Trešo reizi Jelgavas novada pašvaldības vēlēšanās kandidē novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Viņam vēl četri gadi būtu vajadzīgi, lai spētu izpildīt tautai solīto.
– Kā jūs izveidojāties par vadītāju, kurš četras reizes tika ievēlēts par Vircavas pagasta padomes priekšsēdētāju un aizvada otro termiņu Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatā?
Pēc Auces vidusskolas beigšanas man grūdiens bija tolaik obligātais karadienests. Trīs gadi Krievijas Ziemeļu flotē. Apstākļi skarbi, tur arī dzīvi vairāk pārdomā. Jāizvēlas – vai nu mācīties un par kaut ko kļūt, vai arī palikt nezin kam. Uzdienējos līdz kuģa vecākajam seržantam un, atgriezies mājās, 1984. gadā pabeidzu LLU. Drīz pēc tam Andrejs Garančs mani nozīmēja par kolhoza priekšsēdētāju Mazlaukos toreizējā kolhozā “Rosme”. Tur nostrādāju līdz 1989. gadam un tad pārgāju strādāt pašvaldībā.
– Vircavas pagastā 2013. gadā par jūsu pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību nobalsoja uz pusi vairāk vēlētāju nekā vidēji citviet. Kopā 68,4 procenti. Kādi ir veiksmes stāsti visa novada mērogā? Kas ļauj cerēt, ka tiksiet ievēlēts atkal?
Renovēti visi bērnudārzi, visas skolas (vēl palikusi Kalnciema pagasta vidusskola, kur arī plānota renovācija), visi tautas nami – varu lepoties, ka tajos vakaros deg ugunis, cilvēki nāk. Skaisti Jelgavas novads izskatījās gājienā Rīgā Dziesmu svētkos. Staļģenē uz “Sadanci” sabrauca piecsimt dejotāju! Paldies viņiem par to. No otras puses, tas pierāda, ka ES nauda ieguldīta pareizi.
Veiksmes stāsts ir Jelgavas novada KU, kas apsaimnieko komunālo saimniecību, sakopj teritoriju. Agrāk dažos pagastos divi veči komunālajā saimniecībā kaut ko muļļājās. Tagad novada KU ir nopircis jaudīgu tehniku, ātri visu izdara, un cilvēki lielākoties ir apmierināti. Dažā vietā, kur agrāk pagastu laikos nebija nekādu komunālo maksājumu, gan gadās kāds neapmierinātais.
Vēl svarīgi, ka mēs Jelgavas novadā vieni no pirmajiem Latvijā esam pievērsušies meliorācijai. Trīsdesmit gadu pēc padomju laiku beigām meliorācijas sistēmas nebija labotas. Negāja viegli pierādīt, bet dabūjām no ES pirmos piecdesmit tūkstošus meliorācijai Līvbērzē. Tagad katru gadu ap 300 tūkstošu budžeta naudas ieguldām šajā nozarē. Agrāk cilvēki ciemos sūdzējās, ka māju pagrabos stāv ūdens. Tagad tā vairs nav. Arī mazdārziņi, kas atrodas uz pašvaldības zemes, ir nosusināti. Bieži saku paldies arī lielajiem zemniekiem, kas, tīrot grāvmalas, iztīra arī pašvaldībai piederošo posmu. Lauksaimnieki saprot, ka, ieguldot meliorācijā, ceļas ražas. Ūdens ņemšanas vietas ir sakārtotas 28 ciematos no 36. Ir vēl dažas neatrisinātas lietas. Piemēram, Dzirniekos, kur ūdensvadu un kanalizāciju bija pārņēmis viens privātais, kurš kaut ko dara un nedara. Mēs esam gatavi šo sistēmu pārņemt.
Pēc sešu gadu tiesāšanās Staļģenē sagādājām iespēju privatizēt savus dzīvokļus sešās daudzdzīvokļu mājas, kas bija nelikumīgi ieķīlātas kā kolhoza manta.
Saku paldies arī novada Attīstības nodaļai, ka četros gados esam īstenojuši 500 projektu, piesaistot 40 miljonu ES naudas (Jelgavas novada gada budžets ir 25 miljoni). Es domāju, ka tas nav slikti.
– Bet ko līdz tas, ka ir skaista, renovēta skola vai kultūras nams, ja daudzdzīvokļu mājas ciema centrā stāv noplukušas? Jūsu priekšvēlēšanu programmā tāda vārda kā “renovācija” nav.
Par dzīvojamo māju renovāciju mums ir atbalsta programma pašvaldībā. Mēs dodam divus tūkstošus eiro energoauditam, kas ir nepieciešams renovācijas uzsākšanai. Pirms diviem gadiem izdevās renovēt pa mājai Zaļeniekos un Mežciemā. Tiesa, cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, trūkst naudas, lai segtu pusi no renovācijas izdevumiem. Es ceru, ka visā valstī daudzdzīvokļu māju siltināšanas politika mainīsies. Blakus Lietuvā ir pilnīgi citādi. Aizbrauciet uz Jaunakmeni blakus Aucei! Tur gandrīz visas mājas ir siltinātas un no iedzīvotājiem līdzmaksājums tiek prasīts krietni mazāks.
– Viens no jaunākajiem pašvaldības diskusiju tematiem ir peldbaseins Elejā. Dažam ir skepse, vai šīs būves apspriešana nav tāds kā labais priekšvēlēšanu solījums? Kādu laiku arī Ozolniekos sprieda, ka pašvaldībai vajadzētu būvēt peldbaseinu. Tagad vadošie politiķi teic, ka tomēr nebūvēs – novads peldbaseinam esot par mazu. Peldbaseina nav arī Jonišķos, kur dzīvo četras reizes vairāk iedzīvotāju nekā Elejā.
