Ja ir tīņu vecuma bērni, arī vecākiem, visticamāk, sanāk palasīt kaut ko no modē esošās literatūras. Un fantastikas žanra romāni jau kādu laiku ieņem stabilu vietu jaunatnes populārāko grāmatu topos. Nav nemaz slikti, ja vismaz tā viņus var ieinteresēt lasīšanā. Pašlaik kā viena no pārdotākajām grāmatām arī Latvijā pie lasītājiem ceļu atradis “New York Times” bestsellers “Sindera”, kas ir Merisas Meijeres (Marissa Meyer) romāna pirmā grāmata. Solot turpinājumu nākamajā – “Skārleta”, trešajā – “Kresa” un ceturtajā – “Vintera”.
Grāmatas izdevēji vēsta, ka autore M.Meijere kopā ar vīru un trim kaķiem dzīvo Takomā Vašingtonā. Viņa jau kopš bērnības dievina pasakas un negrasās izaugt no šīs aizraušanās, ko, protams, var skaidri redzēt pēc šīs grāmatas. Pirmais romāns “Sindera” uzreiz pēc debijas iekļuva “New York Times” bestselleru sarakstā.
Grāmatas sižets aizved lasītājus uz Jaunpekinas trokšņainajām ielām, kuras piepilda cilvēki un androīdi. Cilvēci apdraud nāvējošs mēris. No izplatījuma Zemi vēro nežēlīgi Mēness ļaudis un gaida izdevīgu brīdi uzbrukumam. Neviens nenojauš, ka planētas liktenis ir atkarīgs no vienas vienīgas meitenes. 16 gadu vecā Sindera ir talantīga mehāniķe un kiborgs. Viņa ir otrās šķiras pilsone ar noslēpumainu pagātni, un pamāte viņu ienīst. Bet, kad Sindera sastop pievilcīgo princi Kaju, viņa piepeši attopas starpgalaktiskas cīņas un aizliegtu jūtu krustugunīs. Meitenei ir jāizšķiras starp pienākumu un brīvību, uzticību un nodevību. Sinderai ir jāizdibina savas pagātnes noslēpumi, lai glābtu pasauli, – jo viņai piemīt kas neparasts. Kaut kas tāds, par ko citi būtu gatavi nogalināt.
Šī ir otrā manis izlasītā grāmata neilgā laika posmā, kurā skaidri jūtama visu iespējamo fantastikas filmu ietekme – no “Terminatora” līdz “Zvaigžņu kariem”. Jau izlasot vien, ka meitene ir kiborgs, gribi negribi, prāta nāk Arnolda Švarcenegera tēlotais varonis. Mākslīgā kāja, ķermenī iebūvēti čipi un sensori, lidaparāti un roboti. Fantastikas te netrūkst. Par iepriekš lasītās grāmatas autori M.Meijere ir gājusi tālāk, fantastikas žanra atribūtikai pieplusojot pamatstāstu no “Pelnrušķītes”. Ir zināms risks, jo diezin vai kādam nav zināma šī pasaka – ar ko tā sākas un beidzas un ko ietver. Tas var rosināt nolikt grāmatu malā, pirms tā izlasīta. Taču tik iedomīgi izturēties autore gluži neļauj, jau apmēram pusstāstā ieviešot izmaiņas klasiskajā “Pelnrušķītes” sižeta līnijā – viena no pusmāsām iet bojā. Ir arī citas atšķirības. Grāmata, lai arī paredzama, tomēr lasās labi, sižets ir aizraujošs. Karstā vasaras dienā pie jūras var palasīt arī par kiborgu pelnrušķīti vārdā Sindera.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
