Ozolnieku novadā Latvijas Zemnieku savienības sarakstā ar pirmo numuru pašvaldības vēlēšanās startē novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis. 2013. gada vēlēšanās viņš šajā pat sarakstā bija trešais numurs, bet, iepriekš būdams pašvaldības izpilddirektors, ieguva tik daudz plusu, ka rezultātā ierindojās pirmajā vietā. Prognozēs par tagad sagaidāmo vēlēšanu rezultātu P.Veļeckis ir atturīgs.
– Lūdzu, pastāstiet par sevi!
Esmu dzimis 1953. gadā Krievijā, Omskas apgabalā. 1949. gada 25. martā vecākus ar četriem bērniem izsūtīja no Krāslavas apriņķa Indras. Pirms manas piedzimšanas jaunākais brālītis Sibīrijā nomira. Taču kolhozā mums klājās salīdzinoši labi. Sibīrieši ātri vien saprata, ka mūsu ģimene nav nekādi tautas ienaidnieki, bet gan strādīgi un godīgi cilvēki. 1960. gadā atgriezāmies Latvijā un apmetāmies Ilūkstē. Jaunībā rakstīju dzejoļus, gribēju studēt par žurnālistu. Taču toreiz man lika saprast – ar politiski represētā pagātni labāk studēt kaut ko tehnisku. 1976. gadā pabeidzu Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti un kopā ar sievu Natāliju (apprecējos pēdējā kursā) tikām nosūtīti uz Jelgavu mikroautobusu rūpnīcu – RAF –, kur nostrādāju četrus gadus. Tomēr dzīvokli RAF nepiešķīra, un tad aizgāju strādāt uz ķieģeļu rūpnīcu “Spartaks” Ānē, kur nostrādāju 28 gadus. 2007. gadā mainījās rūpnīcas īpašnieki, un man nācās aiziet. Tad arī 2009. gadā pieņēmu ļoti interesanto izaicinājumu kļūt par Ozolnieku novada izpilddirektoru.
– Ozolnieku novada industriālajos Raubēnos, kas saplūst ar Jelgavas rūpniecisko zonu, uzņēmēji enerģiski prasa pašvaldībai ielu un komunikāciju izbūvi. Jūsu vēlētājiem no tā tieša labuma it kā nav. Raubēnos nav dzīvojamo māju, bet uzņēmumos strādā visai maz novada iedzīvotāju.
Tik tiešām – domājot par vēlētāju balsīm, izdevīgāk būtu izremontēt kādu ielu ciematā. Taču skaidrs, ka pašvaldībai ir jāatbalsta uzņēmumi, kas ir ekonomikas pamats. Ozolnieku novads ir iesaistījies ERAF atbalstītajā Rubeņu un Akmeņu ceļa rekonstrukcijas projektā, kur kopīgās izmaksas ir 2,4 miljoni eiro. Cerējām, ka maija otrajā pusē jau sāksies būvdarbi. Taču no valsts puses diemžēl ir iekavējusies ES naudas apgūšanas noteikumu izstrāde.
– Šo darbu veikšanai pašvaldība gatavojas ņemt kredītu. Kāds Ozolnieku novadam ir kredītu slogs?
Šogad kredītu apmaksai aizies desmit procentu no pašvaldības ienākumiem. Likumā paredzēts, ka kredītsaistības nedrīkst pārsniegt 20 procentu no ienākumiem konkrētajā gadā. Jāsaprot, ka lielākus projektus nav iespējams īstenot uz pašvaldības budžeta rēķina. Kredītu mums izsniedz Valsts kase, nevis komercbankas. Procentu maksājumi tur ir ļoti mazi.
– Ozolnieki ir visā valstī pazīstami ar sekmēm daudzdzīvokļu māju atjaunošanā un siltināšanā. Taču Emburgā vai Garozā nav nevienas siltinātas mājas, jo attālākos ciematos komercbankas dzīvokļu īpašniekiem nedod kredītu. Pašvaldība var palīdzēt?
Tāda ir banku politika. Pašvaldība tur neko nevar izdarīt, jo privatizētajos dzīvokļos ieguldīt naudu nedrīkst. Gan Garozā, gan Emburgā nav tukšu māju. Cilvēki tur labprāt dzīvo, bet dzīvojamā fonda novecošanās tur ir problēma.
– Saistībā ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu “Ziņas” rakstīja, ka pērn Ānē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja Negodīgas komercprakses pārtraukšanas likumu pret namu apsaimniekotāju “Āne EP”. No dzīvokļu īpašniekiem nepamatoti tika iekasēta nauda, kas gan tagad ir atmaksāta. “Āne EP” īpašnieka Jura Vidža pārziņā ir vairāk nekā piecsimt daudzdzīvokļu māju Jelgavā, jo viņš reizē ir arī Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklis. Kā jūs vērtējat minētā likuma piemērošanu Ānē?
Domāju, ka no apsaimniekotāja puses tā tomēr nebija ļaunprātība, bet gan nekompetence. Jautājums bija par atkritumu konteineru laukumu uzturēšanu. Bieži vien tos piegružo, un par to satīrīšanu sētniekiem ir jāmaksā. Samaksu par šo darbu “Āne EP” kļūdaini bija pieskaitījusi atkritumu apsaimniekošanas tarifam, ko ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pareizi būtu bijis šo summu iekļaut māju apsaimniekošanas izdevumos.
– Deputāts Mārtiņš Prīsis jums pārmet, ka Ozolniekos pārāk gausi attīstās iecere par sastrēguma stundās ļoti dzīvā Rīgas un Skolas ielas krustojuma rekonstrukciju. Viņaprāt, Ozolnieku novada pašvaldība varētu būt aktīvāka sarunās ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi”.
