Rāviņš samazina vietnieku skaitu
Ar 13 balsīm “par” un divām “pret” par Jelgavas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Rāviņš (ZZS), kuram šis būs jau piektais termiņš.
“Lai nebūtu tikai viens variants”, Lauris Zīverts (“KPV LV”) mēra amatam virzīja domē otras lielākās frakcijas pārstāvi Ivaru Jakovelu (“Saskaņa”), taču viņš savu kandidatūru atsauca. Pret A.Rāviņu balsoja L.Zīverts un Gunārs Kurlovičs (Latvijas Reģionu apvienība).
Kā svarīgākos darbus nākamajos četros gados A.Rāviņš min darba turpināšanu pie ES fondu projektiem un fondu līdzekļu piesaistes. “Jāturpina izglītības sistēmas uzlabošana, reorganizācija, jādomā par infrastruktūras projektiem, kas nav saistīti tikai ar Eiropas naudas piesaisti, bet arī ar līdzekļiem no sava budžeta. Jāuzceļ jauna skola un bērnudārzs – Spīdolas skolai vajag jaunas telpas, meklējam variantus, kā to varam izdarīt. Jādomā arī par iekšpagalmiem, kas iezīmējies kā ļoti nopietns palīgā sauciens,” viņš skaidro.
Jaunā sasaukuma domes sēdē ievēlēti arī domes priekšsēdētāja vietnieki. Par A.Rāviņa vietnieci sociālajā, veselības, kultūras, sporta un izglītības jomā vienbalsīgi ievēlēta Rita Vectirāne (ZZS). Stāstot par svarīgāko nākamajos četros gados paveicamo, R.Vectirāne min, ka sociālajā jomā tā būs deinstitucionalizācijas procesa īstenošana. Tāpat svarīgi sekmīgi īstenot veselības veicināšanas programmu, tiks domāts par medicīnas pakalpojumu pieejamību. “Par medicīnas personālu mums būtu grēks žēloties, bet liels izaicinājums būs speciālistu piesaiste insulta vienībai, kas tuvākajos gados būtu sekmīgi jāievieš,” tā R.Vectirāne, piebilstot arī par pilsētas slimnīcas uzņemšanas korpusa infrastruktūras sakārtošanu. Izglītības jomā plānots izvērtēt aizvadītajā mācību gadā Valsts ģimnāzijā un pirmsskolas izglītības iestādē “Kamolītis” īstenoto kompetenču pieeju, kas nozīmē mācību satura un materiālu veidošanu, pedagogiem strādājot kopā, lai nākotnē to ieviestu visā pilsētā. Plānots pilnveidot interešu izglītības programmas, sevišķi domājot par zēniem. “Mans mērķis ir, lai katrs bērns būtu interešu izglītībā,” skaidro R.Vectirāne, piebilstot, ka tā var kalpot kā instruments dažādu sociālo problēmu risināšanai ģimenē. Kā jelgavnieka personības vērtību R.Vectirāne vēlas redzēt mūžizglītību, kuras izkopšanai Jelgavā esot viss nepieciešamais. Kultūras jomā izaicinājums būs, lai katrs jelgavnieks caur valsts simtgadi sajustu piederību savai valstij un pilsētai, kam jāiekļaujas valsts svētku programmā un jārada pašai sava. Tāpat plānots uzlabot kultūras nama infrastruktūru un attīstīt vecpilsētu kā radošo kvartālu. Sportā tiks domāts par prioritāro virzienu nostiprināšanu, kvalificētu treneru piesaisti, tautas sporta attīstību. Līdz ar izglītības un sporta jomas pārņemšanu no Aigara Rubļa (“Vienotība”) R.Vectirānes pārraudzībā ir piecas jomas. “Darba būs ļoti daudz, bet man ir tā – jo vairāk darba, jo labāka darba plānošana un jo vairāk reizēm var izdarīt. Spēku es saredzu komandā, katras nozares speciālistos. Viņi ir tie, kas to darbu ikdienā dara. Kopā analizējot un palīdzot, mēs varam katras jomas virzienu veiksmīgi kopā realizēt,” tā R.Vectirāne.
