Noslēdzoties pašvaldību vēlēšanām, noskaidroti nākamie domju deputāti.
Jelgavā uzvar ZZS
Pašvaldību vēlēšanās Jelgavā uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), par kuru nobalsojuši 41,54 procents vēlētāju un kas iegūs septiņas no 15 vietām.
No ZZS Jelgavas domē iekļūs septiņi deputāti, tātad par vienu vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Pēc vēlētāju liktajiem plusiem un svītrojumiem domē iekļuvuši pašreizējie deputāti Andris Rāviņš, Mintauts Buškevics, Rita Vectirāne, Vilis Ļevčenoks, Dace Olte un Andrejs Garančs, partijas biedriem domē pievienosies arī Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece.
Trīs vietas ieguvusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. Vislielāko vēlētāju atbalstu guvuši attiecīgi pašreizējie deputāti Sergejs Stoļarovs un Ivars Jakovels, kā arī jaunpienācējs Andrejs Eihvalds. No “Saskaņas” Jelgavas domē nav iekļuvis pašreizējais deputāts Valentīns Grigorjevs.
Divas vietas tikušas pašreizējiem nacionālās apvienības ““Visu Latvijai”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” pārstāvjiem domē – vēlētāji izteikuši uzticību Jurijam Strodam un Robertam Šlegelmilham.
“Vienotību” ar vienu balsi domē pārstāvēs Aigars Rublis – pašlaik domē partijai ir divas vietas, to pārstāv arī Andris Tomašūns.
Domē iekļuvuši arī jaunpienācēji – Latvijas Reģionu apvienības līderis Gunārs Kurlovičs (viņa partijas biedrs un pašreizējais domnieks Saulvedis Šalājevs paliek uzreiz aiz svītras, tāpat domē nav iekļuvis pašreizējais domnieks Jānis Bacāns), bet politisko partiju “KPV LV” pārstāvēs Lauris Zīverts.
Vēlēšanās piedalījās arī partija “Gods kalpot mūsu Latvijai” un Latvijas Sociālistiskā partija, kas domē nav iekļuvušas.
Jelgavā no 39 447 balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās 17 109 jeb 43,37 procenti, derīgas bija 17 086 vēlēšanu aploksnes, bet tikai 16 911 vēlēšanu zīmes.
Valdošās ZZS līderis un līdzšinējais Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norāda – vēlēšanu rezultāti Jelgavā ir tuvi prognozētajiem. Pašlaik notiek ievēlēto partiju pārstāvju savstarpējās sarunas. Veidojot koalīciju, ZZS ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar visiem domē ievēlētajiem deputātiem. “Jau esam runājuši ar “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ievēlētajiem deputātiem un vienojāmies, ka esam gatavi darboties kopā vienā koalīcijā. Tāpat sarunas jau notikušas ar “Saskaņu” un “Vienotību”. Šīs nedēļas laikā partiju savstarpējās sarunās varētu panākt konceptuālu vienošanos par turpmāko sadarbību,” skaidro A.Rāviņš.
“Vienotības” pārstāvis A.Rublis uzskata – paužot atbalstu, jelgavnieki ir novērtējuši viņa darbu, kas kalpos kā motivācija aktīvi darboties arī tālāk. “Nedaudz pietrūka, lai mums būtu divas deputāta vietas. Taču uzskatu, ka, arī iegūstot vienu deputāta mandātu Jelgavas domē, ir iespējams aktīvi strādāt pie prioritāriem jautājumiem, kurus izvirzījām priekšvēlēšanu programmā, piemēram, jauna bērnudārza celtniecība, jauna Spīdolas ģimnāzijas ēka, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu sakārtošanas programmas attīstīšana, vismaz trīs skolu sporta laukumu rekonstruēšana un daudz kā cita,” teic A.Rublis.
Šobrīd notiekot sarunas ar ievēlētajiem politiskiem spēkiem par konkrētiem sadarbības virzieniem, tāpēc pagaidām A.Rublim vēlēšanu rezultātu komentēt ir grūti. “Svarīgi ir vienoties par Jelgavai un jelgavniekiem būtiskiem darbiem, kuri noteikti jāīsteno, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus. Tādēļ vēlamies noturēt savas pozīcijas, lai, aktīvi strādājot, varētu izpildīt vēlētājiem solīto.”
