Kurš gan Latvijā nezina, ka šeit ir labākie sporta fani. Par to pārliecināties īpaši labi var tagad, kad norisinās Pasaules čempionāts hokejā. Taču aiz prieka par sportistu uzvaru parasti slēpjas liels darbs un ne mazāki finanšu ieguldījumi. Teju katra pilsēta grib lepoties ar saviem sportistiem un viņu sasniegumiem, izņēmums nav arī Jelgava. Cik daudz darba, entuziasma un arī līdzekļu ieguldīts, lai fanu uzmanības lokā iznestu futbola kluba “Jelgava” vārdu, vairāk stāsta tā prezidents un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
– Kā radās ideja atbalstīt futbolu?
Sākumā futbolu atbalstījām epizodiski. Vairāk uzņēmums iesaistījās brīdī, kad Dainis Kazakevičs saņēma uzaicinājumu no Latvijas Futbola federācijas un sāka strādāt tur. Var teikt, pateicoties viņam, Jelgavā futbols atdzima jaunā līmenī. Dainis kā ļoti universāls cilvēks tiešām viens paveica desmit cilvēku darbu. Ja kādreiz aprunājamies par situāciju, kāda bija toreiz un kāda ir tagad, viņš vien saķer galvu par to, no kā bija jāizdzīvo futbolam.
Dainis vēl arvien ir futbola kluba valdē. Dažs pat uzskata, ka viņš rīkojas nepatriotiski, jo mūsējiem nekādas atlaides netiek dotas, līdzekļi vieglāk netiek piešķirti. Futbola federācija arī piešķir līdzekļus jaunajiem futbolistiem, un jelgavnieki nekādi nevar tikt tajā grupā, kur var saņemt vairāk līdzekļu. Kādus no parametriem nevaram izpildīt. Atlaides mums Dainis nepiešķir.
– Ja reiz sākām runāt par jauniešu futbolu, kā vērtējat izveidoto sistēmu Latvijā? Tā veicina jaunatnes futbola attīstību?
Domāju, ka jā. Latvijā kopumā vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem (neskaitot mazos bērnus) futbolu spēlē vairāk nekā desmit tūkstoši. Līkne iet uz augšu.
– Līkne iet uz augšu skaita ziņā, bet kā izmērīt bērnu spēles kvalitātes līmeni?
Pirmkārt, spēlētāju skaits palielinās, bet, otrkārt, – lai saņemtu Futbola federācijas līdzekļus, ir jāatbilst konkrētām prasībām. Ja futbola klubi grib saņemt finansējumu, ir jāizpilda šīs prasības. Federācijas pārstāvji bez brīdināšanas ierodas pārbaudīt līmeni – vai ir prasībām atbilstošs treniņprocess, apstākļi. Tur ir daudzi kritēriji, kas tiek vērtēti. Kopumā gribētos teikt, ka Latvijā jaunatnes futbola attīstība iet uz augšu.
– Kādā situācijā šajā Latvijas kopainā ir Jelgavas jaunie futbolisti?
Mums ir vēl daudz, kur un ko pielikt, bet, ņemot vērā apstākļus un iespējas, esam sasnieguši, manuprāt, ļoti labus rezultātus. Vairākās vecuma grupās jaunieši ir ieguvuši godalgotas vietas komandu sacensībās Latvijā. Šajā vecumā jau nav svarīgs tikai nākotnes devums pieaugušo futbola komandām, bet arī tas, ka jaunieši ir nodarbināti. Starp 12 un 15 gadu vecumu ir kritiskākais posms, kad jauniešus nav viegli noturēt sporta klubos, parādās daudz citu interešu. Tad ļoti daudz ir atkarīgs no trenera, vai viņš tiešām prot strādāt ar šī vecuma jauniešiem. Es domāju, daudzi vecāki priecājas, ka viņu puikām šajā vecumā nav putni galvā, viņi ir nodarbināti.
– No kā sastāv Jaunatnes futbola akadēmijas finansējums?
Ir finansējums no Latvijas Futbola federācijas, otrs finansējuma avots ir vecāki, trešais – “Igate”.
– Pašvaldības nav šajā uzskaitījumā?