Savukārt tautsaimniecības jomā ar 11 balsīm “par” un četrām “pret” par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Jurijs Strods (nacionālā apvienība ““Visu Latvijai”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK””). Turpmākajos četros gados svarīgāko darbu sarakstā tautsaimniecības jomā J.Strods redz ūdensvada un kanalizācijas tīkla paplašināšanu, dabai draudzīgāku pilsētas autobusu ieviešanu, ielu renovāciju, degradēto teritoriju attīstību sadarbībā ar uzņēmējiem, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu. “Četros gados maksimāli jāizmanto struktūrfondu līdzekļi, lai īstenotu tās vajadzības, kas ir pilsētā,” uzskata J.Strods. Savu kandidatūru uz vietnieka amatu tautsaimniecības jomā, pamatojot ar lielāku vēlētāju atbalstu, nekā tas ticis nacionālajai apvienībai un J.Strodam, izvirzīja Sergejs Stoļarovs, kurš gan neguva pietiekamu deputātu atbalstu.
Šajā domē A.Rāviņam būs par vienu vietnieku mazāk. “Mēs atgriežamies domes vadības modelī, kāds mums bija pirms astoņiem gadiem, un ar diviem vietniekiem varēsim nosegt visu nepieciešamo lauciņu,” skaidro A.Rāviņš.
A.Rublis norāda – strādājot Jelgavas domē, viņam būtiskākais ir nevis amats, bet iespēja pildīt vēlētājiem dotos solījumus un aktīvi darboties pilsētas un jelgavnieku labā. “Protams, ieņemot vicemēra posteni, tas bija nedaudz vienkāršāk, taču uzskatu, ka arī ierindas deputāts spēj panākt daudz, ja vien viņam ir pietiekamas kompetences, pieredze un mērķtiecība. Tādēļ vicemēra amata zaudēšanu neuzskatu par traģēdiju, bet tieši pretēji – par iespēju doties pretī jauniem izaicinājumiem. Tajā pašā laikā mana prioritāte saglabāsies nemainīga – vēlētājiem dotie solījumi –, un negrasos pievilt tos, kuri vēlēšanās devuši man uzticības mandātu. Ceru, ka sadarbība ar citiem politiskajiem spēkiem Jelgavas domē veidosies konstruktīvi, jo mums visiem vajadzētu būt kopīgam mērķim – rūpēties, lai Jelgava attīstītos un lai mūsu pilsētas iedzīvotāji varētu dzīvot sakārtotā, drošā un pilnvērtīgā vidē bez bažām par savas ģimenes nākotni,” skaidro deputāts. Kāpēc samazināts vietnieku skaits, viņam nav zināms. “Neapšaubot Ritas Vectirānes darba spējas, apzinos, ka būs ļoti sarežģīti vienam cilvēkam pilnvērtīgi pārraudzīt tik plašas jomas,” A.Rublis piebilst.
No Zaļo un zemnieku savienības domē iekļuvuši arī Mintauts Buškevics, Vilis Ļevčenoks, Dace Olte, Andrejs Garančs un Inese Bandeniece. No “Saskaņas” vislielāko vēlētāju atbalstu guvuši S.Stoļarovs, Ivars Jakovels un Andrejs Eihvalds. Pirms domes sēdes “Saskaņas” valde izplatīja paziņojumu, ka no partijas biedru rindām S.Stoļarovs izslēgts. “Deputāts nav ievērojis partijas statūtus, tāpat konstatēta arī biedru kopsapulces lēmumu nepildīšana, no partijas atsevišķu pēcvēlēšanu sarunu realizēšana, tādējādi nodarot kaitējumu partijas tēlam un apgrūtinot priekšvēlēšanu programmas īstenošanu,” teikts valdes paziņojumā.
No nacionālās apvienības ““Visu Latvijai”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” domē ievēlēts arī Roberts Šlegelmilhs.