Vietu skaita samazinājumu gan pilsētā, gan novados viņš skaidro ar “Vienotības” diezgan zemo reitingu valsts līmenī, savukārt ZZS panākumus – ar augsto partijas reitingu un plašo pārstāvību valdībā. Vērtējot opozīcijas “KPV LV” un Latvijas Reģionu apvienības rezutātus, A.Rublis lēš: ““KPV LV” ieguva opozīcijas balsis, kurām Jelgavas domē vienmēr ir bijušas divas vietas. Iespējams, ja “KPV LV” nestartētu vēlēšanās, LRA būtu saglabājusi divas deputāta vietas.”
No partijas “KPV LV” domē iebalsotais L.Zīverts ir apmierināts ar partijas rezultātiem. “Esmu gandarīts, ka vērā ņemama vēlētāju daļa nobalsoja par pārmaiņām Jelgavā, arī atdodot savas balsis par “KPV LV”. Tomēr reizē daudz lielāka daļa izlēma nebalsot vispār, kas pierāda – lielākā pilsētas iedzīvotāju daļa neuzskata, ka kaut ko ar savu balsi var mainīt. ZZS un “Saskaņas” panākumi Jelgavā ir šīs bezcerības rezultāts – šīs partijas guva tik lielu atbalstu tieši tāpēc, ka daudzi vispār nebalsoja. Līdz ar to gan “zaļajiem”, gan “sarkanajiem” jāapzinās, ka viņu mandāts ir plāns un esošā valdīšanas politika ir jāmaina jebkurā gadījumā,” tā L.Zīverts, kurš Jelgavas domē, visticamāk, būs opozīcijā.
““KPV LV” vienmēr kā partija ir bijusi un būs par caurskatāmību un labu pārvaldības stilu, kas nozīmē, ka mēs iestājamies par visu jelgavnieku interesēm un katra nodokļos samaksātā eiro pamatotu izlietojumu. Mēs arī uzskatām, ka pilsētas dome nevar tikai naudu pardalīt, ir jāveido konkrēta attīstības politika. Tas nozīmē dzīvošanu ne tikai šodienai, bet ar skatu uz nākotni. Visdrīzāk redzu savu vietu opozīcijā, jo maz ticams, ka esošā vadība gribēs dzirdēt par pārmaiņām. Tomēr esmu atvērts konstruktīvam dialogam. Ja var vienoties par kopīgu darbu – kas gan nozīmēs politikas kursa maiņu –, esmu gatavs piedalīties arī koalīcijas darbā.”
Jelgavas novadā laurus plūc LZS
No 17 deputātu vietām pašvaldību vēlēšanās Jelgavas novadā iedzīvotāji lēmuši astoņas piešķirt Latvijas Zemnieku savienībai (LZS), par kuru nobalsojuši 43,78 procenti vēlētāju.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem, no LZS Jelgavas novada domē iekļūs tagadējie deputāti Ziedonis Caune, Ilze Vītola, Juris Lavenieks, Modris Jansons, Valda Sējāne un jaunpienācēji Zaļenieku pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Briedis, zemnieku saimniecības “Jaunlejnieki” īpašnieks Juris Razživins un Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis. Z.Caunes vadītajai Zaļo un zemnieku savienībai pašreizējā domē ir sešas vietas. Šajās vēlēšanās pietiekamu atbalstu iekļūšanai domē nav saņēmis deputāts Edgars Turks.
Pa divām vietām domē iegūs četras partijas. No Nacionālās apvienības domē iebalsoti pašreizējie deputāti Oskars Cīrulis un Inta Savicka. Deputāts Aigars Strupulis šajās vēlēšanās nekandidēja.
Divas vietas tiks arī Latvijas Reģionu apvienībai. Visvairāk balsu atdots par pašreizējiem deputātiem Aiju Tračumu un Kārli Rimšu. Uzreiz aiz svītras palikusi pašreizējā novada domes deputāte Anita Klupša.
Savukārt no “Saskaņas” deputātu kandidātiem vēlētāji domē vēlas redzēt abas pašreizējās domnieces Irinu Dolgovu un Nataļju Hohlovu.Jelgavas novada domē iekļuvuši arī divi partijas “KPV LV” pārstāvji. Vēlētāji uzticējušies juristam Ralfam Nemiro un uzņēmējam Aivaram Geidānam.