Nē, līdz šim pašvaldība ar savu finansējumu jaunatnes futbola uzturēšanā pilsētā nav piedalījusies. Šis ir pirmais gads vēsturē, kad tiek piešķirti līdzekļi arī no pašvaldības – līdz šim bērnu futbolam pašvaldībā nauda neatradās. Tuvojoties vēlēšanām, pašvaldībai varbūt kļuva neērti un izdevās atrast 30 000 eiro. Līdz šim “Igate” katru gadu bērnu futbolā pilsētā ir ieguldījusi desmitiem tūkstošu eiro.
Pašvaldība katru gadu piešķir 60 000 eiro futbola klubam “Jelgava” – tikpat, cik basketbola klubam. Salīdzinājumam vēlos piebilst, ka, piemēram, Liepājas dome savam tāda paša līmeņa futbola klubam ar pilsētas vārdu piešķir 143 000 eiro. Arī Ventspilī atbalsts futbolistiem citāds. Ja tā godīgi – par to naudu, ko pašvaldība iedod, mums tās pārstāvji būtu jāaicina uz dublieru komandas, nevis uz eirolīgas spēlēm, kur viņiem patīk ierasties. Nemaz nerunājot par to, ka neviens jau mums nav atcēlis īres maksu Zemgales Olimpiskajā centrā.
– Cik jūs par to gadā samaksājat?
Ja nemaldos, pagājušajā gadā par īri samaksājām aptuveni 43 tūkstošus eiro.
– Tātad gandrīz visu to, ko pilsēta piešķir futbola klubam “Jelgava”, ir jāatdod atpakaļ par Zemgales Olimpiskā centra īri?
Turklāt tajā nav oficiālā standarta mākslīgā seguma, un sportistiem arī jābrauc trenēties uz Olaini. Uz dabīgā laukuma mēs nevaram trenēties tik intensīvi, cik būtu nepieciešams, jo tas ir jāpietaupa galvenajām spēlēm. Tāpat treniņi notiek arī Ozolniekos, mazie bērni trenējas dažādās vietās pilsētā.
Mēs bijām arī spiesti par savu naudu nopirkt Zemgales Olimpiskā centra laukuma zāliena laistīšanas iekārtu par vairākiem tūkstošiem eiro, jo ar to, kas iepriekš bija iebūvēta, nevarēja nodrošināt normālu laistīšanu.
– Nav jau arī nekādas garantijas, ka nākamgad arī bērnu futbolam atradīsies pašvaldības finansējums?
Protams, garantijas nav. Nākamgad jau nav vēlēšanu. Labi, ka vecāki ir gatavi iesaistīties. Saprot, ka pašiem jāpērk bērniem formas.
– Neesat domājuši, ka futbola klubs “Jelgava” varbūt būtu jāpārsauc?
Visādi var gadīties – esam dažkārt par to aizdomājušies. Varētu taču būt, piemēram, futbola klubs “Zemgale”. Varbūt varētu piesaistīt vēl citus sponsorus. Taču mēs ļoti augstu vērtējam vietējos līdzjutējus, kuriem, iespējams, ir svarīgs Jelgavas nosaukums. Ja man kāds pateiktu, ka mēs ieliksim nosaukumā Zemgali un ar to dabūsim vēl sponsorus, momentā varētu to darīt. Lai turpinātu attīstīties, mums pietrūkst tieši vēl kāda uzņēmuma finansējuma. Bija sezona, kad mūs atbalstīja SIA “LDz Cargo”, un tas ļoti palīdzēja. Ir sakritība, ka “LDz Cargo” mūs atbalstīja tad, kad Satiksmes ministrija bija “Vienotības” pārziņā, bet pirms tam un arī pēc tam, kad ministrija ir ZZS pārziņā, šāda atbalsta nav, lai gan uzņēmums, protams, turpina sponsorēt.
– Daudziem noteikti šķiet, ka futbola kluba uzturēšanā un attīstīšanā lielākais devums ir pašvaldībai.
Tāpēc cilvēkiem ir jāstāsta, ko nozīmē uzturēt nopietnu futbola klubu. Varbūt mēs arī esam par maz publiski vēstījuši par kluba finansējumu, arī par “Igates” ieguldījumu tajā.
– Pagājušajā gadā uzņēmums nosvinēja 25 gadu jubileju. Kā šajā laikā mainījusies uzņēmējdarbības vide pilsētā?