Priekšlikumus savai dalībai kādā no četrām komitejām deputāti bija aicināti iesniegt līdz vakardienai.
Dobeles novadā priekšsēdētāja amatu saglabā Spridzāns
Sēdē piedaloties 16 no 17 deputātiem, ar 13 balsīm “par” Dobeles novada priekšsēdētāja amatā pārvēlēts Andrejs Spridzāns (ZZS).Priekšsēdētāja amatam virzīti arī no A.Spridzāna saraksta domē iekļuvušie Guntis Safranovičs un Viktors Eihmanis, taču viņi savas kandidatūras atsauca. Taču G.Safranovičs ir saglabājis priekšsēdētāja vietnieka amatu.
ZZS Dobeles novada domē ieguvusi deviņus deputātu mandātus, pa četriem deputātiem domē ir “Vienotībai” un nacionālajai apvienībai ““Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”.
Iepriekš A.Spridzāns aģentūrai LETA pauda, ka kopīgai uz attīstību vērstai sadarbībai Dobeles novada domē tiks aicināti arī politiskie spēki, kas nav guvuši tik lielu atbalstu kā uzvarējusī ZZS.
Tērvetes novadā vienprātīgi pārvēl Daci Reiniku
Absolūtā vienprātībā par Tērvetes novada domes priekšsēdētāju pārvēlēta Dace Reinika (“Mūsu mājas ir te”), kura bija vienīgā kandidatūra novada domes priekšsēdētāja amatam.
Tāpat visu astoņu “Mūsu mājas ir te” un viena nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” deputāta atbalstu guva Ieva Krūmiņa, kura apstiprināta domes priekšsēdētāja vietnieces amatā. Arī Krūmiņa pārstāv vēlētāju apvienību “Mūsu mājas ir te” un vēlēšanās guvusi otru lielāko atbalstu no vēlētājiem pēc Reinikas.
Tērvetes novada domes jaunajā sasaukumā gandrīz visas deputātu vietas aizpildījuši vēlētāju apvienības “Mūsu mājas ir te” pārstāvji. Partija vēlēšanās ieguvusi 81,7 procentus vēlētāju balsu, kas tai nodrošināja astoņas no deviņām pieejamajām deputātu vietām pašvaldībā.
Liepiņš sola strādāt kopā
Ar deviņām balsīm “par” un sešām “pret” par Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Dainis Liepiņš, kurš amatā nomainījis Pēteri Veļecki.
D.Liepiņu priekšsēdētāja amatam virzīja Guntars Akmentiņš. Savukārt Ervins Vēveris izvirzīja līdzšinējo Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju partijas biedru P.Veļecki. Par Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju ar deviņām no 15 balsīm ievēlēts D.Liepiņš.
Par savu vietnieku D.Liepiņš gribēja redzēt G.Akmentiņu. Dina Štelmahere šim amatam virzīja Rasmu Skruļu, kura savu kandidatūru atsauca. Citējot D.Liepiņu, kurš sacījis, ka jādod iespēja gados jauniem cilvēkiem, Uldis Ainārs virzīja E.Vēveri. Par G.Akmentiņu kā priekšsēdētāja vietnieku nobalsoja deviņi deputāti, pret bija seši, savukārt par E.Vēveri nobalsoja pieci, pret – desmit.
