Uz gada beigām AS “Tērvetes AL” plāno laist tirdzniecībā veselības dzērienu.
Lai gan Tērvetes vārds ar alus darīšanu saistās jau kopš 1971. gada, kad šeit tika izveidota pirmā Latvijā kolhozu alus darītava, kas pieteicās konkurēt ar valsts atbalstītajām rūpnīcām pudeļu alus ražošanā, tieši pēdējos gados ražotnē notikusi vislielākā izaugsme. Modernizētas iekārtas, uzbūvēts otrs pagrabs un plaša gatavās produkcijas noliktava, klāt nākušas jaunas alus šķirnes, sākta kvasa un ūdens ražošana. Uzņēmums neapstājas pie iesāktā un plāno paplašināt produkcijas un pakalpojumu klāstu.
Lielākais alus patēriņš – ap Jāņiem
Alus ražošana uz 1971. gada saulgriežiem sākās ar labi zināmo “Senču” alu. Pēc četriem gadiem sākta jaunas alus šķirnes – “Tērvetes” – ražošana. Kā stāsta alus darītavas vadītājs Valters Paškausks, kurš šajā amatā ir kopš 2015. gada vasaras, un ilggadēja darītavas vadītāja Anita Krāģe (1974–2015), tieši šīs abas šķirnes no kopumā sešām joprojām ir pircēju pieprasītākās. “Tie ir produkti, kas tiek ražoti vairākus gadu desmitus, un recepte ir nemainīga,” stāsta V.Paškausks.
Sevišķa uzņēmuma izaugsme notikusi pēdējos četros gados, kad uzbūvēts otrs pagrabs, uzstādīta divas reizes jaudīgāka misas vārītava, kvasa ražošanas tehnoloģiskā līnija. Uzbūvēta plaša gatavās produkcijas noliktava, ierīkota mūsdienīga PET pudeļu izpūšanas un pildīšanas līnija, un uzsākta dzeramā ūdens “Tērvete” ražošana. “2014. gadā uzbūvējām jaunu alus pagrabu, kas kļuva divreiz lielāks un kuram šobrīd ir 616 kubikmetru ietilpība. Pagrabu plānojam paplašināt – šogad sākām projektēšanas darbus, mēģināsim iegūt Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Pagrabu iecerēts paplašināt par 200 kubikmetriem, līdz ar to palielināt jaudu par gandrīz 30 procentiem,” stāsta V.Paškausks. Līdz ar plašāku pagrabu darītava mēnesī varēs saražot līdz tūkstoš tonnām alus. “Šobrīd ražošanas jauda mums ir apmēram 700 kubikmetru mēnesī. 2014. gadā uzbūvējām jaunu pagrabu, 2015. gadā jaunu vārītavu, kas iepriekš bija mūsu vājā vieta. Kad uzbūvēsim jaunu pagrabu, visi ražošanas posmi būs vienādas jaudas. Ja pēc gadiem pieciem septiņiem atkal vajadzēs kāpināt ražošanas jaudu, blakus būs jābūvē vēl viena rūpnīca,” smej V.Paškausks, piebilstot, ka pagraba izveide izmaksās no 700 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro un tas varētu sākt darbu aiznākamajā sezonā.
Alus darītavā sezona sākas martā, un ražošana uz pilnu jaudu notiek līdz septembra vidum. “Sezonu sākam ar uzkrājumu veidošanu, jo martā alus patēriņš Latvijā nav tik liels. Pēc Jāņiem noliktava parasti ir tukša. Lielākais pieprasījums ir no maija beigām līdz Jāņiem, kad veikali veido uzkrājumus arī savās noliktavās,” stāsta V.Paškausks.
Aizliegs alu, dzers vīnu
Pēdējos gados uzņēmums piedzīvojis ražošanas kāpumu. Pieprasījums pēc “Tērvetes alus” kopš 2003. gada tikai audzis, krīzes laikā nokritās, tāpēc tagad par atskaites punktu tiek ņemts 2009. gads. “Kāpums ir bijis straujāks, ir bijis lēnāks. Ja ražošanas apjoms jau ir liels, pieprasījumam grūtāk augt.” Šogad pirmajā ceturksnī saražotā alus daudzums attiecībā pret pagājušo gadu pieaudzis par vairāk nekā desmit procentiem. Pērn pārdoti vairāk nekā 6800 kubikmetri alus, šogad tiek plānots sasniegt visus 7000.
Alus darītava bija plānojusi būvēt arī savu iesalnīcu, taču pirms dažām dienām projekts apstādināts. “Sākotnēji bija plāns investēt divus miljonus, ražot 2000 tonnu iesala gadā – pašpatēriņam izmantot pusotru tūkstoti, pustūkstotis būtu rezervē. Taču šāda iesalnīca ir neadekvāti dārga pret saražoto tonnu – konkurētspējīgas iesalnīcas sākas no 30 tūkstošiem tonnu. Sarēķinājām, ka 20 gadu laikā nespēsim atpelnīt ieguldīto,” skaidro V.Paškausks. Lai gan Latvijas tirgum gadā nepieciešamas 24 tūkstoši tonnu, no kurām astoņas spēj saražot Latvijas iesalnīcas, V.Paškausks min, ka AS “Tērvetes AL” zaudētu konkurencē ar lietuviešiem, kas ne vien nosedz paši savas valsts tirgu, bet spēj piedāvāt produktu arī citiem.