Tāpat kā Jelgavā, zemu vēlētāju atbalstu saņēmuši “Vienotības” kandidāti. Šajā sasaukumā partijai Jelgavas novada domē būs viena vieta – to saglabās pašreizējā deputāte Sarmīte Balode. Iepriekšējās vēlēšanās “Vienotība” Jelgavas novada domē izcīnīja trīs vietas, un domē to pārstāvēja arī Madars Lasmanis un Lilita Leoho. L.Leoho palikusi trešajā vietā, bet M.Lasmanis šogad vēlēšanās piedalījās kā partijas “Latvijas attīstībai” līderis, taču zemā vēlētāju atbalsta dēļ partija Jelgavas novada domē netiks pārstāvēta.
No 17 068 balsstiesīgajiem Jelgavas novadā nobalsojuši 6464 jeb 37,87 procenti. Vēlēšanu urnā iemestas 6462 derīgas aploksnes, kurās atrastas 6387 derīgas zīmes.
“Jāsaka paldies novada iedzīvotājiem, kas devās balsot, un vēl jo vairāk tiem, kas atdeva balsis par Zaļo un zemnieku savienību. Gaidījām, bet necerējām, ka varēsim pretendēt uz astoņām vietām – tas nozīmē, ka paveikto darbu kontekstā esam uz pareizā ceļa un cilvēki, vērtējot līdz šim padarīto, piešķīruši vēl vienu uzticības mandātu iesākto turpināt un īstenot,” tā LZS līderis Jelgavas novadā un pašreizējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Z.Caune. Viņš norāda – pašlaik norit sarunas ar visiem politisko spēku pārstāvjiem koalīcijas veidošanai. “Opozīcija jau tāpat ir ieskicējusies, taču tāpat kā līdz šim esmu atvērts sastrādāties ar ikvienu no deputātiem, ja vien metodes un darba taktika ir vērsta uz konstruktīvu darbu, nevis klaju populismu, agresīvu un tukšu kritiku vai cirka izrādēm.”
No “KPV LV” ievēlētais Aivars Geidāns partijas rezultātus vēlēšanās vērtē kā pozitīvus. Viņš norāda – lai gan valdošā LZS saņēmusi vairākumu balsu, “KPV LV” izdevies apsteigt tādu lielo partiju kā “Vienotība”. “Tas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi pārmaiņām un tās vēlas,” norāda A.Geidāns. Viņš uzskata, ka ir jāceļ vēlētāju aktivitāte. Komentējot plānoto darbu domē, A.Geidāns norāda – “KPV LV” ir gatavi strādāt kopā ar visām partijām, bet nav gatavi strādāt Ziedoņa Caunes vadībā. “Pašreizējais domes priekšsēdētājs neatbilst ieņemamajam amatam,” uzskata A.Geidāns un “KPV LV”. Ja LZS priekšsēdētāja amatam virzīs Z.Cauni, “KPV LV” plāno būt opozīcijā, ja kādu citu kandidātu, partija ir gatava konstruktīvam dialogam.
Ozolnieku novadā vislielākās pārmaiņas
Par pašreizējā Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Pētera Veļecka pārstāvēto Latvijas Zemnieku savienību (LZS) pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 905 iedzīvotāji jeb 26,45 procenti vēlētāju, vēsta Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
LZS novada domē pārstāvēs četri deputāti. Lielāko vēlētāju atbalstu saņēmuši P.Veļeckis un deputāte Dina Štelmahere (iepriekšējās vēlēšanās piedalījās Reformu partijas sastāvā), aiz kuriem sarakstā ierindojušies jaunie deputātu kandidāti SIA “Krauss” valdes loceklis Jānis Valerts un “ERGO Life Insurance SE” Latvijas filiāles departamenta direktors Ervins Vēveris. Aiz svītras palikuši pašreizējie deputāti Guntis Rozītis, Rita Barona, Aija Ziemeļniece, Ilgvars Lecis un Jānis Vīgants, kurš šajā domē iekļuva no Reformu partijas saraksta. Iepriekšējās vēlēšanās LZS domē bija piecas vietas.
