Pagājušajā nedēļā savu 65. dzimšanas dienu svinēja Edgars Liepiņš – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Infekciju slimību katedras vadītājs un arī aktieris.
Pagājušajā nedēļā savu 65. dzimšanas dienu svinēja Edgars Liepiņš – Latvijas
Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Infekciju slimību katedras vadītājs un arī aktieris.
Dzimšanas diena bija 10. maijā, kad «vetos» lija šampanietis un netrūka ciemiņu ne no kolēģu, ne no studentu vidus: jubilāru ciena kā vieni, tā otri.
Jau bērnībā E.Liepiņam paticis spēlēt skolotāju, tāpēc likumsakarīgi, ka visu mūžu viņš šajā profesijā arī nostrādājis. Turklāt jubilāra darbavieta vienmēr bijusi Veterinārmedicīnas fakultāte, kuru pats arī absolvējis un kur tūlīt pēc studiju beigšanas uzaicināts strādāt.
– Esmu ļoti pateicīgs liktenim, ka tas mani iesvieda veterinārmedicīnā, – dzimšanas dienas svinībās atzina jubilārs.
Dzīvē pieturēdamies pie sava aroda vienā un tajā pašā darbavietā, kā arī spēlējot teātri, E.Liepiņš izmēģinājis dažādas lomas, raksturus un situācijas. Arī pasniedzēja amatu viņš pielīdzina darbam uz skatuves:
– Ja es auditorijā runāju ar simts studentiem, nevaru būt kontaktā ar katru, bet viņi visi ir kontaktā ar mani, – studentu avīzē stāsta pasniedzējs.
Līdztekus jau pieminētajām E.Liepiņam svarīgajām lietām vēl nedrīkst aizmirst arī mīlestību uz zemi, kas visus garos darba gadus diemžēl esot palikusi otrajā plānā. Tagad pasniedzējs ir arī zemnieks un ļoti labprāt pavada brīvo laiku, veicot lauku darbus ar ļoti lielām grūtībām atgūtajos zemes īpašumos, jo radusies iespēja šo dzīves nepiepildīto daļu kompensēt.
Savā jubilejā pasniedzējs izteica prieku, ka viņu apsveikt ieradušies arī studenti. Studējošie par viņu saka:
– Interesants, humora pilns un ļoti labvēlīgi noskaņots pasniedzējs, ar kuru mums ir labas attiecības.
Parasti E.Liepiņa un studenta attiecības ir tuvas, bet ne pārspīlēti labas.
– Esmu par to, lai robežšķirtne starp studentiem un pasniedzēju ir pēc iespējas mazāka, lai mēs varam runāties, uzticoties viens otram. Bet uz «tu» arī nevajag pāriet, jo tad to var sākt izmantot. Labas attiecības nevar būt iemesls tam, ka zināšanas tiek novērtētas augstāk, nekā tās ir patiesībā, – tā E.Liepiņš.
Viņaprāt, studentiem ir pamatīgi jāapgūst sava specialitāte, bet sadzīvē jāsaprot, kas ir un kas nav vajadzīgs. Pasniedzējs lepojas gan ar savu darba vietu, gan ar bijušajiem studentiem, kas tagad ir veterinārārsti un ļoti inteliģenti cilvēki. Turklāt faktiski gandrīz visi strādā savā specialitātē. Īpašu gandarījumu sagādājot tas, ka ar bijušajiem studentiem ir ļoti labas attiecības. To pasniedzējs novērtē kā ļoti lielu bagātību, kas ne visiem ir dota.
Tiesa, pašlaik studiju process esot ļoti mainījies: agrāk studentiem, kas vēlējās mācīties, biežāk bijis pamatojums tam, kāpēc viņi vēlas kļūt par to vai par citu speciālistu, bet tagad daudzi studē vecāku pierunāti, kāda drauga, paziņas mudināti, tāpēc arī studijās viņiem mazāk veicoties.
Arī atdeve nodarbībās studentiem agrāk bijusi redzamāka – daudz lielāka vēlme sēdēt auditorijā un pierakstīt, jo trūcis mācību līdzekļu latviešu valodā. Tolaik nemaz nav bijusi pieejama Eiropas literatūra.
Kādreizējais veterinārmedicīnas students Edgars Liepiņš vēl tagad, kaut jau sen strādā par pasniedzēju, var lepoties ar lekciju pierakstiem, kas saglabāti visos galvenajos specialitātes studiju priekšmetos. Tolaik studējošie bijuši disciplinētāki un organizētāki nekā tagad. Pašlaik studenti esot katrs par sevi, mazāk jūtams kolektīvs. Taču pasniedzējs atzīst:
– Pati dzīve to tagad diktē. Ir ļoti daudz iespēju. Vienam patīk tas, otram – kas cits. Toreiz, ja bija kāds pasākums, viss kurss devās uz to, tagad uz tādiem aiziet trīs vai četri. Šo sadrumstalošanos noteic arī tas, ka tagad ir daudz bagātāki cilvēki. Bagātība ļauj nerēķināties ar blakus esošo.
Pašlaik daudz mazāk ir kursa un draudzības vakaru ar citu fakultāšu studentiem, kas kādreiz bija ļoti populāri. Ļoti žēl, ka kursiem vairs nav savu kuratoru. Laikam studentiem tas vairs nav vajadzīgs, un arī paši kuratori nevēlas būt kopā ar studējošajiem.
Svinot savu dzimšanas dienu, Edgars Liepiņš atzinīgi teica:
– Paldies visiem, ar kuriem sadarbojos, un arī tiem, ar kuriem sadarbošos nākotnē!
Par savu 65 gadu dzimšanas dienu pasniedzējs pārliecinoši apgalvoja, ka jūtoties tikpat labi kā piecdesmit gadu jubilejā un viņa sasniegtais vēl neesot nekāds vecums.
Arī «Ziņas» ar nelielu nokavēšanos sveic Edgaru Liepiņu jubilejā un novēl būt tikpat možam un humora pilnam kā līdz šim!
Rakstam izmantoti arī materiāli no LLU avīzes «Plēsums».
