Kā ziemāju, tā vasarāju sējumi siltuma un mitruma iespaidā pašlaik strauji attīstās. Tas ir labi, bet vienlaikus rūpīgi jāseko lapu slimību un dažādu kaitēkļu izplatībai tajos, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis atzīst: “Iepriekš vēsais laiks nācis par labu vasarājiem, kas pašlaik labi sacerojuši. Tomēr miežos un kviešos parādās lapu slimības, kas steidzami jāierobežo, jo tās tagad strauji izplatās.”
Kurzemē veģetācija nedaudz atpaliek vēlajos ziemāju sējumos, kas sevišķi labi redzams rapšu laukos, – agrāk sētie beidz ziedēšanu, bet lauki, kurus apsēja ar pāris nedēļu kavēšanos, vēl ir dzelteni. Ziemas kviešu šķirne ‘Fredis’ jau vārpo, tūlīt šis process sāksies arī šķirnēm ‘Skagens’ un ‘Edvīns’. Kopumā tie pārziemojuši labi, vien vietās, kur bijis pārlieku liels mitrums, lauki paliek raibi.
Latgalē, salīdzinot ar citiem gadiem, visi ziemāji ir īsi. “Atkarībā no šķirnes ziemas kviešiem pašlaik attīstības stadiju iezīmē karoglapu parādīšanās un karoglapas maksts paplašināšanās. Ziemas rapši ir ziedēšanas vidus stadijā, attīstās labi, vietām izretinātajos sējumos vērojama plankumainība. Augkopības speciālisti norāda, ka no slimībām laukos pašlaik vērojama miltrasa un dzeltenplankumainība. “Pozitīvi, ka noziedēt sākušo ziemas rapšu laukos nebija parādījies spīdulis, līdz ar to gandrīz visas pākstis ir vietā,” skaidro LLKC augkopības konsultante Vita Cielava.
Pateicoties lietum, Kurzemē vasaras kviešu un miežu laukos vērojami divi mezgli, vēlu sētie lauki sadīguši nevienmērīgi, bet sēklas ir dīgstošas. Vasaras miežos parādās tīklplankumainība un laputis. Labi attīstās vasaras rapši, lai gan ir lauki, kas sēti maija sākumā, un tajos pašlaik ir četras līdz sešas lapas. Spradža bojājumi nav novēroti, un arī spīdulis laukos vēl nav manīts. Tikmēr ziedēt sākušajām lauku pupām nav izdevies izvairīties no smecernieka bojājumiem. Laukos, kas nav migloti ar insekticīdu, ir ļoti izrobotas lapas. Smilšainākos laukos iesētās pupas nepietiekamā mitruma dēļ sadīgušas nevienmērīgi.
Arī Latgalē vasarāju attīstība turpinās labi, vien atsevišķiem laukiem nepieciešams papildu mēslojums.
