Iepazinušies deju vakarā, darbavietā vai paziņu lokā, tepat Jelgavā, Ozolniekos, Olainē vai Krievijā, apprecējušies gan pēc ilgas domāšanas, gan “jā” sakot jau pēc dažiem mēnešiem – tik dažādi ir Jelgavas Zelta pāru dzīves stāsti, par kuriem stāsta kopā laulībā nodzīvotie 50 gadi, izaudzinātie bērni un mazbērni.
“Ļoti vienkārši – dzīvo, un viss!” par savu 50 gadu kopdzīves noslēpumu saka Maruta un Dzintars Ozoli. Taču Marutas kundze zina, ka bez saskaņas un uzticēšanās otram cilvēkam to paveikt nu nekādi nebūtu iespējams, un abiem acīs ieriešas pa aizkustinājuma asariņai. “Vīram ir laba rakstura īpašība – ka dusmu netur. Dzīvē visādi gadās, bet viņš runā tā, ka nekas nebūtu bijis,” dzīvesdraugu paslavē Marutas kundze. Kāzu diena – 1967. gada 15. aprīlis – bijusi ļoti skaista, un tās bija īstas studentu kāzas – ar jautrību, dziedāšanu, dancošanu, līgavas zagšanu, drēbju slēpšanu. Muzikants uz Rīgu pat aizbraucis bez kurpēm. Gan Marutas kundze, gan Dzintara kungs darba mūžu aizvadījuši, strādājot cietumu sistēmā. Mīlestību, uzticēšanos, godīgumu pāris centies nodot arī saviem bērniem – dēlam, meitai – un trim mazmeitām.
Šogad 50 gadu kāzu jubileju jeb Zelta kāzas svin arī Anita un Gunārs Aizsili, Zinaīda un Vladislavs Beitāni, Marija un Vasilijs Bidjuki, Ārija un Modris Dilles, Lūcija un Ojārs Dzērves, Sarmīte un Aivars Jonāti, Tatjana un Viktors Kaļakini, Pavlīna un Artūrs Lasmaņi, Veronika un Jānis Litaunieki, Biruta un Dainis Lukmaņi, Valentīna un Laimons Miļūni, Valentīna un Ivans Morguļi, Maija un Anatolijs Ņesterovi, Sofija un Vilnis Vecmuktāni, Jeļena un Ivars Vējkrīgeri, Tamāra un Fēlikss Votčeļi.
Zelta pāriem dziedāja un spēlēja Jānis Kurševs, Indris Egle un Māris Treijs.