Pa trim vietām Ozolnieku novada domē ieguvušas trīs partijas. No jaunpienācējas Latvijas Reģionu apvienības vislielāko vēlētāju uzticību izpelnījušies uzņēmējs un politiķis Dainis Liepiņš, hokejists Miķelis Rēdlihs un uzņēmējs Zigmārs Babčuks.
Savukārt Nacionālās apvienības saraksta augšgalā vēlētāji iebalsojuši novada pašvaldības tehnisko speciālistu Artūru Semjonovu, vēlējuši darbu turpināt pašreizējam deputātam Guntaram Akmentiņam, kā arī balsojuši par Ozolnieku vidusskolas skolotāju un novada bāriņtiesas locekli Lolitu Meinhardi. Otrais aiz svītras palika pašreizējais deputāts Gundars Liepa.
No Latvijas Zaļās partijas lielāko vēlētāju uzticību izpelnījušies pašreizējais deputāts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks, uzņēmējs Andris Ozoliņš un deputāte Ozolnieku vidusskolas pedagoģe Rasma Skruļa. Uzreiz aiz svītras palika pašreizējais deputāts Ģirts Neija.
Pa vienam deputātam Ozolnieku novada domē būs no “Vienotības” un “Saskaņas”. “Vienotības” saraksta augšgalā iebalsots tā līderis Centrālās statistikas pārvaldes departamenta direktors Uldis Ainārs. Iepriekšējā sasaukumā “Vienotību” domē pārstāvēja Mārtiņš Prīsis, kurš šogad piedalījās vēlēšanās kā Latvijas Zaļās partijas līderis, taču par viņa partijas biedriem vēlētāji balsojuši daudz vairāk. Tāpat iepriekšējā sasaukumā “Vienotību” domē pārstāvēja Dina Tauriņa, kas šoreiz vēlēšanās piedalījās Nacionālās apvienības sarakstā, paliekot uzreiz aiz svītras.
Savukārt no “Saskaņas” balsotāji domē vēlas redzēt pārdevēju Igoru Orlovu. Kā piektais sarakstā palika Ruslans Vrobļevskis, kurš iepriekšējās vēlēšanās domē iekļuva no “Saskaņas centra” saraksta.
No 6904 balsstiesīgajiem Ozolnieku novadā nobalsojuši 3424 jeb 49,59 procenti. Vēlēšanu urnā iemestas 3422 derīgas aploksnes ar 3355 derīgām vēlēšanu zīmēm.
LZS līderis un pašreizējais Ozolnieku novada domes deputāts P.Veļeckis atklāj – partija cerējusi uz lielāku iedzīvotāju atbalstu. “Četru gadu laikā novada labā paveikts daudz, tomēr uzskatu, ka klientiem, pašvaldības gadījumā – iedzīvotājiem, vienmēr ir taisnība un mums, deputātiem, ar to jārēķinās. LZS neveica agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu, paļāvāmies uz to, ka cilvēki izvērtēs darbus, nevis vārdus, tāpēc, iespējams, zaudējām to vēlētāju balsis, kuri ietekmējās no sociālajos tīklos un medijos paustajiem viedokļiem un tendences pastiprināti izcelt negācijas, aizmirstot par padarīto.”
Viņš uzskata – kopumā cilvēki nobalsoja par pārmaiņām. “Tas ir labi, jo pārmaiņas ir vajadzīgas – tas liks jaunā sasaukuma deputātiem mobilizēties, meklējot inovatīvu pieeju dažādu jautājumu risināšanā. Mazliet uztrauc fakts, ka deputātu sastāvā pārsvarā ir Ozolnieku iedzīvotāji, tikai viens Salgales interešu aizstāvis un divi no Cenu pagasta. Jau agrāk esam saskārušies ar viedokli, ka visi labumi tiek centram, kaut gan patiesībā tā nav bijis. Lasot partiju priekšvēlēšanu programmas, varēja secināt, ka tās sakrīt par 80–90 procentiem, līdz ar to mums nevajadzētu būt problēmām sadarboties, ja vien cilvēki nākuši strādāt novada labā, nevis par katru cenu realizēt personīgas ambīcijas vai atbalstīt kādu konkrētu sponsora biznesu.”