Starp citu, pagājušajā gadā pasūtījumu apjoms “Igatei” Jelgavā bija 0,1 procenta apmērā no visa uzņēmuma apgrozījuma. Tātad visu naudu salasām ārpus Jelgavas pilsētas.
– Agrāk Jelgavā darbojāties vairāk?
Jā, noteikti. Taču svarīgi ir mainīties laikam līdzi. Es ar to rēķinos. Tas pats attiecas arī uz futbola klubu. Tagad mēs lepojamies ar jauno spēlētāju skaitu, bet pēc desmit gadiem varbūt jau skaitīsim, cik ārzemju klubu ir nofraktējuši mūsu spēlētājus.
Uzņēmums gadu gaitā daudz ir ieguldījis attīstībā. Nav tā, ka pašlaik būtu daudz brīvu līdzekļu, jo visu laiku tiek attīstītas tehnoloģijas. Pats svarīgākais jebkurā jomā (uzņēmējdarbībā, politikā un citur) – ir jāprot mainīties. Dažkārt jāprot laikā aiziet, jāļauj iesaistīties jauniem cilvēkiem ar svaigām idejām.
– Jelgavā visu laiku tiek skaļi apgalvots, ka šeit uzņēmēji tiek atbalstīti. Ir izskanējušas dažādas vērienīgas ieceres. Kāda ir jūsu kā uzņēmēja sajūta, darbojoties šeit?
Nezinu, es no daudziem cilvēkiem esmu dzirdējis pretēju viedokli. Var jau būt, ka kādi īpaši uzņēmēji ir kaut kā atbalstīti, bet man personīgi par to grūti spriest, varbūt vienkārši neesmu saticis tos daudzos uzņēmējus.
Pēdējā laikā daudz izskanējušas ziņas par Jelgavas pašvaldības lielajiem administratīvajiem izdevumiem. Tie uzņēmēji, kas pamatā pilsētā nestrādā, bet atrodas šeit, taču tāpat atnes pilsētai ne mazumu līdzekļu nodokļos, jautājums, cik lietderīgi tie tiek izmantoti.
– Kā vērtējat lielo investīciju plānus pilsētā, piemēram, tā saucamo ķīniešu projektu?
Runā tie, kam vajag, lai par viņiem nobalso. Nezinu, kas tam visam vēl tic. Laikam jau gandrīz par veiksmes stāstu uzskatāms tas, ka “AMO Plant” ir nopirkuši vācieši, taču arī tas ir visai nosacīti. Vācieši ir turīgi, un viņiem bija plāns blakus pašiem uzbūvēt ražotni, varbūt mums jau būtu divi lieli uzņēmumi. Par vagonu būves rūpnīcas ieceri vispār nerunāsim. Tur mums pašiem vēl nav samaksāts par padarīto. Nav pat tā, ka mēs būtu ilgstoši naivi uz kaut ko cerējuši un turpinājuši strādāt. Divus mēnešus tur pastrādājām, sapratām, ka nebūs labi, un pārtraucām.
– Cik daudz līdzekļu zaudējāt šajā projektā?
Formāli tos vēl nevar uzskatīt par zaudējumiem, jo juridiskais process vēl turpinās, bet ap 300 tūkstošiem. Kāpēc mēs vispār tur iesaistījāmies? Likās taču, ka var uzticēties – atklāšanā piedalījās pilsētas vadība, augstas amatpersonas, bet situācija izrādījās bēdīga. Šī nauda mums tagad ļoti lieti noderētu, lai uzbūvētu jauno futbola laukumu.
– Kad ir plānā to pabeigt?
Ļoti ilgs laiks pagāja, kamēr mēs vispār nokārtojām zemes īres dokumentāciju, ieskaitot izsoli. Piecus mēnešus vilkās visa saskaņošana domē. Diemžēl tas nozīmē, ka to uzbūvēt nāksies ļoti ātrā tempā, turklāt visnepateicīgākajā laikā, kad būvniecībā ir karstākā sezona. Mana lielākā vēlme ir, lai pēdējās spēles šīs sezonas beigās oktobrī nav jādodas spēlēt uz Olaini, bet var to darīt jau jaunajā laukumā.
– Cik ir šī laukuma paredzētās izmaksas?