Protams, vienam Elejas pagastam baseins nebūtu vajadzīgs. Taču mēs esam parakstījuši sadarbības līgumu ar Jonišķiem, ka viņi būs gatavi vest savus bērnus peldēt uz Eleju. Ap Eleju – Vilcē, Sesavā, Lielplatonē, Platonē – ir 600–700 bērnu. Sporta kompleksa projekts ir gatavs. Domājam, celsim to pa kārtām. Vispirms sporta zāli, kam nākamajā gadā dabūsim Eiropas naudu. Dažiem, kas runā par kompleksa sešu miljonu izmaksām, tas šķiet daudz, taču, ja būvniecību sadala pa kārtām, vēl paņemot nost pievienotās vērtības nodokli, ko atdosim valstij, nesanāk tik dārgi. Arī valsts nostādnes par bērnu peldētprasmi ir mainījušās. Līdz šim skolēni varēja peldēt vai nepeldēt, bet ar nākamo gadu peldēšana skolās ir noteikta kā obligāta. Tajā pašā laikā valsts baseinu būvēšanai aizdevumu nedod. Absurds!
– Agrāk Elejas baseina iecere tika saistīta ar pazemes silto ūdeņu izmantošanu. Tas laikam ir tāls sapnis? Tomēr priekšvēlēšanu programmā gan jūs rakstāt, ka sekmēsiet alternatīvās enerģijas izmantošanu.
Mums ir palaimējies, ka ideja par ģeotermālā siltuma izmantošanu atkal kļuvusi aktuāla Liepājā. Mums tagad ir sabiedrotais, un ideja var nākamajos četros gados īstenoties.
– Jelgavas novadā turpina samazināties iedzīvotāju skaits…
Tas mani uztrauc. Kopš 2010. gada esam zaudējuši 2,8 tūkstošus iedzīvotāju jeb vienu pagastu. Ne jau visi ir aizbraukuši uz Īriju. Cits uz Jelgavu, Rīgu vai Dobeli. Uzņēmumu skaits tomēr palielinās. Jāmēģina rast idejas, lai novadā vairāk attīstās uzņēmējdarbība. Priecājos, ka Mežciemā Jaunsvirlaukas pagastā ir paplašinājies kokapstrādes uzņēmums “Amber Wood” un sekmīgi strādā citi lielie uzņēmumi.
Uztrauc tas, ka ES fondu nākamajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam paredzēts, ka vairākās programmās uz pašvaldībām pieejamo finansējumu varēs pretendēt tikai modelī – deviņas pilsētas plus 21 attīstības centrs, kā, piemēram, Bauska, Aizkraukle, Tukums, Madona, Valka un citi. Bet starp šiem attīstības centriem nav 79 pašvaldību, tostarp arī Jelgavas novada. Mēs domājam šajā jautājumā vērsties Satversmes tiesā.
Protams, problēma ir līdzekļu trūkums pašvaldības pārziņā nodotajiem ceļiem. Agrāk pa tiem brauca automašīnas ar piecu tonnu kravnesību, mūsdienās tiem jāiztur arī trīsdesmit tonnu.
– Lai cilvēks nostiprinātos, justos vajadzīgs savā novadā, tostarp piedalītos vēlēšanās, svarīga ir viņa saziņa ar pašvaldību. Kā nereti arī “Ziņas” novērojušas, cilvēki uz iedzīvotāju sapulcēm, ko novada pašvaldība rīko reizi mēnesī katrreiz citā pagastā, nāk maz.
Tā tas ir. Pašvaldībai ir e-pasts, uz kuru atbildam, uzticības telefons, pa kuru mēnesī piezvana divi trīs cilvēki. Viņu jautājumi tiek novirzīti attiecīgiem speciālistiem. Taču noteikti ir jādomā par jaunām, efektīvām formām, kā pašvaldībai komunicēt ar iedzīvotājiem.
– Kā uzņēmēji sazinās ar pašvaldību? Piemēram, Jelgavā darbojas Ražotāju un tirgotāju asociācija, kas rīko sapulces ar pašvaldības pārstāvju piedalīšanos. Notiek viedokļu apmaiņa.
Nesen viesojoties pie partneriem Polijā netālu no Vroclavas, iepazināmies, kā tur darbojas tā saucamā ģilde. Reizi vai divas mēnesī tajā sanāk uzņēmēji, nevalstisko organizāciju, dažādu profesiju pārstāvji – skolotāji, dakteri – un kopīgi ar deputātiem apspriež jautājumus. Par to arī mēs esam domājuši.
– Cik ilgi vēl domājat vadīt Jelgavas novadu? Pēc četriem gadiem uz ceturto termiņu kā Jelgavā Andris Rāviņš kandidēsiet?
Nē, nē, nē. Tik daudz nē. Kandidēšu uz vēl vienu termiņu. Tad būšu izdarījis darbus, ko tautai esmu solījis, un atpūtīšos. Par pašvaldību vadības termiņiem runājot – cilvēks, kurš tajā sistēmā nav bijis, nevar tik vienkārši tur sākt darboties. Tie paši Kaimiņa partijas (KPV LV) jaunieši… Ja viņi tiks ievēlēti, paies gads vai divi, līdz viņi sapratīs pašvaldības mašinēriju. Portāls manabalss.lv vāc parakstus, lai ierobežotu pašvaldību vadītāju tiesības pretendēt uz šo amatu vairāk nekā divus termiņus. Iznāk: ja tu labi strādā un tevi ievēl pēc diviem termiņiem, tas neder, tu esi slikts? Vai tiešām tā vajadzētu būt?
