Šodien vārdadienas svin visas Leontīnes, Leokādijas, Lonijas un Ligijas. Leontīne Derviniece sevi sauc par optimisti, lai arī dzīvē ir bijuši smagi triecieni.
Šodien vārdadienas svin visas Leontīnes, Leokādijas, Lonijas un Ligijas.
Leontīne Derviniece sevi sauc par optimisti, lai arī dzīvē ir bijuši smagi triecieni.
Leontīnes kundze ir dzimusi Sibīrijā, kur Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās bija devušies viņas vecāki. Tur viņa smagi saslimusi un tikusi operēta. Arī atgriešanās dzimtenē nav bijusi viegla.
– Atpakaļceļu uz Latviju atceros labi, kaut man bija tikai seši gadi. Bija ziema, dziļas sniega kupenas. Mātei it kā nebija kārtībā dokumenti, un viņa ar trim bērniem vēl dabūja Maskavā stacijā nedēļu gaidīt, – atceras gaviļniece.
Kaut gan invalīde no bērnības, Leontīnes kundze vienmēr bijusi ļoti darbīga. Kamēr veselība atļāva – desmit gadu – nostrādāja Maltupes četrgadīgajā skolā par skolotāju. Tad ilgus gadus – par bibliotekāri Jelgavā un Vecsvirlaukā.
Pirms pieciem gadiem Leontīnes kundze pārcieta operācija, pēc kuras stiprās sāpes ir rimušas. Un tagad gaviļniece, kaut ar kruķi, bet strādā dārzā un dara daudzus citus mājas darbus.
– Esmu istabene, virtuvene, dārzniece. Patīk vakarā arī televizoru paskatīties, – viņa smaidot atzīst.
Leontīnes Dervinieces mājas rotā daudzi skaisti izšuvumi krustdūrienā. Tie ir dekoratīvie spilveni, sienas segas. Kādreiz čaklā rokdarbniece ir strādājusi arī baltos darbus un tamborējusi.
Interesants ir stāsts, kā Leontīnes kundze tikusi pie sava vārda. Sibīrijā mazajai meitenītei bija krustmāte poliete, kas savam krustbērnam devusi poļu vārdu Vandzja. Māte meitiņu saukusi par Vandu, bet, atgriežoties Latvijā, vectēvam šis vārds ļoti nepaticis un viņš bērnu pagastā reģistrējis kā Leontīni.
– Tā daži mani vēl tagad sauc par Vandu, un nemaz nezina, ka mans pasē rakstītais vārds ir Leontīne, – tā gaviļniece.
Sirsnīgi sveicieni vārdadienā visām šodienas gaviļniecēm un īpaši Leontīnei Derviniecei!
