu domāt kopumā, veidojot vienotu veselumu. Šobrīd pilsētai nav vienotas sejas. Liekas, nav arī attīstības koncepcijas. Objekti it kā tiek veidoti atsevišķi, nesaistīti un izkaisīti,” uzskata S.Meškone. Taču konkrētajai vietai starp Lielo un Jāņa Asara ielu, kur vēl ir saglabājies vecās Jelgavas mazpilsētiņas fragments, K.Īles iecere viņai liekas piemērota.
Atceras “Pilsētas atslēgas”
Pozitīvi K.Īles laika rata ieceri vērtē Jelgavas keramiķis Aleksandrs Djačenko: “Man patīk, kā ir izdomāts ar gaismām – ka tumsā laika rats griezīsies.” Viņu gan izbrīna projekta izmaksas 150 tūkstoši eiro. Varbūt tādā gadījumā vajadzēja izvēlēties līdz šim neīstenotās tēlnieces Olgas Šilovas ”Pilsētas atslēgas”, kas droši vien iznāktu lētāk, vērtē keramiķis.
Pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs un K.Īles palīgs ledus skulptūru veidošanā festivālos Ķīnā Mintauts Buškevics skaidro, ka Latvijas simtgadei veltītā vides objekta radīšanā mākslinieku konkurss netika rīkots, jo K.Īles “Laika rats” bija ieguvis trešo vietu 2014. gadā rīkotajā Jelgavas 750. gadu jubilejai veltītajā konkursā. Pirmo vietu toreiz ieguva O.Šilovas “Pilsētas atslēgas”.
“Ja sākt iedziļināties visās nekrietnībās, kas notiek ap tēlniecības konkursiem, var sajukt prātā. Tēlnieka beztiesība ielikta jau konkursu nolikumos. Piedaloties konkursā, mēs piekrītam, ka tā rīkotāji var neizmaksāt solītas prēmijas vai realizēt trešās vietas ieguvēja darbu. Kārļa Īles darbu nekomentēšu, jo biju viņa konkurente,” “Ziņām” atbild tēlniece O.Šilova.
Prieks par pilsētvides objektiem
Savukārt K.Īle teic, ka viņam ir liels prieks, jo Jelgava pievienojas to Eiropas pilsētu grupai, kuras regulāri papildina savu pilsētvidi ar kvalitatīviem mākslas darbiem un pilsētvides objektiem. “Jelgavā mēs varam redzēt Latvijas ievērojamāko tēlnieku un arī ārzemju mākslinieku darbus. Pieminēšanas cienīgi būtu Gļebs Panteļejevs, Ģirts Burvis, Arta Dumpe, Gunārs Platpīrs, Inese, Valtere, Donāts Mockus, Kestutis Lanausks un citi. Un man ir liels gods pievienoties šo mākslinieku sarakstam,” tā K.Īle.
Viņa darbi Jelgavā ir piemiņas zīme Norai Bumbierei, vides objekts “Sirdsputns” Lielupes promenādē, “Jelgavas students” Driksas promenādē. Tuvākajā laikā tiek plānots uzstādīt arī mākslinieka veidoto vides objektu Pārlielupē pie Pārtikas tehnoloģijas fakultātes.
