Uzņēmēji visai skeptiski reaģējuši uz Eiropas Komisijas nostāju – PHARE 2000 programmas finansējumu mērķreģionu projektiem uzņēmējdarbībā ieguldīt vienīgi ar konsultācijām saistītos pasākumos.
Uzņēmēji visai skeptiski reaģējuši uz Eiropas Komisijas nostāju – PHARE 2000 programmas finansējumu mērķreģionu projektiem uzņēmējdarbībā ieguldīt vienīgi ar konsultācijām saistītos pasākumos. Taču turpat tiek norādīts, ka procesam jāturpinās un kontakts ar Eiropas institūcijām ir jāuztur.
Uzņēmējiem ir svarīgi, lai konsultācijas ietu kopsolī ar investīcijām ražošanā, ar tehnoloģiju uzlabošanu un līmenim atbilstošas tehnoloģiskās bāzes izveidi. Citādi teorētiskām konsultācijām nav jēgas. Tās solās būt arī dārgas, jo šo pienākumu veiks ārzemju speciālisti.
Tam, ka uzņēmējus būs grūti ieinteresēt investēt naudu teorētiskā izglītībā bez praktiska turpinājuma, piekrīt Zemgales Uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška un Attīstības aģentūras direktors Raitis Madžulis. Arī līdzdalības maksājums 50 procentu apmērā no projekta izmaksām ir pārāk liels, jo daudzi uzņēmumi šodien dzīvo «no rokas mutē».
Bet procesam ir jānotiek un mums jāsaprot, ka arī Latvija zināmā mērā tiek uzskatīta par krievu zemi, kur ārzemnieki pārliecinājušies par ieguldījumu izmantošanas taktiku – palīdzības nauda netiek izmantota paredzētajiem mērķiem, bet nonāk atsevišķās «kabatās». Par to liecina piesardzība un netiešais uztraukums par līdzekļu izlietošanu. Tādēļ arī ir saprotama vēlēšanās reģionos sākt ar mazākiem un pārskatāmākiem projektiem.
Iespējams, ka vajadzīgajā gultnē palīdzību ievirzīt kavējusi nepietiekamā mūsu valsts institūciju aktivitāte. Savu iespaidu atstājušas neveselīgās norises valsts iekšienē. Atturēšanās ieguldīt līdzekļus tehnoloģijās saistīta arī ar ārzemnieku nevēlēšanos radīt konkurentus.
Mācības, konsultācijas, izstāžu organizēšana – tās ir jomas, kur var cerēt uz līdzekļu piešķiršanu biznesa atbalsta projektu grupā. Uzņēmēju padome tā cer iesaistīties projektā par reģionālo izstāžu organizēšanu Zemgalē, ko pērn darīja izstāžu sabiedrība «EXPO». Pēc I.Kanaškas domām, būtu svarīgi mēģināt saņemt finansiālu palīdzību arī vietējo ražotāju līdzdalībai ārzemju izstādēs, kas ir dārgs prieks, bet atdevi var sagaidīt, tikai regulāri piedaloties ārvalstu gadatirgos un par sevi atgādinot. Ar konsultantu palīdzību būtu svarīgi piesaistīt finansējumu sadarbības partneru meklēšanai ārzemēs, tirgus izpētei un mārketinga «knifu» apguvei.
I.Kanaška pieļauj, ka mērķreģiona programmas ietvaros varētu «iedarbināt» Raita Vītoliņa agrāko ideju par tehnoloģiskā centra izveidi, kur līdztekus teorētiskām izpētēm varētu nodrošināt arī spēcīgu tehnoloģiju bāzi, ko izmantot uzņēmēju praktiskai izglītošanai.
Tā kā Eiropas pārstāvji uzsver jau esošo institūciju atbalsta nozīmi, uz līdzekļiem varētu cerēt projekti par biznesa inovācijas centru attīstību, kas konsultē jaunos uzņēmējus un tīri praktiski palīdz mazajiem uzņēmējiem grāmatvedības kārtošanā. Finansējums atvieglotu ikdienu pašvaldībām, kas nodarbojas ar centru uzturēšanu.
Biznesa attīstības projektu sadaļai varētu piemērot ideju par lielo uzņēmumu, piemēram, RAF pārstrukturēšanu, taču atrisināt šāda mēroga problēmu reģionam būtu pārāk smagi. Pagaidām Eiropas puse nav atbildējusi uz jautājumu par turpmākajos PHARE programmas darbības gados iespējamo uzņēmējdarbības garantiju fonda izveidi, kas ir pamatu pamats uzņēmējdarbības sākšanai un biznesa vides attīstībai. Tāpat nav zināms, vai turpmāk uzņēmēji varēs saņemt palīdzību investīcijām tehnoloģijās.