Nākamgad plānotās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot aizliegumu tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs, Tērvetes alus darītavu neietekmēs. Lai gan savulaik arī “Tērvetes alus” pildīts plastmasas pudelēs, ilgus gadus tas vairs netiek darīts. “Mūsu produkts nav paredzēts PET pudelēm, ražojam ekskluzīvu produktu. Aizliegums attiecas uz lētā sektora alu. Cilvēki pērk divlitrīgo pudeli, jo tas ir lētāk un arī alkohola saturs ir liels. Ja tiks aizliegts tirgot šo alu, cilvēki pirks nākamo lētāko produktu, kas noteikti būs vīns. To pierāda Lietuvas piemērs – pēc tāda paša aizlieguma samazinājās alus, bet palielinājās vīna patēriņš.” V.Paškausks norāda, ka izmaiņas negatīvi ietekmēs tos ražotājus, kas tirgo alu plastmasas pudelēs.
Var ražot vēl citus produktus
Kopš 2015. gada AS “Tērvetes AL” sācis ražot arī divu veidu kvasu, kas pamazām iekaro veikalu plauktus. “Ilgus gadus Tērvetes alus darītava ražoja tikai dažus alus veidus. Nekas jauns netapa, paretam izlaida kādu jaunu recepti, bet tas bija uz īsu laiku. Tad īpašnieki pieņēma lēmumu ieguldīt lielākas investīcijas un sākt ražot arī kvasu, kas ir ļoti radniecīgs alum gan pēc izejvielām, gan tehnoloģijas. Apmēram divu gadu laikā tika izstrādāta recepte un tapa tehnoloģiskās līnijas skices. 2014. gadā tika uzbūvēta kvasa līnija, sākām ražot divu veidu kvasu – “Saimes” un “Godu” –, pildījām stikla pudelēs, PET līnijas mums vēl nebija. Līniju veidojot, domājām par nākotni, kad gribēsim ražot arī citus dzērienus,” stāsta V.Paškausks. Kvasa līnija ir piemērota arī dažādu citu dzērienu – sulu, kokteiļu, limonāžu, alkoholisko dzērienu – ražošanai. Šobrīd tiek izstrādāta veselības dzēriena recepte, cerot jau gada beigās laist klajā jaunu produktu. Uzņēmums savas līnijas pakalpojumus paredz piedāvāt arī citiem ražotājiem viņu produktu ražošanai.
Sākotnēji, kad uzņēmumam vēl nebija savas PET līnijas, kvass tika ražots tikai mucās mazā apjomā. Ieskrējiens sākās pagājušā gada pavasarī, un sezona kopumā aizvadīta labi, lai gan lielajos veikalu tīklos iekļūt nav viegli.
Dzeramais ūdens minerālūdens vērtībā
Pērnā gada decembrī “Tērvetes AL” savas produkcijas klāstu papildinājis ar ūdens līniju, kas pieprasījuma ziņā jau ir apsteidzis kvasu. Janvārī saražota pusotra tonna, februārī jau piecarpus, martā – 13, bet maijā rādītāji vēl divkāršojušies. “Tērvetes ūdens” ir minerālvielām bagāts dzeramais ūdens, ko slavē tā garšas dēļ un kurš sastāva ziņā ir līdzvērtīgs minerālūdenim. “Mūsu ūdens ir vidēji mineralizēts. Lai ūdeni varētu saukt par minerālūdeni, ir jāreģistrē atradne un vairākas reizes gadā jāveic pārbaudes, kas maksā vairākus tūkstošu gadā. Ražojot mazā apjomā, tas nav izdevīgi, tāpēc pagaidām atradni neesam reģistrējuši, bet ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā to izdarīsim un uz “Tērvetes ūdens” etiķetes būs rakstīts – minerālūdens,” stāsta V.Paškausks, piebilstot, ka pašu rīkotā degustācijā, kur degustatoriem tika piedāvāts Latvijas veikalu plauktos pieejamais ūdens, vairāk nekā 20 cilvēku, nezinot, ko dzer, “Tērvetes ūdeni” atzina par garšīgāko.
Lai gan jaunam produktam iekarot tirgu nav viegli, “Tērvetes AL” kvass un ūdens pamazām ieņem savu vietu blakus jau sen zināmajām alus šķirnēm. Par savu veiksmes atslēgu V.Paškausks sauc produktu kvalitāti un garšu, ko nodrošina pašu zemē esošā ūdens atradne, no kuras ūdens tiek ņemts kopš 1971. gada. “Kvasa pamatizejviela ir ūdens, ko iegūstam no pazemes atradnes 60 metru dziļumā. Mūsu ūdens ir bagāts minerālvielām un ļoti garšīgs, principā netiek apstrādāts. Vienīgā apstrāde ir atdzelžošana, bet citādi šis ūdens ir labs jau zemes dzīlēs. Otrkārt, izmantojam tikai agrofirmas “Tērvete” zemē audzētus miežus. Protams, arī jaunās iekārtas mums palīdz nodrošināt labāku kvalitāti, procesi ir slēgti, gaiss netiek klāt,” stāsta V.Paškausks. Uzņēmumā, kur darbs rit cauru diennakti, strādā ap 50 cilvēku no tuvākas un nedaudz tālākas apkārtnes – Kroņauces, Dobeles, Auces, arī Jelgavas. Vasarā šeit darbu atrod arī skolēni un studenti.
“Attīstība nebūtu iespējama, ja nenāktu jauni cilvēki ar jaunu domāšanu. Tas ir pilnīgi pareizi, un Valters ir ļoti atbildīgs. Man ir ārkārtīgi liels prieks un gandarījums, ka viss attīstās un mēs ejam uz priekšu. Nedrīkst arī savas zināšanas paturēt pie sevis un sēdēt kā suns uz siena kaudzes. Patīkami strādāt ar cilvēkiem, kam interesē tas, ko viņi dara,” teic alus darītavas galvenā tehnoloģe un ilggadēja vadītāja Anita Krāģe, kura savā pieredzē nu dalās ar Valteru Paškausku.