Sēdē ievēlētas arī četras pastāvīgās komitejas un to priekšsēdētāji. Neizpratnē par D.Liepiņa veikto deputātu iedalījumu komitejās gan attiecībā uz partiju pārstāvniecību, gan konkrētiem cilvēkiem bija U.Ainārs. Pēc tam, kad D.Liepiņš Attīstības un tautsaimniecības komitejai bija izvirzījis deputātus Andri Ozoliņu, Artūru Semjonovu, Jāni Kažotnieku, D.Liepiņu, E.Vēveri un Igoru Orlovu, U.Ainārs izteica vēlmi mainīties vietām ar I.Orlovu, kurš varētu ieņemt U.Aināra vietu Sociālo jautājumu komitejā un kurš arī atbalstīja šādu priekšlikumu. U.Ainārs atsaucās uz pašvaldību likuma 54. pantu, kurš paredz – katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam; komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem; komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju –, un Ozolnieku novada domes saistošo noteikumu 26. pantu, kas paredz, ka deputāts komiteju pirmkārt izvēlas atbilstoši interesēm un vēlmēm un tikai domstarpību gadījumā komitejās ievēl pēc proporcionalitātes principa. Deputāti atsevišķā balsojumā ar deviņām balsīm nolēma, ka balsos par komiteju sarakstu kopumā, nevis atsevišķiem cilvēkiem tajos. U.Ainārs, tāpat kā P.Veļeckis, D.Štelmahere, Jānis Valerts, E.Vēveris un I.Orlovs, balsojumā par komiteju sastāvu nepiedalījās vai atturējās. Izņēmums bija balsojums par Finanšu komiteju.
Ozolnieku novada domes Attīstības un tautsaimniecības komitejā darbosies A.Ozoliņš (komitejas priekšsēdētājs), A.Semjonovs, J.Kažotnieks, D.Liepiņš, E.Vēveris un I.Orlovs. Sociālo jautājumu komitejā strādās R.Skruļa (komitejas priekšsēdētāja), G.Akmentiņš, Lolita Meinharde, P. Veļeckis un U.Ainārs. Izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida veicināšanas komitejā ievēlēti Zigmārs Babčuks (komitejas priekšsēdētājs), L.Meinharde, Miķelis Rēdlihs, J.Valerts, D.Štelmahere. Finanšu komitejā strādās domes priekšsēdētājs un iepriekš minēto komiteju priekšsēdētāji: D.Liepiņš, G.Akmentiņš, Z.Babčuks, R.Skruļa un A.Ozoliņš.
Pirmā jaunā sasaukuma Ozolnieku novada domes sēde bija emocionāla gan pie apaļā galda, gan uz sēdi sanākušo rindās, no kurām ne reizi vien skanēja atbalstoši aplausi vai iebildumi.
Nākamā Ozolnieku novada domes sēde paredzēta 11. jūlijā pulksten 17. Tradicionāli Ozolnieku novada domes sēdes notiek katra mēneša otrajā otrdienā, taču, iespējams, domes sēžu laiks tiks mainīts.
Kā ziņots, no Latvijas Zemnieku savienības saraksta Ozolnieku novada domē iekļuvuši četri deputāti. Lielāko vēlētāju atbalstu saņēmuši P.Veļeckis, D.Štelmahere, J.Valerts un E.Vēveris. Pa trim vietām Ozolnieku novada domē ieguvušas trīs partijas. No Latvijas Reģionu apvienības vislielāko vēlētāju uzticību izpelnījušies D.Liepiņš, M.Rēdlihs un Z.Babčuks. Savukārt nacionālās apvienības ““Visu Latvijai”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” saraksta augšgalā vēlētāji iebalsojuši A.Semjonovu, G.Akmentiņu un L.Meinhardi. No Latvijas Zaļās partijas saraksta lielāko vēlētāju uzticību saņēmuši J.Kažotnieks, A.Ozoliņš un R.Skruļa.
Pa vienam deputātam Ozolnieku novada domē ievēlēti no “Vienotības” un “Saskaņas”. “Vienotības” saraksta augšgalā iebalsots U.Ainārs, bet no “Saskaņas” domē iekļuvis I.Orlovs.
