“Kaut kas noteikti ir iedzimts, daudz kas nāk līdzi no tā, kas darīts bērnībā. Ir jābūt interesei par dabu un mīlestībai uz visu pasauli, ieinteresētībai par to uzzināt vairāk. Ir jābūt jautājumiem, kas uztrauc, lai spētu iedziļināties problēmās. Un arī loģiskajai domāšanai,” par savu panākumu atslēgu mācībās un daudzajās olimpiādēs stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11.v klases skolnieks Mārtiņš Robežnieks. Viņš, tāpat kā daudzi citi pilsētas skolēni, kas šajā mācību gadā guvuši panākumus valsts un starptautiskās olimpiādēs un konkursos, kā arī zinātniski pētnieciskajā darbībā, vakar sumināts pieņemšanā pie Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa.
Saista ģeogrāfija
Mārtiņš šajā mācību gadā valsts mēroga matemātikas olimpiādē izcīnījis 1. vietu (skolotāja Anita Indāre), ģeogrāfijas olimpiādē 2. vietu (skolotāja Inta Jorniņa), fizikas olimpiādē II pakāpi (skolotājs Andrejs Sālzirnis), bioloģijā III pakāpi (skolotāja Sibilla Gedvila), latviešu valodas olimpiādē 11.–12. klašu grupā guvis atzinību (skolotāja Antra Latiša), starptautiskā matemātikas konkursā “Ķengurs” iegūta 1. vieta valstī, iepriekšējā vasarā uzvara izcīnīta starptautiskās pirmās palīdzības sacensībās Slovākijā gan komandā, gan individuāli savā vecuma grupā. Valsts mēroga olimpiādēs ļāva piedalīties izcilie rezultāti pilsētā – 1. vieta latviešu valodā un literatūrā, kā arī ģeogrāfijā un fizikā, 2. vieta – matemātikā un bioloģijā. Tāpat 2. vietu Mārtiņa komanda izcīnīja starptautiskā konkursā tepat Latvijā “Young People in European Forests”.
Tomēr par lielāko sasniegumu Mārtiņš sauc kvalificēšanos starptautiskai ģeogrāfijas olimpiādei, kas šogad augusta sākumā notiks Serbijā. Ar ģeogrāfiju Mārtiņš arī gribētu saistīt savu nākotni. Pašlaik gan viņš svārstās starp studijām Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē vai bioloģijas studijām. Puisim arī svarīgi, lai būtu iespēja studēt budžeta vietā. “Ģeogrāfam varbūt nav lielas karjeras izaugsmes iespējas, bet būtu interesantas studijas, mani tur piesaista arī cilvēki,” domājot slaveno “ģeogrāfu mafiju”, teic Mārtiņš. Puisis apsver arī studiju iespējas ārzemēs, taču noteikti zina, ka gribētu dzīvot un strādāt Latvijā. “Tepat ir ko iesākt un kur izpausties, pašam atliek tikai izrādīt iniciatīvu un iesaistīties. Mani interesētu dot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, izpētīt, kā esam nonākuši tur, kur esam, un kā kaut ko uzlabot,” domā jaunietis. Viņš spriež, ka ģeogrāfiju ar laiku varētu apvienot ar izglītību inženierzinātnēs vai ekonomikā. “No vienas puses, var pabeigt vienu augstskolu, iestāties otrā – ir vērtīgi uz to pašu paskatīties no cita viedokļa. No otras puses, nevajag arī pārāk izplūst, jāiegūst specifiskas zināšanas. Vispārīgi zina daudzi, bet vajag, lai tu būtu tiešām neaizvietojams un nepieciešams,” spriež Mārtiņš.
Jābūt savam viedoklim
Gaišā galva Mārtiņam vismaz daļēji ir mantotas no vecākiem. “Mani vecāki ir prātīgi cilvēki – tētis ir IT speciālists, strādā ar interneta bibliotēkām, mamma strādā Lauku atbalsta dienestā. Viņiem ir arī laba izglītība. Domāju, varbūt ne tik svarīgi ir tie grādi, bet jāprot orientēties dzīvē, jābūt savam viedoklim un sapratnei par lietām,” tā puisis, kurš ir aktīvs arī ārpus skolas. Jau divarpus gadu viņš dejo tautas dejas un šobrīd kopā ar bērnu un jauniešu centra “Junda” “Jundariem” cītīgi gatavojas piektdienas vakara koncertam Pasta salā. “Varbūt neesmu profesionāls dejotājs, bet man patīk, un dejošana uzlabo stāju.” Mārtiņš arī aizraujas ar skriešanu: “Man nav nekādu tālejošu mērķu, bet tas ir labi fiziskajai formai, un skriešana palīdz smadzeņu darbībai.” Tā nopietnāk Mārtiņš šogad sācis nodarboties ar orientēšanos.
Kā jaunietis paspēj savienot labas sekmes, dalību olimpiādēs ar ārpusskolas nodarbībām? “Olimpiādes paņem daudz laika, bet tajās parādi savas zināšanas un var daudz iemācīties. Piedaloties tu izjauc ierasto ikdienas ritmu, bet tā ir pieredze. Kopumā laika trūkums mazliet ir problēma, kaut ko vienmēr sanāk izlaist, retāk satikt draugus. Bet visu var apvienot, pietiek arī laika atpūtai. Nav iespējams visu laiku kaut ko darīt – tad darbam zūd efektivitāte un jēga,” pārliecinājies Mārtiņš. Lai gan pirms olimpiādēm viņš gatavojas papildus, jaunietis uzsver arī netiešās mācīšanās nozīmi. “Tajā pašā ģeogrāfijā ir par visu, kas notiek pasaulē – visu nevar iemācīties, izlasot grāmatu. Kaut kur aizbrauc, izlasi, kas uz stenda rakstīts, izdzirdi ko jaunu, “ieguglē” un noskaidro, kas tas ir. Daudzas lietas ar laiku iemācies izdomāt intuitīvi un loģiski,” stāsta Mārtiņš.