Treniņbāzes projekta kopējās izmaksas ir apmēram 1,3 miljoni eiro, no kuriem ar mākslīgā laukuma seguma nodrošināšanu aptuveni 250 000 eiro apjomā segs Eiropas Futbola asociāciju savienība jeb UEFA ar LFF starpniecību, 150 000 eiro mērķdotācijā piešķīrusi Saeima, plānojam , ka ap 150 000 eiro ieguldīs “Igate”.
Laukums būs atbilstošs federācijas prasībām, ar ģērbtuvēm, skatītāju vietām. Klubam izpildot šīs prasības, federācija nodrošinās laukuma seguma ieklāšanu. Starp citu, šādu variantu federācija jau sen bija piedāvājusi pilsētai, bet laikam jau tas nevienam nešķita saistoši.
Domājam arī dot iespēju kaut nelielas summas ziedot jebkuram jelgavniekam un patriotam vai Jelgavas uzņēmējam, kam ir svarīgs šis sporta veids, piemēram, ziedot varēs jauno futbolistu vecāki. Starp citu, beidzot ir sakārtots jautājums par interešu izglītības apmaksu – arī par futbola treniņiem vecāki turpmāk varēs atgūt 23 procentus no samaksātā.
– Kopumā ir sajūta, ka futbola popularitāte pilsētā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi?
Futbola klubs Jelgavā ļoti populārs esot bijis arī RAF laikā. Žēl, ka tik maz toreiz pietrūka, lai mums būtu savs kārtīgs futbola laukums. Pateicoties Dainim Kazakevičam, kas būtībā atkal Jelgavas futbolu pacēla līmenī, un mūsu visu kopējam darbam, domāju, ka ir sasniegts jau ļoti daudz. Galu galā uz Jelgavu tiek atvests prestižais UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīrs.
● FK “Jelgava” izveidots 2004. gadā.
● 2009. gadā, uzvarot Latvijas pirmās līgas čempionātā, klubs iekļūst virslīgā.
● 2010. gada vasarā FK “Jelgava” iekļūst UEFA Eiropas līgā.
● 2010. gada septembrī FK “Jelgava” atklāj Zemgales Olimpisko centru ar draudzības maču pret Anglijas klubu “Blackpool”, kas togad iekļuva Lielbritānijas premjerlīgā.
● Latvijas kausu, kas ir otra vērtīgākā trofeja Latvijas futbolā, FK “Jelgava” izcīna 2010., 2014., 2015. un arī 2016. gadā.
● 2015. gadā Latvijas Futbola federācija klubam piešķir Futbola akadēmijas statusu (JFA “Jelgava”) attiecībā uz bērnu un jauniešu trenēšanu.
● 2016. gadā “Jelgava” Eiropas līgā pirmoreiz sasniedz trešo kārtu. Pretinieki – Islandes vicečempioni “Breidablik”, Slovākijas titulētākie vicečempioni “Slovan”, Izraēlas trešā labākā komanda – leģendārā Jeruzalemes “Beitar”.
● 2016. gadā trīs kluba komandas iekļūst laureātu trijniekā: Jauniešu futbola akadēmijas U-18 komanda savā līmenī valsts mērogā izcīna sudraba medaļas, dublieri FK “Jelgava – 2” iegūst bronzas medaļas Latvijas Pirmās līgas turnīrā, bet Latvijas futbola virslīgā FK “Jelgava” pirmoreiz izcīna sudraba medaļas.
Jaunatnes futbola akadēmijas (JFA) “Jelgava” panākumi 2016. gadā:
Vairākās sacensībās iegūta 2. vieta:
● Latvijas čempionātā – U18 elites grupā
● Zēnu futbola festivālā – U12, U11, U10 grupā
● “Šiauliai Cup 2016” Lietuvā – 2006. gadā dzimušo grupā
● “FK Nevežis” turnīrā Taurē, Lietuvā – 2007. gadā dzimušo grupā
● “Reval Cup” Igaunijā – 2004. gadā dzimušo grupā
3. vieta (bronza) iegūta Zemgales čempionātā U12 elites grupā
Jauniešu Latvijas izlasē iekļauti:
● U16 grupā – Toms Rūdolfs Strods
● U17 grupā – Helvijs Staļģis, Oskars Soroka, Ivo Minkevičs
● LFF jaunatnes izcilnieki – Miks Peilāns, Tomass Linds, Dalina Patijčuks, Inguss Grinbergs
