Par to, kas Pilsētas svētku laikā 27. maijā no pulksten 11 notiks
Valdekas pilī, saruna ar LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu
arhitektūras un plānošanas katedras profesori Aiju Ziemeļnieci.
–
Valdekas pils ir Jelgavas Pilsētas svētku līdz šim neapgūta teritorija.
Kas notiks jūsu katedras apsaimniekotajā pilī un tās apkārtnē?
Valdekas
pils svētki tiek organizēti Jelgavas svētku ietvaros. Tie dod iespēju
Pārlielupei atdzīvināt pilsētas kultūrvēsturisko vidi. Valdeka izskanēs
kopsaistē ar barona Kristofa fon der Rekes 200 gadu jubileju, kas
apritēs 11. jūlijā. Vecajam pils saimniekam ainavu arhitekti pie pils
parādes ieejas dāvinās lielu ziedu dobi, kas atveido fragmentu no
dzimtas heraldikas. Svētkus kuplinās tautas teātri no Jelgavas pilsētas
un novada, kā arī Jaunpils, jo tā vēsturiski ir Rekes dzimtas izcelsmes
vieta. Faktiski Rekes dzimta cēlusies no Vestfālenes, bet 16. gadsimta
vidū Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers piešķir šo vietu Rekēm.
Uzvedumā
piedalīsies teatralizēti tēli, kas atveidos 19. gadsimta beigu posma
ģērbšanās modi un tā laika stilistikas tendences. Tie būs Jelgavas
novada amatierteātru aktieri. Būs leijerkastnieks, avīžpuika, dāmas ar
saulessargiem un sunīšiem. Protams, kopā ar saviem viesiem pastaigāsies
un aprunāsies arī pats Valdekas pils vecais saimnieks barons Kristofs
fon der Reke. Lustīgus dančus uzraus dejotāji – gan seniori “Rudens
roze”, “Vakarvējš” un “Garroze”, gan deju grupa “Intriga”, gan Elejas
pagasta čigānu tautas deju ansamblis “Rademila”, pūtēju orķestris
“Cēsis” atskaņos vecos šlāgerus. Aktivitāšu un pastaigu zona būs
Lāčplēša ielas kājāmgājējiem paredzētais posms no Rīgas ielas līdz Ata
Kronvalda ielai. Paredzēta arī īpaša koncerta daļa, kurā Ādolfa Alunāna
Jelgavas teātris rādīs skatus no Jāņa Dreslera “Burbuļmātes priekiem un
bēdām”, bet Lielplatones amatierteātris – no Edvarda Vulfa komēdijas
“Līnis murdā”. Piedalīties apsolījis arī LLU Studentu teātris.
Paredzēta arī loka šaušana un vēderprieki, bet topošie ainavu arhitekti gleznos pili un tās parku.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu interviju lasiet 25. maija “Zemgales Ziņās”
