“Šinīs vēlēšanās vairāki saraksti par mērķi bija izvirzījuši paaudžu maiņu novadā. To var redzēt, ka principā no visiem sarakstiem ievēlēti jauni cilvēki – tāds bija mērķis, un tas ir pozitīvi,” pēc savas ievēlēšanas komentē D.Liepiņš. “Man ir tā administratīvā pieredze, tāpēc tas bija kopīgs lēmums, ka es šobrīd uzņemšos novada vadību, kas ir diezgan liels pienākums, darbs un slogs, nevis šausmīga vara un iespējas,” viņš teic. Lai gan D.Liepiņš iepriekš sacījis, ka aicinās visus deputātus strādāt vienoti, pirmajā sēdē spilgti izdalījās iespējamā koalīcija (Latvijas Reģionu apvienība, nacionālā apvienība un Latvijas Zaļā partija) un opozīcija (Latvijas Zemnieku savienība, “Vienotība” un “Saskaņa”). D.Liepiņš šo sēdi noraksta uz pirmajām emocijām. “Es neatkāpjos no saviem principiem, tos esmu ievērojis gan savā uzņēmējdarbībā, gan Saeimā, gan visur citur. Ar daļu no tiem sešiem, kas šodien neatbalstīja citus lēmumus, esam gadiem kopā strādājuši, mums nav ko dalīt. Ir tikai viens mērķis – lai Ozolnieki plauktu un zeltu,” skaidro D.Liepiņš.
Uz to, kāpēc P.Veļeckis iedalīts Sociālo jautājumu komitejā, kura var šķist mazāk nozīmīga, D.Liepiņš norāda: “Nav svarīgu vai mazsvarīgu komiteju. Pirmkārt, visi 15 deputāti darbojas domes sēdē. Otrkārt, jebkurš deputāts ir tiesīgs ierasties jebkurā komitejā, izteikt viedokli, diskutēt, pēc tam dzirdēt viedokli no komitejas sēdes. Komitejas sēde nav galīgais lēmums – ļoti iespējams, ka domes sēdē tiks balsots citādi. Deputātu ir tikai 15, komitejās ir 21 vieta.” Viņš turpina: “Attīstības un tautsaimniecības komitejā pārsvarā ir gados jaunāki cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā. Tas ir viens, uz ko gājām, lai attīstība būtu ar mūsdienu pieredzi, datoriem, jaunām zināšanām. Izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida komitejā trīs cilvēki saistīti ar sportu, divi ar izglītību tiešā veidā, visi ir profesionāļi savā jomā. Katram deputātam jādarbojas kādā no komitejām. Turklāt sociālās lietas nemaz nav tik nesvarīgas. Domāju, mums būs grūti, ņemot vērā iespējamos nākotnes sarežģījumus ar budžetu – būs jārisina jautājumi, ko varam un ko nevaram atļauties. Tā ka sociālās tēmas vienmēr būs aktuālas. Pēc domes sēdes jau varējām viens otram paspiest roku, ka tiekamies, runājamies, strādājam. Nekādas barjeras un sarkanās līnijas nevilkšu noteikti. Strādājam kopā.”
“Bija solīts, ka strādāsim kopā, bet diemžēl tā šobrīd nav strādāšana, bet pārvaldīšana,” uzreiz pēc pirmās jaunievēlētās domes sēdes teic līdzšinējais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs P.Veļeckis. “Visi balsojumi bija vienos vārtos, neviens iebildums vai mūsu priekšlikums netika ņemts vērā. Varbūt tā ir pirmā reize, un ļoti ceru, ka Liepiņa kungs kopā ar savu komandu sapratīs, ka mēs arī esam atnākuši strādāt novada labā un gatavi sadarboties,” viņš vērtē sēdes gaitu. P.Veļeckis teic, ka būs aktīvs deputāts un priekšlikumi, kas būs novada labā, tiks atbalstīti. Par savu iedalīšanu Sociālo jautājumu komitejā viņš spriež: “Ja tas bija domāts, lai mani kāda veidā pazemotu, Liepiņa kunga skatījumā tas izdevās. Man ir liela dzīves pieredze, esmu represētā persona, un to varu uztvert kā kārtējo izaicinājumu. Strādāt es strādāšu. Tas nenozīmē, ka es turēšu aizvainojumu – tas sagrauž cilvēku no iekšpuses, nav vērts bojāt savu veselību. Protams, tas nav patīkami, bet ausīs rīts, viss notiks.”
