«Spēle un īstenība, patiesība un māns, vēlamais un ilūzija – uz skatuves, dzīvē un cilvēkā,» tā sākta Studentu teātra vēsture Studentu kluba bukletā.
«Spēle un īstenība, patiesība un māns, vēlamais un ilūzija – uz skatuves, dzīvē un cilvēkā,» tā sākta Studentu teātra vēsture Studentu kluba bukletā. 17. maijā teātris atvadījās no savas līdzšinējās mēģinājumu un izrāžu vietas Rīgas ielā 22a (hallē).
Jelgavas Studentu teātra aizsākums meklējams 1946. gadā. Savu radošo potenciālu teātra mākslā ieguldījuši tādi Latvijā pazīstami kultūras darbinieki kā Pēteris Lūcis, Vera Singajevska, Miervaldis Ozoliņš, Kārlis Pamše, Jānis Lūsēns (vecākais), Guntis Krūmiņš un Lūcija Ņefedova. Visilgāk – gandrīz 25 gadus –, iestudējot daudz populāru oriģināldramaturģijas darbu, teātri vadīja Ruta Kaļass.
1983. gadā to savās rokās pārņēma Astra Kacena. Ar Eižena Jonesko izrādi «Basgalvainā dziedātāja» studenti piedalījušies Edinburgas teātra festivālā «Fringe», kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu teātra festivālā.
Pēdējos divus gadus Studentu teātris vairāk darbojas improvizācijas jomā. 1998. gada novembrī tas piedalījās 4. Starptautiskajā improvizatoru festivālā Amsterdamā.
Teātris pārdzīvojis dažādus laikus – slavu, nedalītu skatītāju mīlestību, grūtības un vienaldzību. Arī tagad nav vieglākais posms tā vēsturē. Hallē bija pašu izauklēta, iemīļota un izveidota skatuve, kur piedzīvotas lielākās veiksmes un skaļākās skatītāju ovācijas. Tā bija īpašas auras apvīta vieta.
17. maijā halle vēlreiz sapulcināja visus, kas kādreiz tur darbojušies un dara to pašlaik. Atmiņas un šodiena – roku rokā. Divas dažādas Studentu teātra sejas – klātesošie varēja vērot gan agrāk uzņemto izrāžu fragmentus, gan just līdzi pašreiz aktuālajam – teātrsporta mačam.
Nostaļģija un atmiņas, asaras caur dzīvesprieku un smiekliem, visur skanošie: «Kā viņš ir izmainījies!», «Atceries, tajā izrādē viņai bija gari mati!» un daudz tādu sarunu, bez kurām nevar iztikt visu izjūtu gammu kopā izbaudījušu cilvēku atkalredzēšanās.
Tagad Studentu teātrim jāapgūst jaunās telpas – Jāņa Čakstes bulvārī 7. Un atliek vienīgi cerēt, ka saspringtais vēstures posms nu būs pāri un teātra dalībnieki mācēs arī jauno mājvietu pārvērst par vietu, kur pulcēties aktiermākslas mīļotājiem.