P.Veļeckis teic – LZS sarakstā bija dažādi cilvēki gan vecuma, gan interešu ziņā. “Pie programmas strādājām kopā, diskusiju un kompromisu rezultātā visiem 18 kandidātiem izdevās vienoties par novada attīstības redzējumu. Liels paldies mūsu komandai! LZS Ozolnieku novada kandidātu sarakstam nebija neviena sponsora, un mēs nevienam neesam parādā. Esam gatavi strādāt, lai attaisnotu vēlētāju pausto atbalstu, jo tomēr esam saņēmuši visvairāk balsu. Tāpat ticu, ka ar savu darbu un attieksmi spēsim pārliecināt tos, kuri šaubās par šī sasaukuma potenciālu, ka mūsu kopējā prioritāte ir cilvēku labklājība un Ozolnieku novada attīstība. Ja ievēlētie deputāti atteiksies no priekšvēlēšanu izrādē pieņemtajām lomām un pratīs racionāli izvērtēt savu atbildību vēlētāju priekšā, tad esmu drošs, ka spēsim vienoties par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.”
Latvijas Reģionu apvienības līderis Ozolnieku novadā D.Liepiņš vēlēšanu rezultātu vērtē pozitīvi un norāda – trīs deputātu mandāti liecina par sabiedrības daļas atbalstu. Partija plāno strādāt pēc savas pārliecības un plāna, kuru veidojuši Ozolnieku novadā dzīvojoši cilvēki. Par darbu koalīcijā vai opozīcijā vēl esot grūti spriest. “Mūsu pozīcija – veidot koalīciju un opozīciju pašvaldībās ir nepareizi. Katrs ir saņēmis zināmu vēlētāju atbalstu un ir tiesīgs lemt par aktuāliem jautājumiem,” teic D.Liepiņš. Viņš cer, ka izdosies par to pārliecināt arī pārējos domē ievēlētos deputātus un strādāt kopīgi.
Voldemārs Bariss, LLU profesors sabiedrības vadības pētnieks
Jau iepriekš prognozēju, ka nekādu lielu pārsteigumu nebūs, un tieši tā arī ir noticis. Gan Jelgavā, gan Jelgavas novadā ar nelielām variācijām ievēlētas apmēram tās pašas personas, kas bija iepriekšējos sasaukumos.
Lielā mērā vēlētāji pašvaldību vēlēšanās, izņemot Rīgu, kandidātus vērtē pēc ieguldītajiem darbiem, nevis pēc reklāmas lozungiem. Acīmredzot, jelgavnieki vairāk vai mazāk ir apmierināti ar to, ko pašvaldība ir darījusi. Nekādi lielie skandāli, izņemot “Depo” būvniecības lietu, publiski nav uzbangojuši.
“Vienotības” reitingi lielā mērā saistīti ar partijas kopējo popularitāti valstī. Tie krituši ne tikai Jelgavā, bet visās pašvaldībās un arī Saeimā. Arī Rīgā neko spoži viņiem nav gājis, tas liecina par noteiktu krīzi partijā. Novados, kur partija ir guvusi panākumus, faktiski balsots ne tik daudz par partiju kā par atsevišķiem cilvēkiem. Ir jādomā, kā šī partija startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Diezgan nopietns politisks spēks varētu kļūt “KPV LV”, kas ieņems to nišu, ko kāda iepriekšēja varas partija pazaudēs, īpaši, ja skatāmies reģionos. Viņi sevi ir parādījuši un parādīs arī turpmāk, un varētu kļūt par vienu no potenciālajām varas partijām valstī.
Jelgavā mani satrauc tas, ka neredzu politiķu paaudžu maiņu. Tā parādās “Saskaņai”, Reģionu apvienībai, “KPV LV”, bet ZZS, “Vienotības”, Nacionālās apvienības sarakstos mēs praktiski neredzam jaunus cilvēkus. Ja jaunie neparādījās sarakstos šobrīd, pēc trim gadiem pie varas stūres viņu nebūs. Kad sāksies paaudžu maiņa, partijās var parādīties diezgan daudz gadījuma rakstura cilvēku, kas par politiku nav nopietni domājuši. Ja tu ej politikā, tas kaut kādā mērā nozīmē tavu mūža misiju. Ļoti labi zinu, ka vairāki jauni cilvēki, kas ir startējuši tajos sarakstos, ir pierunāti, lai mazliet to sarakstu atsvaidzinātu.