Tā nav taisnība. Tieši mūsu deputātu sasaukuma laikā sadarbība ar “Latvijas valsts ceļiem” ir uzlabojusies. Vairākas reizes kopā ar novada izpilddirektoru Jāni Poču esam tikušies ar “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi. Satiksmes ministrijā esam parakstījuši trīspusēju līgumu, kas atļauj pašvaldībai palīdzēt sakārtot arī “Latvijas valsts ceļiem” piederošās ielas un ceļus. Tādā veidā Rīgas ielā par pašvaldības līdzekļiem pie gājēju pārejām ir ierīkots apgaismojums, kā arī izbūvētas autobusu pieturas. Arī minētā krustojuma – apļa – projektēšana notiek par Ozolnieku novada pašvaldības līdzekļiem. Septembra vidū projektu paredzēts apstiprināt. Domāju, ka nākamgad “Latvijas valsts ceļi” Rīgas un Skolas ielas krustojumu izbūvēs, taču vēl šogad Rīgas ielā pie divām gājēju pārejām tiks izbūvēti luksofori. Domāju, tādējādi ne vienam vien autovadītājam stiprināsim vēlēšanos braukt pa apvedceļu A8, nevis caur Ozolniekiem, un jutīsimies drošāk.
– Kopš Jelgavas rajons tika sadalīts Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā, pirmajā ir likvidētas vairākas mazās skolas. Turpretī jūsu pašvaldībā visas skolas stāv, kā stāvējušas. Kā tas ir izdevies? Vai mazajās skolās ir pietiekama mācību kvalitāte?
Tikai Ozolnieku vidusskola var iztikt ar to finansējumu, ko tai piešķir valsts. Pašvaldībai ir jāpiemaksā Teteles pamatskolai, kur mācās 170, Garozas pamatskolai, kur mācās ap 90, un Salgales pamatskolai, kur mācās 81 skolēns. Tas ir pietiekami, lai skola pastāvētu. Turklāt zem tā paša jumta atrodas arī pirmsskolas izglītības grupas. Taču jāņem vērā, ka skolai ir arī sociāla funkcija. Ja ciematā ir skola, tas attīstās. Skaidrs, ka, vērtējot sekmes olimpiādēs un centralizētajos eksāmenos, mēs nevaram konkurēt ar pilsētu skolām. Novada skolās pieņem jebkuru bērnu, arī tos, kuriem ir grūtības mācīties. Nesen Ozolnieku vidusskola saņēma pārmetumus par sekmju līmeņa lejupslīdi. Taču izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs. Proti, pērn Ozolnieku vidusskolā 14 skolēnus uzņēma neklātienē. Skaidrs, ka pieauguši, strādājoši cilvēki parasti nemācās uz desmitniekiem. Viņi arī “pavilka” kopējo līmeni uz leju. Turklāt šogad Ozolnieku vidusskolu beidz divi ķīniešu jaunieši. Pilnīgi saprotams, ka latviešu valodas eksāmenu viņi nenokārtos uz “izcili”.
Nesen biju Somijā, kuras izglītības sistēma ir augsti novērtēta pasaulē. Somiem ir mazāk centralizēto pārbaužu un eksāmenu. Viņi ļoti strādā pie tā, lai katrs bērns apgūtu programmu, socializētos un galu galā nepazustu plašajā pasaulē. Protams, svarīgs ir skolotāja prestižs, ko Latvijā mazina pedagogu zemais atalgojums.
– Kā beidzās divās kārtās noritējušais konkurss par Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītāja amatu?
Konkursā uzvarēja šīs pašas nodaļas metodiķe Liene Šmite. Vairākus citus pretendentus neapmierināja alga – apmēram tūkstotis eiro pirms nodokļu nomaksas. Mēs nevaram konkurēt ar algām Jelgavā un Jelgavas novadā, kur nu vēl Olainē vai Mārupes novada pašvaldībā.
– Kad būs atjaunots pērn martā laimīgā kārtā bez cietušajiem sabrukušais gājēju tilts pie Garozas skolas?
Līdz 1. septembrim. 30 tūkstoši eiro tā atjaunošanai, pateicoties Latvijas Zemnieku savienības ierosinājumam, ir piešķirti no valsts budžeta. Kopējās izmaksas ir ap 80 tūkstošiem eiro.
– Šķiet, jūs dusmas uz otru cilvēku ilgi sevī neturat. Jums līdzās Zemnieku savienības vēlēšanu listē ar trešo numuru startē Jānis Vīgants, kurš 2015. gada martā bija starp tiem astoņiem Ozolnieku novada domes deputātiem, kas parakstījās par ārkārtas domes sēdes sasaukšanu domes priekšsēdētāja uzticības balsojumam.
Strādājot pašvaldībā, ir jāatmet personīgie aizvainojumi. Toreiz mēs ar Jāni Vīgantu atklāti izrunājāmies. Esmu centies apzināties arī savas kļūdas. Ja cilvēks nemācās no tām, tad viņam atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā nav ko darīt. Pie šī amata es gan neturos, tomēr domāju, ka viens termiņš ir par maz, lai pienācīgi veiktu iecerēto. Tādēļ arī kandidēju vēlreiz.
– Kādi, jūsu skatījumā, būtu nākotnes plāni?
Visos ciemos ir nolietojusies kanalizācija un ūdensvads. Tā ir liela problēma visā Latvijā. Tāpat ielas un ceļi. Peldbaseinam, par kura vajadzību esam diskutējuši, Ozolnieku novads ir par mazu. Taču, ja kāds privāts investors to būvētu, pašvaldībai vajadzētu atbalstīt.
